Tālis Linkaits: Vai vajadzīga gāzes tarifu brīvlaišana?

Ieilgušo diskusiju valdības gaiteņos spraigāku darīja gan LG akcionāru paziņojumi par iespējamu vēršanos starptautiskā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, gan “Latvenergo” un “Rīgas siltuma” satraukums par neparedzētu izmaksu pieaugumu, gan LG prezidenta A.Dāvja solījumi arī pēc tarifu brīvlaišanas draudzēties ar lielajiem klientiem. Strīda aizsākums meklējams pagājušā gada nogalē. 2000.gada 19.decembrī Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā Energoapgādes regulēšanas padome (ERP) pēc četrus mēnešus ilgušām diskusijām ar LG palielināja gāzes tarifus rūpnieciskajiem patērētājiem par 10%, kaut arī LG bija prasījusi daudz lielāku tarifu palielinājumu – par 20%, ņemot vērā tolaik vērojamo straujo naftas un gāzes cenu kāpumu pasaules biržās un ar “Gazprom” noslēgtajā gāzes piegādes līgumā ietverto gāzes iepirkuma cenas piesaisti pasaules cenām. Bez tam, ja iepriekš ERP noteica tikai vienu bāzes tarifu visiem piegādātājiem un LG pēc saviem ieskatiem lielākajiem klientiem piešķīra atlaides, tad tagad ERP kopā ar bāzes tarifu noteica arī atlaižu lielumu, līdz ar to ierobežojot LG manevra iespējas. Tomēr, ja ticēt neoficiālai informācijai, visvairāk LG vācu akcionārus “Ruhrgas” un “E.ON Energy” aizskāris veids, kādā šis lēmums pieņemts. Iespējams, neatkarīgais ERP toreiz saņēmis stingru norādījumu no Ekonomikas ministrijas vadošām amatpersonām.

Sākotnēji vācieši esot centušies risinājumu meklēt diplomātiskā ceļā, norādot amatpersonām uz regulatora neatkarības ierobežošanu un aicinot atjaunot veco kārtību – apstiprināt tikai vienu tarifu. Kad tas nelīdzēja, talkā tika ņemti spēcīgāki argumenti: paziņojumi lielākajiem siltumenerģijas ražotājiem par piegādes līgumu pārskatīšanu, sūdzības Saeimas Tautsaimniecības komisijai, Eiropas Savienības direktīvu piesaukšana. Gaismā tika celts arī 1997.gadā parakstītais LG privatizācijas līgums, kas līdz šim ārvalstu akcionārus bija apmierinājis. Nu vācu juristi pēkšņi attapuši, ka Latvijas valsts apņemšanās regulēt gāzes cenas “vietējiem patērētājiem” (domestic consumers) attiecināma tikai uz iedzīvotājiem. Pēc draudiem sūdzēt Latviju starptautiskā šķīrējtiesā un bremzēt Latvijas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarosījās un februārī ierosināja valdībai vispārēju gāzes cenu brīvlaišanu rūpnieciskiem patērētājiem, paredzot nelielu pārejas periodu – līdz 2003.gada 1.maijam mazajiem pircējiem. Domājams, ka, neskatoties uz šīsnedēļas MK lēmumu, jau Saeimas rudens sesijā tiks pieņemti attiecīgi grozījumi Enerģētikas likumā.

Ar ko šāds lēmums draud mums – iedzīvotājiem? Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem - ar elektroenerģijas cenu 10-15% pieaugumu, ar siltumenerģijas cenu 20-30% kāpumu. Neviens nav sarēķinājis, cik izmaksās vietējo katlumāju pāriešana atpakaļ uz mazutu. Netieši tas ietekmēs arī citu pakalpojumu cenas, līdz ar to Latvija vairs nevarēs lepoties ar Austrumeiropā zemāko inflāciju. Droši vien gāzes tarifu brīvlaišana monopola apstākļos nav labākais risinājums, kas apmierinātu gan LG, gan iedzīvotājus. Diemžēl Latvijas ierēdņiem vērojams izteikts profesionālisma trūkums, vēlme nevis risināt problēmu, bet to apmuļļāt un nogrūst malā. Pēdējā cerība atkal uz viedajiem no malas – uz Pasaules bankas ekspertiem …