Romas impērijas laikos, kad pie varas esošie par katru cenu vēlējās saglabāt savu statusu un ietekmi, imperators Oktaviāns Augusts izvirzīja vispārzināmo tēzi – tautai vajag vīnu, maizi un izrādes. Tad tā ir apdullināta un uz mirkli apmierināta, bet labumu piegādātāji tiek godā celti un apjūsmoti. Mūsdienās šī Romas vareno doma ir pielāgota tehnoloģiju laikmetam (industrijas ērtībām), bet skan tikpat pārliecinoši – lai vienkāršais cilvēks būtu apmierināts, dodiet tam šņabi un izpriecas. Šajā rakstā nerakstīšu par izpriecām, lai gan visas TV fabrikas, apšaubāmas kvalitātes kino „šedevri”, dzelteni - analītiskā prese un citi modernās sabiedrības pieprasītie „kultūras” atribūti būtu pelnījuši pamatīgāku izpēti. Runa ir par to, kā mazināt grādīgo dziru lietošanu nesamērīgos daudzumos.
Nevienam nav jāpierāda, ka mūsu sabiedrība smagi cieš no alkoholisma atkarības. Narkoloģijas valsts aģentūras uzskaitē 2004.gada beigās ir gandrīz 30 tūkstoši pacientu ar alkohola atkarību. Vai šie dati pilnībā atspoguļo problēmu? Labi zinām, ka , piemēram Latgalē, teju veselus ciemus varētu uzskatīt par izmitinājuma vietām no alkohola atkarīgajiem. Taču pat šī uzskaitītā statistika ir kritiska Latvijas sabiedrībai ar tās zemo demogrāfiju, novecošanās tendenci un zemo ekonomisko aktivitāti. Vai pastāv recepte, kā radikāli mainīt situāciju īsā laikā ? Nav dzirdēts. Un tomēr tas nenozīmē, ka jāsēž rokas klēpī salikušiem, īpaši Saeimas deputātiem, kuriem šādu problēmu risināšana ir tiešais darba pienākums.

Esmu ierosinājis palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Un argumenti šādam priekšlikumam ir sekojoši:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!