Leonīds Sošinskis: Kas ir Krievijas latviešu problēma?  (193)

Tādēļ otrajā rakstā es vēlētos turpināt uzsākto tēmu un palīdzēt Latvijas latviešiem ieraudzīt situāciju no mūsu skatpunkta.

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem komentāros pie raksta bija - kādēļ gan latviešiem, kas gribētu pārcelties uz Latviju, dubultpilsonība vispār ir nepieciešama? Kādēļ viņi nevar izmantot piedāvāto repatriācijas iespēju? Šobrīd, ja latvietis neplāno pārcelties uz Latviju un tikai vēlas bez liekiem šķēršļiem apciemot savus radiniekus vai draugus, viņam ir katru reizi jākārto vīza. Varu minēt piemēru no savas pieredzes: pēc radinieka uzaicinājuma es iesniedzu pieteikumu vīzai uz 40 dienām (ieplānojot drošības rezervi). Dokumenti bija pilnā kārtībā, bija iesniegtas pat biļešu kopijas. Tomēr mani izsauca uz vēstniecību un izprašņāja, ko tieši es darīšu Latvijā visas šīs 40 dienas. Ar maniem paskaidrojumiem, ka braucu tikties ar radiniekiem, kurus sen nebiju saticis, un mācīties latviešu valodu, vēstniecības darbiniekam acīmredzot bija par maz. Man neticīgi vairākkārt pārjautāja, ko vēl es Latvijā plānoju darīt. Vēl joprojām neesmu sapratis, kāda iemesla dēļ ir nepieciešama šāda obligāta procedūra. Manuprāt, tā ir nevajadzīga birokrātijas izpausme.

Tikmēr, kamēr dubultā pilsonība nav atļauta, Krievijas latvietim, kurš ir nolēmis repatriēties, ir jāatsakās no Krievijas pilsonības. Lai kas būtu šis cilvēks, viņam Krievijā noteikti paliks radinieki un draugi, kurus viņš vēlēsies ik pa laikam apciemot. Tas taču ir normāli - cilvēkam, kurš pārceļas uz dzīvi citā valstī, vienmēr saglabājas personīga rakstura saites ar savu iepriekšējo valsti. Vēl jo vairāk, var būt tā, ka abas valstis viņš uzskata par savām Dzimtenēm un pret abām izjūt noteiktas pieķeršanās jūtas. Tagad, lai dotos uz Krieviju, viņam vīzu nāksies saņemt šā vai tā, tikai nu jau, dodoties pretējā virzienā. Tātad būtībā viņš maina vienu nepatīkamu procedūru pret otru, ne mazāk nepatīkamu. Man šāda situācija šķiet netaisnīga, ņemot vērā, ka latviešiem no Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm dubultpilsonības iespēja tiks dota. Vai ir nopietns pamats 21. gadsimtā šķirot latviešus "pareizākos" un "nepareizākos"?

Daudzi mēģina saskatīt izdevīgumu un slēptus nodomus mēģinājumā saņemt otru pilsonību - salīdzina pensijas, skaita iegūstamos santīmus, sauc Latviju par pārsēšanās punktu, kuru jaunais pilsonis drīz aizmirsīs, lai dotos tālāk uz Eiropas Savienības valstīm. Jā, daļa latviešu varbūt tiešām rīkosies tādā veidā, bet šāda scenārija iespējamībai nevajadzētu būt par iemeslu, lai aizliegtu iespēju atgriezties Latvijā pārējiem tūkstošiem. Neskatoties uz visiem riskiem, autovadītāja apliecību un kredītkarti taču arī var saņemt jebkurš, kurš atbilst noteiktiem pamatkritērijiem! Es uzskatu, ka pat dažu desmitu, simtu vai tūkstošu latviešu atgriešanās savā senču zemē un kļūšana par pilsoņiem būs uzskatāma par lielu sasniegumu. Neaizmirsīsim, ka Latvijas pilsonības iegūšanai šā vai tā ir jāprot latviešu valoda un jāzina Latvijas vēsture, pilsonības iegūšanas procedūras mērķis ir veicināt, lai par Latvijas pilsoņiem kļūst tādi cilvēki, kuri ir lojāli un patriotiski.

Neapšaubāmi, pirmā doma, kas rodas latvietim - "mēs iegūsim tūkstošiem pilsoņu, kas ir lojāli Krievijai un balso par Saskaņas Centru." Tomēr tā nav taisnība, Krievijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsojums vēlēšanās nav uzskatāms par reprezentatīvu. Krievijā pašlaik dzīvojošie Latvijas pilsoņi ir pavisam cita grupa, atšķirīga no tās, kas varētu gribēt repatriēties uz Latviju. Man ir grūti iedomāties, kādēļ lai cilvēki, kuri vēlas aizbraukt no Krievijas politisku motīvu dēļ, balsotu vēlēšanās par partiju, kura sadarbojas ar Vienoto Krieviju? Lai Latvija pārvērstos par Krieviju? Kļūtu par tās satelītu? Es vienkārši tam neticu. Cilvēki, kuri vēlas aizbraukt no Krievijas politisku motīvu dēļ, ir raduši sekot, iedziļināties politikas procesos, tādēļ to darīs arī Latvijā. Kad es pieņemšu lēmumu, par kādu partiju balsot vēlēšanās, es rūpīgi izanalizēšu variantus un pieņemšu izsvērtu un pārdomātu lēmumu

Runājot par sevi personīgi, man šāds pagodinošs dokuments ar uzrakstu "Latvijas Republikas pilsonis" būtu iespēja bez nevajadzīgiem traucēkļiem apmeklēt savus radiniekus un draugus, kā arī iespēja izvēlēties pārcelties uz Latviju pilnībā. Tā būtu iespēja atbildīgi piedalīties valsts politiskajā dzīvē, tas apliecinātu lepnumu par savu piederību Latvijai. Es vēl neesmu nolēmis, vai dzīvošu Latvijā vai Krievijā. Ultimāts, kura priekšā mani nostāda Latvijas likumi un kurš līdzinās dzelzs priekškaram, acīmredzami man nepalīdz izvēlēties par labu pirmajai.