Ls 10 000 šobrīd ir tā robeža, sākot ar kuru jāsāk piemērot stingras procedūras, lai izvērtētu pretendentus, kuram piešķirt valsts vai pašvaldību naudu. To paredz Publisko iepirkumu likums.
Jaunie likuma grozījumi paredz šo slieksni paaugstināt 10 – 20 reizes. Būvdarbiem tas būtu 200 000 LVL, bet piegādēm un pakalpojumiem – Ministru kabineta noteiktajās robežās. No Godmaņa un Slaktera izteikumiem var secināt, ka tā robeža nebūs zemāka par 92 755 LVL, kas ir ES iepirkumu noteiktais slieksnis. Ar ko mēs sliktāki nekā citi Eiropā? – argumentē Slakteris.


Nedaudz vienkāršojot lietas būtību, var teikt, ka pēc jaunajiem Publiskā iepirkuma noteikumiem naudu līdz 200 000 vai 92 755 LVL bez liekām ceremonijām un paskaidrojumiem varēs piešķirt jebkuram pretendentam.


Vai par tādiem grozījumiem var būt kaut viens saprātīgs PAR? Jā, var.


PAR


Ietaupās lieki administrēšanas un arī tiesāšanās izdevumi, kas neizbēgami saistīti arī līdzšinējā kārtībā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem.


Operatīvāka valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošana krīzes apstākļos.


Mēs iekļaujamies ES pieļaujamās robežās.


PRET


Paaugstināts korupcijas risks. Draugu un radu būšana.

Lieliska iespēja valsts un pašvaldību naudu piešķirt savējiem politisko partiju sponsoriem.

Neefektīva valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana.

Citās Eiropas valstīs ir pavisam cits demokrātijas un korupcijas līmenis. Bez tam ES noteiktais slieksnis ir nevis ES vidējais rādītājs, bet gan galēji pieļaujamā norma.


Likumprojektu oktobra beigās atbalstīja LR Ministru kabineta komiteja. Drīzumā to varētu izskatīt valdība.


Vai Tu esi par jaunajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā?


Diskusijai iespējams sekot līdzi arī Tautas parlamentā
www.vissnotiek.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit