Kamēr Rīgas domes visu iespējamo satiksmes komiteju un departamentu ierēdņi nodarbojas ar gaismas semaforu izplatīšanu galvaspilsētas mikrorajonos un vēl nenobloķētajās šķersielās, un veic kārtējās izmaiņas Rīgas ielās, un it kā lauza samērā grūtās galvas par to,kā lai samazina korķus, ierindas autobraucēji raisa diskusijas medijos, kurās tiek apspriesta vēl 80 – to gadu beigās izdiskutētā un par labu atzītā doma par dzelzceļa transporta iespēju pilnvērtīgu izmantošanu Rīgas sabiedriskā transporta vajadzībām.
Šķiet tieši tā varētu kļūt par zobenu, ar kuru tiktu pārcirsts sastrēgumu radītais Gordija mezgls, kuru tik nesekmīgi cenšas atpiņķerēt Rātsnama dīkdieņi. Lai arī, kā saka pat zirgam saprotams,ka gan sabiedriskā transporta joslu radīšana, gan tramvaja sliežu ceļa klājuma atbrīvošana no vieglā autotransporta tikai pārdala slodzes, bet nevis samazina tās, mūsu ierēdņiem, kuri beiguši, vai domā,ka beiguši daudzās zinību iestādes nav zināma elementārā aritmētiskā pamatformula: mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās. Savukārt,tādi darbi, kā gaismas semaforu nomaiņa pret apļveida krustojumiem visur, kur to atļauj platība, kā arī prāmju satiksmes organizācija starp Vecmilgrāvi un Bolderāju, kas tik tiešām atslogotu abu Daugavmalu satiksmi no smagajiem kravas auto, un tiem,kam jānokļūst no vienas Daugavas grīvas malas citā, visdrīzāk zagšanas shēmu, vai spējīgu darītāju trūkuma dēļ, ir un paliek tikai tukšas skaņas. Arī iekšrīgas dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un pārveide par rīdzinieku sabiedriskā transporta mugurkaulu, ir viens no šādiem grūtiem un īsteni efektīviem darbiem, kas domes varasvīriem, šķiet, ir par smagu gan izpratnes, gan vēl jo vairāk izpildes jomā.

Tik tiešām. Rīgai ir paveicies ar dzelzceļa pārklājumu. Tas savieno gandrīz visus Rīgas mikrorajonu ar pilsētas centru. Lai arī pilna loka izveidei pietrūkst vēl viena dzelzceļa šķērsojuma pāri Daugavai Hanzas ielas – Spilves virzienā, arī šī brīža marsrutu noslogošana spēj atbrīvot mūsu ielas no daudziem jo daudziem autobusiem, trolejbusiem,tramvajiem un automobīļiem, protams ar dažiem, bet visai svarīgiem nosacījumiem.

Pirmkārt, vilcienu ritošais sastāvs ir jāpadara vilinošs un komfortabls. Stacijas un pieturvietas – ērtas, tīras un savienotas ar pārējo sabiedrisko transportu, kas nogādā cilvēkus no dzelzceļa stacijām uz konkrētajiem galamērķiem. Šāda sistēma funkcionē daudzās Eiropas pilsētās un lieliski strādā. Tas ļautu nedzenāt tramvajus, autobusus vai trolejbusus cauri visai pilsētai, bet tikai noteikta mikrorajona robežās, līdz ar to atslogojot centru, un, jau tā pārblīvētos tiltus.

Otrkārt, vilcienu kustības intensitāte jānodrošina tā, lai tie kursētu ik pēc 10 -15 minūtēm, un tiem ir jākļūst ātrākiem. Slodžu pārdalīšanas nolūkā ieviešami ekspreša vilcieni, kas nepietur visās stacijās.Tātad būtu jābūt savstarpēji saskaņotiem vilcieniem,kas kursē Rīgas tuvākās pierobežas ietvaros, piemēram Bolderāja – Baltezers, Carnikava – Olaine, un vilcieni,kuri pietur tikai Centrālā dzelzceļa stacijā un lielākajās starpstacijās. Tie cilvēkus vestu uz attālākajām dzīvesvietām Rīgas rajonā, vai ārpus tā. Nākotnē, savienojot dzelzceļu ar vēl vienu šķērsojumu(iespējams, tas ir apvienojams ar Ziemeļu tuneļa būvi, jo tilts šajā Daugavas vietā traucētu kuģu satiksmei) varētu izveidot lokveida maršrutu.

Lai šo shēmu īstenotu dzīvē, protams, ir nepieciešamas prāvas investīcijas, un priekšdarbi.

Svarīgākais un primārais veicamais uzdevums, kuru Rīga un rīdzinieki jau sen ir pelnījuši, ir pārbrauktuvju, kuras atrodas Rīgas teritorijā, likvidācija un jaunu satiksmes pārvadu vai tuneļu izbūve. Nākamais posms ir dzelzceļa līniju modernizācija, elektrifikācija un dzelzceļa staciju uzbūve. Tam seko jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu, komfortablu un ekonomisku vilcienu iegāde, kā arī transporta sistēmas pārkārtošana un pakārtošana dzelzceļam un vilcienu kustības grafikam.

Efekts,ko dotu šāds jaunievedums, manuprāt, būtu grandiozs un kardināli atrisinātu sabiedriskā transporta un korķu problēmu,kā arī būtu daudzkārt lētāks,kā metro būve,kas principā tikai dublētu virszemes esošos dzelzceļa maršrutus.

Vērojot un analizējot Rīgas satiksmes attīstības dinamiku, kļūst skaidrs,ka ar kaut kādiem laicīgiem sīkrisinājumiem, šo smago situāciju mēs neuzlabosim. Rīga jau ir pārbriedusi kardināla atrisinājuma gaidās, un, ja galvaspilsētas un valsts atbildīgās amatpersonas nespēj produktīvi risināt šos sasāpējušos jautājumus, tās drīkst atkāpties no iesildītajām vietām pie siles, bet mēs, auto, vilcienu, autobusu, mikriņu, trolejbus un tramvajbraucēji varam aktīvi iesaistīties šajā diskusijā, un aktīvāk pieprasīt rezultatīvus risinājumus no cilvēkiem,kuri sabiedrisko transportu redz, labākajā gadījumā caur dienesta volvo un mercedes logiem…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit