Kādā veidā tika "izvēlēta" "Blackstone" grupa kā vienīgā, kurai dotas tiesības piedalīties privatizācijā un iegūt kontrolpaketi? Protams, bez jebkāda konkursa. Izrādās, ka ASV "Lazard" finanšu kompānija, kura jau sen sadarbojas ar šo pašu "Blackstone" grupu neskaitāmos darījumos, bija tā, kas ieteica "Lattelecom" piesaistīt taisni Švarcmana firmu. Bez tam interesanti, ka "Lazard" viceprezidents Jeffrey Rosen un Švarcmans bijuši kopā vasaras nometnēs un bija istabas biedri, kad abi mācījās Harvarda Biznesa skolā. Vēl ir daudzas saites starp cilvēkiem abu firmu padomēs. Atkal te jājautā, vai nav klajš interešu konflikts taisni "Lazard" izvēlē? Kāpēc viņus un ne citus? Kāpēc nevarēja izsludināt konkursu un tad pārbaudīt visus, kas pieteikušies, vai tie būtu spējīgi "Lattelecom" vislabāk attīstīt? "Blackstone" grupai (BG) sāk rasties problēmas, par kurām Latvijas avīzes nav daudz interesējušās. ASV senāts tagad apsver grupas nodokļus paaugstināt no 15% uz normāliem 35%, ko maksā parastas biznesa firmas. Pats Švarcmans nopelnījis daudz uzmanību ar savu "ekstravaganto" dzīves stilu. Vienas nedēļas nogales ēdienu iepirkšana diviem cilvēkiem viņu šefpavāram izmaksājusi 3000 ASV dolāru. Šāda publicitāte vien rada amerikāņu tautas neapmierinātību un tam var būt negatīvas konsekvences. BG no privātfirmas statusa pārvērtās par publisku firmu šī gada jūnijā. Ķīnas valdības ieguldījumu firma uzpirka trīs miljardu ASV dolāru vērtībā "Blackstone" akcijas, bet sešas nedēļas vēlāk zaudēja 500 miljonu dolāru. Protams, ka Ķīna negrib šādu lietu ziņot savos masu medijos. BG galvenais īpašumu veids ir biznesa ēkas. Visi, kas seko ASV "real estate" tirgum, labi zina, ka pašlaik notiek ārkārtīgi straujš kritiens visu nekustamo īpašumu tirgū šajā valstī. Sāku šaubīties, vai "Lattelecom" pārdošana nelīdzināsies Lietuvas "Mažeiķu Naftas" piemēram, kur milzīga valsts vērtība tika pilnīgi izsaimniekota. Tagad šī Lietuvas lielfirma slēgta uz sešām nedēļām un tās nākotnes darbība apdraudēta. Vispirms to pārdeva bez izsoles ASV firmai "Williams" par lētu naudu un tad šī firma visā drīzumā to pārdeva par daudz lielāku naudu bez gandrīz nekādas naftas firmas attīstības. Runājot par "Lattelecom", visticamākais scenārijs būs tāds, ka Švarcmans atdalīs "Lattelecom" pašreizējās vienības. Viņš pārdos ejošākās no tām, lai segtu savus zaudējumus citās pasaules malās un, lai atgūtu savu oriģinālo ieguldījumu. Ņemot vērā "Lattelecom" svarīgumu Latvijas infrastruktūras uzturēšanai, ir skaidrs, ka Latvijas valsts nekad nevarētu pieļaut "Lattelecom" bankrotu, kuru varētu izraisīt "Blackstone" grupas finanšu žonglēšana. Valsts būtu spiesta firmu "atveseļot" ar lieliem ieguldījumiem. Vispār jau "Lattelecom" dibināšanas vēsture ir ļoti tumša, kur vienai advokātu firmai samaksāja 15 miljonu latu, lai "sameklētu" divas firmas, kas bija ar mieru iesaistīties šajā "Lattelecom" iniciatīvā. Arī turpmākais bija vienpusīgi bēdīgs stāsts, kur Latvija bija tikai zaudētāja. Atceramies, ka lielie solījumi par it kā digitālo līniju pieslēgšanu visā Latvijā tā arī nerealizējās. Protams, šajā spēlē "Telia Sonera" arī būs galvenā uzvarētāja. Tā par savam "Lattelecom" daļām dabūs "Latvijas Mobila Telefona" kontrolpaketi. Šī Zviedrijas un Somijas valstij piederošā firma, protams, neprasa "Blackstone" finansiālo palīdzību savas firmas attīstībai un nekādā gadījumā nepārdotu firmas kontrolpaketi kaut kādiem ārzemniekiem. Nez kāpēc? Katrā ziņā būtu beidzamais laiks izvērst nopietnas debates par "Lattelecom" privatizāciju, lai nenotiktu jau tik bieži agrākos laikos piedzīvota "prihvatizācija".
Versijas
Juris Dreifelds: Kas notiek ar 'Lattelecom' privatizāciju?
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit