Pasaulē radīti augi ar visdažādākajām īpašībām, bet pagaidām lauksaimniecībā galvenokārt izmantoti pirmās ģenētiskās modifikācijas paaudzes augi, kas ir izturīgi pret konkrētiem kaitēkļiem vai herbicīdiem. Pasaulē galvenie audzētie ģenētiski pārveidotie kultūraugi ir soja, kukurūza, rapsis un kokvilna. Tos galvenokārt audzē ASV, Kanādā, Argentīnā un Brazīlijā. Latvijā, cik zināms, ģenētiski modificētus kultūraugus pagaidām neaudzē, lai gan jau parādījušies produkti, kas ražoti ar biotehnoloģiskām metodēm.
Neticība ģenētiski modificētajiem graudaugiem īpaši izpaužas Austrijā, valstī ar ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas slavu. Austrijā, kur ir visvairāk videi draudzīgo lauksaimniecības fermu no visām Eiropas Savienības valstīm, lielais pieprasījums pēc dabiskos apstākļos iegūtas pārtikas licis lielveikaliem organizēt pašiem savu ekstensīvo lauksaimniecības produkcijas ražošanas nodrošinājumu, lai patērētājs varētu justies drošs. Austrija piedāvā fermeriem, kuri nolēmuši ražot ekoloģiski tīru produkciju, par 20 procentiem palielināt subsīdijas.
Otrās paaudzes ģenētiski pārveidotie kultūraugi ir ar uzlabotām agronomiskajām un uztura īpašībām, izturību pret augu vīrusu un sēnīšu slimībām. Ģenētiski pārveidotos dzīvniekus pašreiz izmanto tikai laboratoriskiem pētījumiem un veikalos nevajadzētu nonākt ģenētiski pārveidotām zivīm un gaļai, taču to ietekmē biotehnoloģiski ražota dzīvnieku barība. Ģenētiski modificētās pārtikas plantācijas pasaulē 2007. gadā pārsniedza 50 miljonus hektāru. Neskatoties uz plašām patērētāju bažām par ģenētiski mainītiem graudiem, ģenētiski modificēto augu plantācijām izmantotās platības kopš 1996. gada palielinājušās vairāk nekā 30 reizes un jaunās sugas audzē 5,5 miljoni lauksaimnieki 13 valstīs. Pasaulē radītas ģenētiski modificētās rapša šķirnes, kas ir noturīgas pret visām slimībām. Ja šo rapsi atļautu audzēt Latvijā… Jāpiebilst, tas ir no vienas augu dzimtas ar mūsu pašu nezāli pērkoni, ko pavasaros redzam ziedot un ko mēs cenšamies iznīdēt. Tie savā starpā var krustoties, un, ja šīs superīpašības pāries no rapša uz pērkoni, tad to jau vairs nekad nevarēsim iznīcināt. Vai mums vajag, lai visa Latvija pārvēršas par nezāļu valsti? Šķiet, mums jau pietiek ar latvāņiem.
Vai ĢPO uzraudzība ir pietiekama?
1998. gadā pēc moratorija noteikšanas ģenētiski pārveidotas pārtikas pārdošanai un ģenētiski mainītu kultūru izmantošanai ES vadība sāka pievērst lielākun uzmanību patērētāju bažām, izstrādājot virkni normatīvo aktu projektu par ĢPO. Ģenētiski pārveidotas pārtikas riska novērtēšanas, kontroles, marķēšanas un izsekojamības, kā arī sabiedrības informēšanas prasības nosaka ES regulas un direktīvas. Atbilstoši ES likumiem, izvērtējot ĢPO drošumu, vērtē arī iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi. Izvērtēšanas procesā ģenētiski pārveidotos kultūraugus salīdzina ar parastajiem kultūraugiem, un, ja konstatē, ka ģenētiski modificētais kultūraugs ir tikpat drošs, tad dod atļauju tā pārdošanai tirgū. Parasti paiet vairāki gadi, kamēr kāda no ģenētiski pārveidoto kultūraugu šķirnēm vai no tām ražota pārtika vai dzīvnieku barība saņem atļauju un var nonākt pārdošanā. Visiem ES atļautiem ĢPO veic tā dēvēto pēctirgus uzraudzību un kontroli.
Latvijā ĢPO uzraudzība un kontrole jānodrošina Pārtikas un veterinārajam dienestam. Latvijā atļauts izplatīt tikai ES atzīto pārtiku, kas satur, sastāv vai iegūta no 5 ģenētiski pārveidotām rapša šķirnēm, 10 kukurūzas šķirnēm, 5 kokvilnas šķirnēm un vienas sojas šķirnes. Produkti, kas varētu saturēt ĢPO, ir kukurūzas un sojas eļļa, margarīns, saldējums, gaļas izstrādājumi, sojas siers, čipsi, šokolāde u.c. Pēdējie dati par kontroles rezultātiem liecina, ka Latvijā veikalu plauktos atrodama tikai no ģenētiski pārveidotiem kultūraugiem ražota eļļa, taču Latvijā nav īpaši aprīkotas laboratorijas, tāpēc pārbaudes veic ārvalstu iestādēs.
2004. gadā, analizējot 50 pārtikas produktu paraugus, ko Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) bija nosūtījis izpētīšanai Britānijas laboratorijā, 3 gadījumos atklāti ģenētiski pārveidoti organismi. ĢPO atklāti vēl 10 produktos, ko pārdod Latvijā, taču tajos to saturs ir niecīgs. ĢPO atrasti Čehijas sojas produktos, Izraēlas sojas miltos un Vācijas lopbarībā. Nelielā daudzumā ĢPO atrasti sojas produktos no Dānijas, Nīderlandes un Beļģijas. PVD, veicot pārbaudi uzņēmumos, kur ņemti paraugi analīzēm, konfiscējis 142 kilogramus atlikušās sojas.
Biotehnoloģisko gēnu produkti jāizved no Latvijas vai uzņēmumiem jāsaņem Veselības ministrijas atļauja to izplatīšanai. Pārkāpējiem draud administratīvais sods no 100 līdz 1000 latiem. Latvijā bez īpašas atļaujas var tirgot tikai tos biotehnoloģiskos produktus, kas ir ES sarakstā, turklāt uzlīmē jābūt norādītai ĢPO koncentrācijai, ja tā pārsniedz vienu procentu.
Latvijas uzņēmumi apstrīd Britānijā veikto analīžu rezultātus. Latvijā nav laboratoriju, kur varētu noteikt sveša gēna klātbūtni kādā produktā, tāpēc to klātbūtne nav atzīmēta ar uzlīmi. Patērētāju tiesību aizstāvības organziācijas eksperti atzīst, ka nevar pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tirgū šādu produktu nav. Sārti un nevīstoši āboli, tomāti, pipari, gurķi, vīnogas, kā arī ar biotehnoloģisko soju baroto lopu gaļa izskatās skaisti, bet nav zināmas šo produktu lietošanas sekas.
Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī bija politiska drosme un valstsvīra tālredzība ieviest savā valstī moratoriju ģenētiski pārveidotu produktu tirdzniecībai, savu rīcību pamatojot ar šaubām par to drošību veselībai. "Kamēr mums nebūs pilnīgas pārliecības par to drošumu, šos produktus tirgot būs aizliegts", paziņoja Sarkozī. Tikmēr Eiropas Komisijas ierēdņi grib izlaipot starp patērētāju prasību pēc drošības un ķīmisko firmu vēlmi izvērst šo produktu ražošanu bez ilgtermiņa ietekmes izvērtējuma. Latvija šajā pretstāvē ir pakļauta ES un PTO dubultajam spiedienam, jo šīs organizācijas atbalsta ģenētiski pārveidoto produktu ražošanu. Turklāt pasaulē pieaug pārtikas trūkums, kas mudina biotehnoloģijas un ķīmiskās firmas vēl uzstājīgāk pieprasīt atļauju ģenētiski pārveidotu produktu audzēšanai un tirdzniecībai.
Eksperiments ar žurkām brīdina cilvēkus
Kopš ĢPO atļauts izplatīt ES, nav zinātniski pierādītas informācijas par ĢPO kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, bet kā iespējamos riskus min alerģiju un toksiskumu. Jāatzīst, ka mēs arī tāpat ik dienas patērējam pārtiku, kas nav ģenētiski pārveidota, bet var būt gan alerģiska, gan toksiska (piemēram, pupas, piens, rieksti, sēnes u.c.), bet tas nenozīmē, ka šo produktu izmantošana uzturā būtu jāaizliedz. To, kādu nostāju ieņemt, varam izlemt tikai paši, kad esam ieguvuši pietiekami daudz informācijas, lai šādu lēmumu pieņemtu. Gēnu tehnoloģiju attīstība izraisa daudz emociju un pārspriedumu, taču ne vienmēr tie ir pamatoti. Mēs nevaram izslēgt gēnu inženierijas pozitīvos aspektus, kā arī to, ka risks pastāvēs vienmēr – gan attiecībā uz parastu, gan ģenētiski pārveidotu pārtiku.
Sievietes, kuras grūtniecības laikā uzturā lieto ģenētiski pārveidotu pārtiku, iespējams, pakļauj riskam savus vēl nedzimušos bērnus. Zinātnieku pētījumi apliecina, ka vairāk nekā puse to žurku pēcnācēju, kuru mātītes barotas ar ģenētiski pārveidotu soju, mirst pirmo trīs nedēļu laikā pēc dzimšanas. Tas ir tikai viens no vairākiem pētījumiem, kas rada bažas par ģenētiski pārveidotas pārtikas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Itālijas ekspertu pētījumos atklāts, ka ģenētiski pārveidota soja ietekmē peļu aknas un aizkuņģa dziedzeri. Austrālija pārtraukusi 10 gadus ilgus mēģinājumus attīstīt ģenētiski pārveidotu zirņu kultūras, kad oficiāli pētījumi atklāja to izraisītos plaušu bojājumus.
Krievijas Zinātņu akadēmijas doktore Irina Jermakova veica eksperimentu, kurā žurku mātīšu ēdienkartei pirms grūtniecības, grūtniecības laikā un pēcnācēju aprūpes laikā pievienoja firmas "Monsanto" ražoto sojas pupiņu miltus. Zinātniece eksperimentā atklāja, ka 36% no to žurku pēcnācējiem, kas barotas ar ģenētiski pārveidotu soju, piedzima ar svaru, kas zemāks par normu. 55% ar ģenētiski modificēto soju baroto mātīšu pēcnācēju mira 3 nedēļu laikā pēc dzimšanas. "Žurku morfoloģiskā un bioķīmiskā struktūra ir ļoti līdzīga cilvēku morfoloģiskai un bioķīmiskajai struktūrai, un tas padara pētījuma rezultātus vēl satraucošākus", uzsvēra Jermakova. "Tie norāda uz ģenētiski pārveidotas pārtikas lietošanas risku mātēm un viņu mazuļiem". Eiropa piesardzīgāka par Ameriku
ASV atšķirībā no ES nav likuma, kas prasītu pierādījumus, ka ģenētiski pārveidoti augi nav kaitīgi videi, tāpēc Eiropā negrib audzēt šādus augus vai atļaut to ievešanu. Vairāki eksperti uzskata, ka pētījumiem, kuros secināts, ka šādu augu lietošana ir droša, nevar uzticēties, jo tos veikušas vai apmaksājušas firmas, kas pārdod šādu augu sēklas un attiecīgos herbicīdus. Šīs firmas traucē veikt neatkarīgus pētījumus, atsakoties dot augu sēklas izpētei. Zīmīgi, ka ne apdrošināšanas firmas, ne ĢPO ražotāji neapdrošina pret varbūtēju kaitējumu no šādas pārtikas lietošanas. ES vides komisārs Stavross Dimass nesen norādīja, ka 2 ģenētiski pārveidotu graudu sugas drīz Eiropā varētu aizlieg, jo tās varētu kaitēt dažiem derīgiem kukaiņiem. Eiropas biotehnoloģiskās rūpniecības pārstāvji iebilst, ka Dimasa citētie pētījumi drīzāk apstiprinot pierādījumus, ka šo graudu lietošana esot droša. Šī ir viena no ES izvirzītajām apsūdzībām par ĢPO iespējamo kaitīgumu. Strīda pamatā ir tā dēvētais "piesardzības princips" – pieņēmums, ka jābūt noteikumiem, kas novērstu vai ierobežotu darbības, kas varētu izraisīt pat tikai varbūtēju risku, ja arī nav pietiekami pārliecinošu zinātnisku pierādījumu par tā iespējamību. Šis princips, kas iekļauts ES likumos, praktiski nepieļauj biotehnisku produktu vai pārtikas audzēšanu vai pārdošanu ES valstīs. Toties ASV pēdējos gados izveidotas un piedāvātas pircējiem desmitiem jaunu augu sugu un pārtikas produktu, dažādi kombinējot dezoksiribonukleīnskābes (DNS) tehnoloģijas.
90 % no ASV iesētajām sojas pupām un aptuveni 80 % kokvilnas un 60 % graudu ir biotehnoloģijas produkti. 75 % no pārstrādātās pārtikas ASV lielveikalos satur vielas no ģenētiski pārveidotiem augiem. Biotehniskās pārtikas ražošana ASV sāka strauji attīstīties Ronalda Reigana prezidentūras laikā pagājušā gadsimta 80–os gados. Izveidots biotehnoloģijas nozares koordinācijas mehānisms, kas noteica, ka iegūtā gala produkta īpašības, bet ne process, kādā tas izveidots, nosaka riska pakāpi un valsts kontroles līmeni. Šāda pieeja balstās uz faktu, ka praktiski visu organismu gēnus veido DNS, tāpēc ir svarīgi, ko DNS rada, nevis no kurienes tā rodas. Tāpēc biotehnoloģiskās pārtikas ražošanas noteikumi ASV praktiski neatšķiras no parastās pārtikas ražošanas. Tā kā riska līmeni nosaka gala produkts, ne tā iegūšanas process, biotehnoloģiskā pārtika parasti nav atzīmēta ar īpašu uzlīmi, kas to atšķirtu no parastās pārtikas. ES valstīs biotehnoloģiskās pārtikas ražošanas procesu stingri regulē.
Kurš no regulācijas mehānismiem – Amerikas vai Eiropas – izrādījies labāks, ņemot vērā pēdējo 10 gadu pieredzi? ASV pētnieki apgalvo, ka labākā un lētākā metode esot biotehnoloģisko augu un pārtikas gala produktu regulācija, nevis stingru noteikumu ievērošana to izstrādes procesā. Piemēram, fermeri, kuru audzētie graudaugi satur gēnus, kas vairo pretestību pret kaitēkļiem, varējuši ievērojami samazināt izlietoto pesticīdu daudzumu, vienlaikus palielinot ražas. Tikai kokvilnas ražošanā kopējais naudas ieguvums amerikāņu fermeriem bijis simtiem miljonu dolāru. Viens no daudzsološākajiem virzieniem biotehnoloģijas nozarē ir ģenētiski pārveidotu augu izveidošana ar palielinātu minerālvielu un vitamīnu saturu.
Līdz šī 2007. beigām ASV Pārtikas un zāļu aģentūras eksperti izvērtējuši aptuveni 70 biotehnoloģiskās pārtikas produktus un visus atzinuši par tikpat drošiem lietošanā kā to parastos veidus. Amerikāņu eksperti apgalvo, ka arī lielākā daļa neatkarīgo pētnieku esot secinājuši, ka nekas neliecinot, ka biotehnoloģiskā pārtika varētu radīt lielākus draudus nekā parastā pārtika. ASV Nacionālā zinātņu akadēmija, izvērtējusi iespēju par pārtikas, kas iegūta no ģenētiski pārveidotiem augiem, netiešu ietekmi uz cilvēka veselību. Pētījumā secināts, ka mutagēnā augu krustošana, ko jau gadsimtu lieto jaunu sugu iegūšanai, drīzāk varot būt ģenētiski graujoša nekā jebkurš gēnu inženierijas veids, turklāt tā radot virkni neparedzētu seku. Bioinženierijas pretinieki negribot atzīt, ka daudzas tradicionālās augu audzēšanas metodes ir tikai vienkāršotas ģenētiskās inženierijas formas. Mutagēnajā krustošanā augus bombardē ar gamma stariem, ātrajiem neitroniem vai toksiskām ķīmiskām vielām, lai panāktu vajadzīgās hromosomu izmaiņas un ģenētiskās pārvirzes.
Šīs metodes ir tik neprecīzas, ka pētnieki nekad nezina, kuras hromosomas viņi sagrauj, nemaz nerunājot par šajās hromosomās izmainītajiem gēniem. Ar parastajām bioloģiskajām metodēm izmainītas dažādas sugas: arbūzi, kvieši, mieži, rīss, zemesrieksti, salāti un simtiem citu augļu un dārzeņu, kas ir lielveikalu plauktos daudzās valstīs. Neviens no pārtikas produktiem, kas ražots, lietojot mutagēno krustošanu, jonizēto radiāciju vai toksiskās vielas, nav apgādāts ar attiecīgu uzlīmi. Pētnieki atklājuši, ka pat niecīgs daudzums fumonizīna toksīna var veicināt vēzi, aknu slimības un nervu šūnu bojājumus jaundzimušajiem. Šie toksīni galvenokārt iekļūst pārtikas ķēdē caur kukaiņu bojātiem augiem. Biotehnoloģiskie augi satur proteīnu, kas ir toksisks daudziem kukaiņiem, bet ir pilnībā drošs zīdītājiem, ievērojami samazinot kaitēkļu nodarīto postījumu un iespēju toksīniem iekļūt cilvēka barības ķēdē. Biotehnoloģiski ražota kukurūza satur 9 reizes mazāk toksīnu nekā šķirnes, ko ražo tradicionālām metodēm.
Biotehnoloģisko firmu nolīgtie eksperti apgalvo, ka ES praktizētais piesardzības princips nopietni kavē nozares attīstību, jo liedzot ražot produktus, kuru varbūtējais kaitējums nav apliecināts. Ģenētisko pārveidojumu aizstāvji uzskata: ja cilvēce būtu pieņēmusi šo principu jau 19. gadsimta sākumā, mūsu dzīve šodien būtu tikpat grūta un īsa kā pirms 200 gadiem.
ĢPO tirgū saduras zinātne un politika
ES vides komisāra Stavrosa Dimasa priekšlikums aizliegt ģenētiski pārveidotas kukurūzas šķirnes stādīšanu ES valstīs izraisījis asu diskusiju abās Atlantijas okeāna pusēs. Dimass paziņojis, ka viņa lēmums balstīts uz zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina par ilgetrmiņa neskaidrību un riska saglabāšanos, stādot tā dēvēto 'Bt' kukurūzu. Kad šis jautājums pēc dažiem mēnešiem būs jāizskata Eiropas Komisijai pilnā sastāvā, komisāriem būs jālemj, cik lielā mērā viņu lēmumu ietekmēs zinātniskie, politiskie vai tirdznieciskie apsvērumi. Novērotāji uzskata, ka komisāriem nāksies pārliecināties par zinātnes ierobežoto lomu, ja tā saduras ar politiku un tirdzniecību.
10 gadus ES uzskatījusi sevi par pēdējo lielāko no ĢPO brīvo teritoriju pasaulē, izvairoties no ar šo sarežgīto tēmu saistīto jautājumu apspriešanas. ES ieviests pagaidu aizliegums stādīt lauksamniecības kultūras, kas iegūtas no ĢPO, solot turpināt pētījumus. Pasaules tirdzniecības organizācija un ASV pastiprina spiedienu pret Eiropu, apgalvojot, ka ir daudz pētījumu, kas liecinot, ka biotehnoloģiskie produkti nekaitē videi, tāpēc to tirdzniecībā jāpiemēro parastie noteikumi. Eksperti gan atzīmē, ka zinātne līdz šim nav devusi noteiktu atbildi par ĢPO lietošanas drošību. "Visas puses nepiedodami izmanto zinātni gluži citiem mērķiem", uzskata Eiropas parlamenta bijušais deputāts Benedikts Hērlins, kurš vada Berlīnē izvietoto vides aizsardzības grupu "Save Our Seeds"("Glābsim mūsu sēklas"). Viņš kritizē iedomu, ka zinātne varētu ātri atbildēt uz šo jautājumu, jo tāda prasība uzliek tai pārlieku nastu. Viņaprāt, visām pusēm vajadzētu būt atklātām par saviem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem plāniem.
Pirms lēmuma pieņemšanas Dimass lūdza ES zinātnisko padomnieku grupas atzinumu, kurā teikts, ka ģenētiski pārveidotā kukurūza "diezin vai varētu" radīt risku. Taču Dimass lēma, ka tomēr ir pārāk daudz šaubu, lai atļautu modificētās kukurūzas stādīšanu. "Komisārs Dimass ļoti tic zinātnei", teica Eiropas Komisijas pārstāve Barbara Helferiha, "taču šobrīd saduras pretēji zinātniskie viedokļi, aiz kuriem stāv politiskas un tirdznieciskas intereses".
Strīdas par kukurūzas šķirni 'Bt'
Eiropas zinātniskajās aprindās izvērtušās kaismīgas diskusijas par to, kā izmantot arvien pieaugošo datu bāzi par ģenētiski pārveidotajiem augiem, it īpaši par kukurūzas šķirni 'Bt', kas izveidota uz augsnē esošās dabiskās baktērijas Bacillus thuringiensis pamata, radot toksīnu, ko ģenētiski ievieto graudos kaitēkļu iznīcināšanai. Šos pētījumus galvenokārt finansē firmas, kas ražo ģenētiski pārveidotu augu sēklas. "Visasākā viedokļu sadursme ir pētījumu rezultātu un to nākotnes ietekmes izvērtējumā", uzskata Šveices federālā tehnoloģiskā institūta Ženēvā pētniece Angelika Hilbeka, kuras skeptisko vērtējumu par 'Bt' šķirnes kukurūzu citēja ES vides komisārs Dimass. "Vai glāze ir pa pusei tukša, vai pa pusei pilna?" jautā Hilbeka. Viņa uzsver, ka biotehnoloģisko firmu apmaksāti pētījumi nepievērš pienācīgu uzmanību plašajām savstarpējas ietekmes sekām, ko var izraisīt ģenētiski pārveidoti augi, piemēram, izmaiņas putnu sugās vai vidē kopumā, ja visi fermeri sāktu stādīt vienu biotehnoloģiski pārveidotu šķirni. Hilbeka paziņojusi, ka ĢPO ražotāji, piemēram, firmas "Syngenta" un "Monsanto" noraidījušas vairākkārtējus lūgumus dot sēklas citiem zinātniekiem, lai varētu veikt neatkarīgus pētījumus par šo produktu ietekmi uz vidi.
Savā lēmumā Dimass atsaucas uz vairāk nekā 10 pētījumiem, kas apliecina 'Bt' šķirnes kukurūzas iespējamo kaitīgo ietekmi uz tauriņiem un citiem insektiem. Eiropas biotehnoloģijas federācija, kas apvieno biotehnoloģijas nozarē darbojošās firmas, kā pretargumentu izvirza pārliecinošu pierādījumu trūkumu vairākumā no pētījumiem par 'Bt' šķirnes kukurūzas kaitējumu videi. Daži biologi uzskata, ka Dimass esot ignorējis to zinātnieku viedokli, kuri uzskata, ka jaunā kukurūzas šķirne ir droša. "Mēs meklējam politiķus, kas ir "noturīgi pret padomiem"", izteicies kāds zinātnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, jo darbojas kā padomnieks biotehnoloģijas jomā.
Minesotas universitātes profesore, Karena Oberhauzere, atzīta speciāliste tauriņu izpētē, uzskata, ka nepieciešamas turpmākas debates un pētījumi par 'Bt' šķirnes kukurūzu: "Mēs īsti nezinām, kā ietekmē vidi ASV, tāpēc ir grūti paredzēt, kādas problēmas varētu rasties nākotnē". Aptuveni 40 % pēdējos gados stādītās kukurūzas ASV ir 'Bt' šķirnes, ko stāda jau 10 gadus. "Vai 'Bt' kukurūza radīs problēmas, ir atkarīgs no apkārtējās ekosistēmas – kādi ir apkārt esošie augi un kādi insekti ar tiem barojas", saka Oberhauzere, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi turpināt rūpīgu izpēti, jo ir bažas par ĢPO ilgtermiņa ietekmi, kas vēl ne tuvu nav apzināta. Piemēram, dažas tauriņu sugas ir saglabājušās, jo ASV fermeri 'Bt' kukurūzas šķirni regulāri nomaina ar ģenētiski pārveidotu soju, kuras augšanai jālieto nezāļu iznīcinātāji. Firmas "Monsanto" herbicīds "Roundup" iznīcina nezāli, kas ir karalisko tauriņu iecienīta barība, kukurūzas laukos un to apkārtnē, tāpēc tauriņi dodas uz citām vietām, kur nav pakļauti "Bt" iedarbībai.
Tikai laiks var parādīt problēmu īsto apmēru un norādīt uz kļūdām, kas bija jāņem vērā agrāk, uzskata pētniece. Ekologi bažījas, ka insekti varētu kļūt noturīgi pret toksīnu, kas veidojas graudos, līdzīgi kā mikrobi cilvēka organismā kļūst noturīgi pret antibiotiskajām vielām, ja tās lieto par daudz. Kaitēkļi, ko iznīcina ģenētiski pārveidotā kukurūza, ir īstermiņa problēma, ko var risināt citiem paņēmieniem. Turklāt "Bt" toksīns ir putekšņos, ko vējš izplata tālāk. Parasti dabā ar ziedputekšņiem barojas daudzas sugas, pirmām, kārtām, bites. Kas notiks, ja indīgie toksīni iekļūs bišu sanestajā medū?
Amerikā debates pieklusušas
Izpētījušas zinātniskos atzinumus par ģenētiski pārveidoto organismu ietekmi uz vidi, apdrošināšanas firmas nevēlas apdrošināt to stādījumus, jo vēl neapzināto draudējumu risks veselībai un videi ir pārāk neskaidrs, tā uzskata Jaunzēlandes jurists Dankens Karijs, kurš pēta šo problēmu. Amerikā, kur gandrīz visi augi un dārzeņi ir ģenētiski pārveidoti, bioehnoloģijas firmas panākušas, ka šīs debates pieklusušas. "Es nesaku, ka vairāk nav izpētāmu jautājumu, bet strīdi par to, vai stādīt 'Bt' kurūzas šķirni ir labi vai slikti, manuprāt, ir beigušies", uzskata biologs Ričards Helmihs, kurš strādā ASV Lauksaminiecības ministrijas izpētes centrā Aiovas štatā, kas ir Amerikas kviešu un kukurūzas klēts. Viņaprāt, 'Bt' šķirnes kukurūza varētu palīdzēt "pabarot pasauli".
Eiropā zinātnieku strīdus vērtē citādi, arvien vairāk nosliecoties par labu vides aizstāvjiem un tradicionālajām lauksaimniecības metodēm. "Zinātne pati nepasaka, kas būtu jādara", uzskata Eiropas pārtikas drošības aģentūras izpilddirektore Katrina Geslēna–Lanele. Atzīmējot, ka viņas vadītā iestāde ieteikusi ES vides komisāram Dimasam, ka 'Bt' šķirnes kukurūzai "nevajadzētu" radīt kaitējumu, viņa uzsver, ka turpinās pētījumi, lai izvērtētu ĢPO ilgtermiņa ietekmi uz vidi.
Lai kā tas nepatiktu ĢPO ražotājiem un viņu lobistiem, zinātnieku secinājumiem ir nozīme, jo gan ES likumi, gan PTO noteikumi nosaka, ka valstij vai valstu kopai ir iespējams nepieļaut ģenētiski pārveidotu sēklu lietošanu, ja ir jauni zinātniski pierādījumi, kas liecina par briesmām. Ja nav zinātnisku pierādījumu, mēģinājumus aizliegt izmantot ĢPO varētu uzskatīt par nepamatotu šķērsli tirdzniecībai un būtu pamats finanšu pretenzijām pret ES.
Kontrolei jābūt uzstājīgākai
Pasaules veselības organizācija izstrādājusi programmu, kā palīdzēt nacionālo valstu veselības aprūpes iestādēm atklāt un izvērtēt tos pārtikas produktus, kas varētu radīt risku cilvēka veselībai, tajā skaitā ģenētiski pārveidotos produktus. Īpaša uzmanību eksperti pievērš gēnu pārvietošanai, kas saistīta ar noturību pret antibiotiskajām vielām. ANO Pārtikas un lauksamniecības organizācijas un Veselības organizācijas ekspertu kopīgajā konferencē ieteikts izmantot tehnoloģiju bez gēniem, kas ir noturīgi pret antibiotikām.
Vairāku valstu speciālisti izstrādājuši stratēģiju, lai mazinātu iespēju ģenētiski pārveidotu organismu nokļūšanai parasto lauksaimniecības kultūru vidē, apdraudot bioloģisko daudzveidību. Paredzēts ieviest ģenētiski pārveidoto pārtikas produktu ietekmes kontroli arī pēc to pārdošanas, lai turpinātu sekot ĢPO ietekmei uz cilvēka veselību. Visvienkāršāk ieviešama ir patērētāju prasība uzrādīt uz iepakojuma, vai produkta ražošanā izmantoti ģenētiski pārveidoti organismi, lai varētu izdarīt apzinātu izvēli. Taču ir sarežģīti noteikt ĢPO koncentrācijas pakāpi kādā produktā, it īpaši, ja tā ir niecīga. Pagaidām noteikts viena procenta minimālais līmenis DNS vai olbaltumvielai, kas rodas ģenētiskas pārveidošanas rezultātā, zem kura nav nepieciešama īpaša norāde par ĢPO klātbūtni.
No 1991. līdz 1998. gadam Eiropas Komisija atļāva izmantot ES 18 ģēnētiski pārveidotus organismus. Pēdējos 10 gadus nav izsniegta neviena atļauja un izskatīšanu gaida 12 pieteikumi. Vairākas valstis iesniegušas drošības prasības, kas paredz uz laiku ieviest aizliegumu ģenētiski pārveidotu pārtikas produktu, kuros lietotas dažas kukurūzas un rapša šķirnes, ievešanai. Paredzēts pastiprināt esošos riska pakāpes izvērtējumus, ņemot vērā ĢPO izplatību apkārtējā vidē, un ieviest obligātu ĢPO ilgtemiņa ietekmes pārraudzību.
Ievērojama patērētāju daļa ir nobažījusies, ka dažu ķīmisko firmu kontrole pār sēklu tirgu varētu ievērojami samazināt vai ar laiku pat iznīcināt bioloģisko daudzveidību dabā, tirgū atstājot tikai ģenētiski pārveidoto šķirņu sēklas, kas gan patērētājus, gan fermerus padarītu atkarīgus no ķīmisko vielu ražotājiem. Gēnu inženierija dod iespēju iegūt augus, kas ir izturīgāki pret kaitēkļiem un sausumu, izaudzēt zivis un dzīvniekus ar labākām bioloģiskajām īpašībām, taču šajā procesā vēl ir daudz nezināma, tāpēc pirms plaši izvērstas ĢPO lietošanas jāveic tā komplesa izpēte. Ģenētiskie pētījumi nav izdarāmi dažos gados. Tas ir šūnu līmenis, kas jāpēta vairākās paaudzēs. Varbūt pēc 20 vai 30 gadiem ģenētiķi varēs pateikt, ka šī modificētā pārtika neatstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēkiem, un tad sabiedrības attieksme varētu veidoties labvēlīgāka…
Vairāk lasiet žurnāla "Kabinets" marta numurā (Nr.55)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
