Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) vērtē, ka sodīšana par burta "ō" lietošanu un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) Oskara Kastēna papildu izteikumi par latviešu valodas pareizrakstību ir dīvains padomju laiku administrātīvās prakses turpinājums un drīzāk šķeļ nekā integrē latviešu sabiedrību, kā arī parāda nievīgumu pret svarīgu mūsu valodas kultūras mantojuma daļu – zinātniski pamatoto Endzelīna rakstību, ko joprojām mēdz lietot grāmatās un preses izdevumos. Irōniski ministra iebildes skan pašlaik, kad drīzāk būtu jārunā par latviešu valodas izspiešanu no ikdienas aprites, ne par latviešu valodas lietotāju sodīšanu.
Ir jāsecina, ka ministra kungs izsakās par lietām, kuŗas nepārzina. Vēršoties pret Endzelīna izstrādātajām rakstības normām un līdz ar to labas latviešu valodas lietošanu, viņš latviešu sabiedrību neintegrē. Atjaunotajā Latvijā nav atcelta tā sauktā Endzelīna pareizrakstība. Padomju okupācijas laikā pārveidotā, valodnieciski nepamatotā rakstība ir nabadzinājusi latviešu valodu. Valodā arī ieviesti daudzi rusicismi.

Piemēram, pēckaŗa gados tika ieviestas latviešu valodas izrunai neraksturīgās tā dēvētās "lēkājošās gaŗumzīmes", grozot patskaņu gaŗumu svešvārdos, liegta palātālizētā "ŗ" rakstība locījumos, kuŗos tā būtu gramatiski nepieciešama, izskausti dubultie līdzskaņi vārdos, kuŗos tiem bija saturiska nozīme, no krievu valodas pārņemti nepareizi svešvārdu lietojumi, kas neatbilst vārda izcelsmei un nozīmei latīņu, sengrieķu vai citā klasiskā valodā. Diemžēl, padomju laikā pieņemtās rakstības apoloģēti šīs pārmaiņas sauc par "attīstību".

Latviešu valodas ortografija tika netraucēti izkopta līdz XX gs. 40iem gadiem. Izcilais, starptautiski atzītais valodas zinātnieks profesors Jānis Endzelīns, lai koptu latviešu valodu, ik nedēļu vadīja arī RLB valodniecības nodaļas sēdes, iesakot valodas labojumus. Viņa vadībā izstrādātā ortografija ir valodas kultūras vērtība, kas, pēc valsts neatkarības atgūšanas, nav atjaunota, iespējams, neinformētības vai šauras izpratnes dēļ. Šodien latviešu valodniekiem būtu jāatsāk racionāla diskusija par pareizrakstību, iespējams, arī saudzīgi paplašinot latviešu alfabētu, tajā iekļaujot citās Eiropas valodās bieži lietotu skaņu atveidojumus.

LVAK tādēļ uzskata par dīvainu palieku no okupācijas laiku prakses to, ka integrācijas lietu ministrs mudina bargi un nesaudzīgi sodīt tos, kuŗi ievēro Endzelīna latviešu valodas pareizrakstības zinātniski pamatotos nosacījumus.

Izdevību pakāpeniski atjaunot Endzelīna pareizrakstību un valodas normas paveŗ arī pagājušā gada Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājums veikt iesniegumus "Valsts valodas polītikas programmas projektam 2006.–2010. gadam", kā mērķis, starp citu, ir nodrošināt latviešu valodas labu lingvistisko kvalitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit