ES fondu naudu klāt nenesīs

Gandrīz vienlaikus ar Finanšu ministrijas paziņojumu par nepietiekami ātro ES fondu naudas apguvi Latvijā sākusies un līdz nākamā gada janvāra beigām turpināsies diskusija par dalībvalstīm piešķirtās strukturālo un kohēzijas fondu naudas summu nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2014. gadā. Diskusija turpinās arī par laukiem un lauksaimniecībai piešķiramo atbalstu. ES prioritātes nākamajam plānošanas periodam ir vērstas uz ekonomikas atveseļošanos un attīstības atjaunošanu: tās ir enerģētika, atjaunojamie energoresursi, uzņēmējdarbības, inovāciju, pētniecības veicināšana un izglītības līmeņa celšana Eiropā.

Jābūt aktīvākiem

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis un citi eksperti uzskata – Latvija ES fondu naudu apgūst

daudz lēnāk, nekā būtu iespējams, un tas kavē tautsaimniecības izaugsmi un cilvēku labklājības uzlabošanos. M. Pūķis norāda – šā iemesla dēļ nākamajā plānošanas periodā, ja valstij piešķiramo fondu naudu rēķinās procentos no IKP, saņemsim mazāku atbalstu nekā patlaban, kad valsts iemaksas ES budžetā ir trīs reizes mazākas, nekā no tā saņemtais atbalsts.

I. Vaidere uzsver – dalībvalstu iemaksām ES budžetā nevajadzētu pieaugt, jaunu prioritāšu finansēšanai ir jāmeklē resursi, optimizējot ES budžetu. Viņa arī norāda – šogad jau 16. gadu pēc kārtas Eiropas Auditoru palāta kritizēja ES budžeta izšķērdīgu, nesaimniecisku un nepietiekami kontrolētu izmantošanu, secinot, ka pērn vairāk nekā 90% no 120 miljardu eiro budžeta izdevumiem ir būtiski ietekmējusi nesakārtotība, kas novedusi pie nepareizas kontraktu piešķiršanas 4,6 miljardu eiro vērtībā.

"Sarunas par lielāku finansējuma saņemšanu gan ir grūtas, jo dalībvalstu intereses krasi atšķiras. Francija nevēlas šķirties no lielajiem tiešajiem maksājumiem, ko saņem lauksaimnieki. Spānija un Vācija vēlas īstenot tādu kohēzijas politiku atbalstīšanu, kas balstīta uz nabadzīgāko ES reģionu, nevis to dalībvalstu, kurās ir mazs IKP. Jautājums ir par ES dalībvalstīm – donoriem, kas ir galvenie ES budžeta veidotāji un, saprotams, vēlas maksimāli ieguldīto naudu saņemt atpakaļ, un par jaunajām dalībvalstīm, kas no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā," tā I. Vaidere. Uz jautājumu, cik lielas ir no Latvijas ievēlēto EP deputātu iespējas ietekmēt mūsu valstij labvēlīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ES fondu naudas atbalstu pēc 2013. gada, viņa atbildēja: "Ir jābūt skaidri zināmām Latvijas prioritātēm un sarunu gaitai. Svarīgi ir apzināties, ka EP deputāti vispirms ir savu vēlētāju interešu pārstāvji Eiropas Savienībā – tas būtu jāatceras arī tām uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem, kuri zina vietējo cilvēku prasības, vēlmes un nepieciešamības. Briselē ir daudz lobistu, spēcīgākie no tiem ir farmācijas, pārtikas rūpniecībai, daļēji arī tekstilrūpniecībai. Diezgan aktīvas ir arī vides aizsardzības organizācijas, pārējos jūt mazāk, Latviju – gandrīz nemaz. Kā atzinuši arī Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, dažkārt pietrūkst zināšanu, tostarp valodas prasmju, lai būtu klāt un ietekmētu procesus, bet šim nolūkam ir Latvijas deputāti."

No nākamā gada ES valstīm būs pieejami 800 miljoni eiro Energoefektivitātes fonda naudas. Svarīgi, lai neiznāk kā ar Globalizācijas pielāgošanas fonda naudu, kurai mūsu uzņēmēji, iespējams, nepieteicās informācijas trūkuma dēļ.

Vajadzības ir zināmas

Ikviens Latvijas cilvēks iespējami ātrāk vēlētos sasniegt vidējo ES valstu labklājības līmeni. Starptautiskais valūtas fonds paredz – šajā gadā uz vienu mūsu valsts cilvēku saražotais iekšzemes kopprodukts (IKP) būs Ls 6880. Aiz Polijas un Bulgārijas tas ir trešais zemākais rādītājs ES un pērn veidoja 49% no ES vidējā rādītāja. Pasaules mērogā (no 182 valstīm) Latvija ieņemšot 55., Lietuva – 51., bet Igaunija – 47. vietu. Kā uzlabot labklājību laikā, kad lielākajai daļai uzņēmēju un daudziem Latvijas cilvēkiem gandrīz nepietiek naudas izdzīvošanai? Kā mazināt atšķirību naudas ienākumos starp Rīgu un, piemēram, Latgali? Eksperti nosauc dažādus instrumentus, kas nav īstenojami, ņemot vērā valsts starptautisko aizņēmumu un apņemšanos ieviest eiro 2014. gadā. Visreālākā iespēja ir ES fondu naudas ieguldīšana tautsaimniecībā. Šajā plānošanas periodā no strukturālajiem fondiem un Kohēzijas fonda Latvija saņems vairāk nekā trīs miljardus latu, laukiem paredzēti 900 miljoni latu, bet zivsaimniecības nozarei daudzas reizes mazāka naudas summa.

Turpinās arī diskusija par atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šonedēļ, vērtējot EK ieteikumus kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņām, norādīja – Latvijai vissvarīgākajā jautājumā (godīgi un taisnīgi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem) – EK piedāvājuma teksts ir nekonkrēts un vispārīgs. Gaidāmajās ES dalībvalstu diskusijās un sarunās Latvija turpināšot uzstāt, ka tiešo maksājumu aprēķināšanā un finansiālo līdzekļu taisnīgā sadalē nepieciešams noteikt jaunus, objektīvus un reālo situāciju atspoguļojošus rādītājus un nosacījumus.

***

Viedokļi

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: "Kohēzijas politikai bija izšķirīga nozīme cīņā ar ekonomikas krīzi, un Eiropas Sociālais fonds īpaši palīdzējis mazināt krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem un mazajiem uzņēmumiem. Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropas Sociālais fonds ir jāizmanto patiesas Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanai, palīdzot cilvēkiem ātri atrast darbu. Kohēzijas politika būs ļoti svarīga, lai sasniegtu ES mērķus nodarbinātības un sociālajā jomā saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020"."

Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks: "Nākamajā plānošanas periodā lielāku teikšanu ES fondu naudas dalīšanā ir jāsaņem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, kas atrodas tuvāk cilvēkiem un labāk zina viņu vajadzības. Ir jāvienkāršo fondu naudas apguve, nosakot mazāk pārbaužu. Iepirkuma likums joprojām bremzē ES fondu naudas apguvi, tāpēc pašvaldības nereti pērk jau morāli novecojušas lietas. Taisnīgums ir ļoti labi, tomēr labāk, lai ir nedaudz netaisnības un tik daudz netiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda."

***

Latvijas mērķi 2020. gadam "ES 2020" stratēģijas kontekstā

ES-27 (Fakts; Mērķi 2010); Latvija (Fakts; Mērķi 2010)

Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20 – 64 gadi), % 69,1 (2009) > 75,0; 67,1 (2009) 73,0

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R & D) (% no IKP) 1,9 (2008) 3,0; 0,46 (2009) 1,5

Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību) 32,3 (2009) 40,0; 30,1 (2009) 34,0 ... 36,0

Skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars (vecuma grupā 18 –24 gadi, %) 14,4 (2009) < 10,0; 13,9 (2009) 13,4

Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars (%)2 17,0 (2008) vismaz 20 milj. cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku; 26 (2008) 21,0 (121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku)