Šonedēļ Latvijas Futbola federācijas un futbola kluba “Skonto” prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka vēloties iegādāties kādu Anglijas futbola klubu. Solis, protams, ir diezgan drošs, taču Indriksons jau izsenis bijis slavens ar to, ka viņa investīcijas vairumā gadījumu ir peļņu nesošas.
90. gadu sākumā Indriksons izlēma, ka viņam vajag savu futbola klubu. Viņš savā paspārnē ņēma komandu “Forums”, un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valsts labākā komanda ir nosaukta “Skonto” holdingsabiedrības vārdā.

Sākotnēji varēja šķist, ka Guntis Indriksons ir tas labais puika, kurš Pavļika Matrosova stilā meties uz ambrazūras, lai glābtu futbolu. Tikai pirms gadiem diviem trim izrādījās, ka tās investīcijas, kuras Indriksons ieguldīja 90. gadu pirmajā pusē, ir bijis lielisks taktisks solis, lai vēlāk gūtu peļņu.

Uz Angliju tika pārdoti Marians Pahars, Imants Bleidelis, Aleksandrs Koļiņko, Andrejs Rubīns, Igors Stepanovs, Vitālijs Astafjevs. Uz Krieviju par lielu naudu tika “iztirgots” Juris Laizāns, bet uz Ukrainu pirms vairākiem gadiem devās Andrejs Štolcers.

Kā zināms, mūsdienu futbolā spēlētāji tiek pārdoti par miljoniem un muļķīgi domāt, ka labais onkulis Guntis par vairākiem miljoniem no savas kabatas samaksāja par Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs, nevēlēdamies ieguldīto naudu kādreiz atpelnīt. Viņš vēlējās peļņu, un viņš to dabūja.

Tomēr vienalga vai peļņas vai kādu citu motīvu vadīts, Indriksons uzcēla “Skonto” futbola piramīdu – tādu pašu, kāda jau ir, piemēram, “Manchester United”. Klubs no bērna kājas audzina kādu spēlētāju un, ieguldot viņā “kapeikas”, vēlāk pārdod jauno talantu par vairākiem miljoniem kādai citai komandai. Tāds ir bizness, kurš vismaz pēdējo gadu laikā Indriksonam ir nesis peļņu.

Tomēr šis gads pierādīja, ka nav cilvēki, kuri nekļūdās. Indriksons bija nolīdzis par Latvijas futbola izlases treneri Geriju Džonsonu – cilvēku, kurš sekmīgi pārdeva uz Angliju vairākus futbolistus, taču sagrāva Latvijas izlases prestižu. Tādējādi, protams, Džonsons arī iecirta robu Indriksona kabatā – tagad uz Latvijas futbolu skatās daudz skeptiskāk un šeit vairs neviens “lētos jaunos talantus” nemeklē.

Pagājušonedēļ laikraksti “Sports” un “Jaunā Avīze” publicēja intervijas ar Gunti Indriksonu. Abiem laikrakstiem futbola federācijas prezidents apgalvoja, ka vismaz viņa dzīves laikā Latvijā augsta līmeņa futbola nebūs. “Variants meistarības progresam ir pašmāju čempionāts, kurš neatpaliktu no Anglijas, Spānijas, Itālijas vai Francijas. Esmu pārliecināts, ka manā dzīves laikā Latvijā tāda nebūs,” “Jaunajai Avīzei” sacīja Indriksons.

Bet šāds čempionāts jau ir Anglijā. Un tieši tāpēc, iespējams, Indriksons ir nolēmis iegādāties kādu angļu klubu. “Skonto” vadītājs redzēja, ka ar futbolu var pelnīt Latvijā un Anglijā šādam biznesam ir vēl labāka augsne. Rupji sakot, “Skonto” šefam Latvijā kļuva par šauru.

Tikai jāņem vērā, ka Latvijā Indriksons bija vienīgais, kurš spēja radīt futbola klubu, kas var arī nopelnīt. Miglainajā albionā tādu cilvēku ir ļoti daudz. Un, ja Latvijā, lai uzceltu “Skonto” piramīdu, bija jāiegulda mazāk par 10 miljoniem ASV dolāru, tad Anglijā par šādu summu diez vai var nopirkt ko vairāk par Bristoles grāmatvežu un sētnieku apvienoto izlasi.

Latvijā ir bijuši projekti, kuros cilvēks ar sporta menedžmentu vēlas ielauzties ārvalstu tirgū. Nevienam tas vēl nav izdevies. Varbūt Indriksonam sanāks? Bet jāapzinās – bagāts cilvēks Latvijā nenozīmē vienu un to pašu, ko bagāts cilvēks Lielbritānijā…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit