Lobēšana ir process, kurā dažādu interešu nesēji saskarsmē ar publiskās varas pārstāvjiem veido regulējumu sabiedrībā būtiskām norisēm. Šīs nozares svarīgums un sabiedriskais nozīmīgums ir nenoliedzami. LLA ir sekojusi likumprojekta izstrādei ar mērķi līdzdarboties. Tas ir bijis liegts. LLA ir piedalījusies likumprojekta sabiedriskajā apspriešanā, kā arī sniegusi ieteikumus. Tie šobrīd ir ignorēti. Mēs izmantojam atklāto vēstuli kā protesta formu par publiskās varas pārstāvju nepieklājību un necieņu jautājumā par nākotnes regulējumu lobēšanai.
LLA izsaka atbalstu valdības iniciatīvai rosināt likumprojekta „Lobēšanas atklātības likumprojekts” izstrādi. Ar šādu savu rīcību valdība demonstrē sabiedrībai savu apņemšanos pilnveidot pārvaldības procesus un nodrošināt informācijas par lobēšanu caurspīdīgumu, kas atbilst „Valdības rīcības plānam Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”. LLA pilnībā atbalsta arī Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta publiski pausto pārliecību par šī jautājuma nozīmīgumu tiesiskuma stiprināšanā un apņemšanos sakārtot nozari, nodrošinot procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību.
Šāds politiskais atbalsts deva nozares profesionāļiem cerību, ka šī Valda Dombrovska valdība ir spējīga radīt Latvijai tik ļoti nepieciešamo regulējumu lobēšanas jautājumiem. Nozares profesionāļi nolēma līdzdarboties likumdošanas izstrādē un īstenošanā, un ar šādu mērķi nodibināja asociāciju. LLA uzskata , ka šī valdība demonstrē sabiedrībai, ka pārvaldības procesu norisē Latvijā ir iestājies lūzuma punkts. Šī valdība demonstrē, ka ar savu rīcību vēlas mainīt Latvijas iedzīvotāju neuzticēšanos pārvaldības procesiem, kas salīdzinot ar citām ES valstīm nostāda Latviju ārkārtas situācijā. Šī valdība saprot, ka lobēšanas jomas sakārtošana ir pamats sabiedrības uzticēšanās atgūšanai.
Diemžēl, LLA uzskata, ka valdības dotais uzdevums šobrīd nav kvalitatīvi izpildīts. Valdības uzstādījumu par nozares sakārtošanu nevarēs īstenot bez būtiskām izmaiņām par likumprojektā noteikto procesu dalībnieku tiesībām, pienākumiem un atbildību .
Detalizēts mūsu ieteikumu apraksts ir piedāvāts šajā vēstulē.
Bet pirms ieteikumu izklāsta vēlamies atvainoties likumprojekta izstrādātājiem par mūsu ieteikumu formu, kā arī paskaidrot iemeslus šādas formas izvēlei. LLA pārstāvji likumprojekta izstrādes laikā vairākkārt vērsās pie likumprojekta izstrādātājiem ar lūgumu līdzdarboties šajā procesā. Šāda iespēja mums tika liegta. (Arī MK Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš ir publiski izteicis pārmetumus KNAB, ka nav notikušas konsultācijas ar industrijas pārstāvjiem). Līdz ar to LLA ir uzrakstījusi pilnīgi pārstrādātu likumprojektu, kas tapis konsultācijās ar LLA pieaicinātajiem nozares profesionāļiem un asociācijas biedriem.
LLA aicina un lūdz KNAB sadarboties kvalitatīva likuma izstrādes procesā un nodrošināt iespēju plašāk diskutēt par mūsu piedāvājumu ar likuma izstrādē iesaistītajām pusēm. LLA apliecina, ka ar šo likumu tiek būtiski skartas mūsu biedru intereses. Mēs nesaprotam iemeslus tam, ka nozares profesionāļu uzskati netiek ņemti vērā likumprojekta izstrādes laikā. Mēs esam pārliecināti, ka konsultācijas var uzsākt arī tagad, vienojoties par saprātīgu laika grafiku. Mēs esam gatavi plaši skaidrot mūsu piedāvātā likumprojekta dažādos aspektus iesaistītajām pusēm.
Turpmākajā izklāstā mēs piedāvājam savus salīdzinošos komentārus par KNAB izstrādāto un mūsu piedāvāto likumprojektiem. Mēs esam pauduši savu gatavību plašākiem skaidrojumiem, bet šīs mūsu piezīmes lai kalpo par pierādījumu tam, ka mūsu piedāvājums sevī ietver dzīvotspējīgu interešu līdzsvarošanas modeli, kas pēc šīs valdības iniciatīvas var nodrošināt sabiedrības intereses lobēšanas jomā.
KNAB izstrādātais likumprojekts nav spējīgs sakārtot nozari, jo piedāvātais modelis paredz neproporcionālu tiesību, pienākumu un kontroles slogu starp publiskās varas pārstāvjiem un lobētājiem. Viss likumprojektā noteiktais pienākumu smagums gulstas uz publiskās varas institūcijām, kurām ir katrai atsevišķi jāizstrādā un jāievieš lobējāju reģistri. Reģistru izstrāde un reģistrēšanas veikšana, kā papildus pienākums jau esošajam regulējumam, tiek uzlikts publiskās varas institūcijām. Salīdzinot, lobētājiem netiek uzlikti nekādi pienākumi. Piedāvātā lobētāja definīcija ir visaptveroša uz visām fiziskajām personām, kas jebkādā veidā komunicē ar publiskās varas institūcijām. Līdz ar to reģistrācijas nasta publiskās varas institūcijām ir neizpildāmi apjomīga. Publiskās varas institūciju darbība tiek kontrolēta esošā ētikas kodeksu regulējuma ietvaros. Turpretī lobētāju kontroles mehānisma vispār nav.
LLA uzskata, ka KNAB piedāvātais likumprojekts nedarbosies pārmērīgā administratīvā sloga dēļ, kas publiskās varas institūcijām uzliek par pienākumu reģistrēt jebkādu komunikāciju ar fiziskām personām. Šis likumprojekts nedarbosies, jo kontroles trūkuma dēļ lobētājiem nav saistoši nekādi ētikas noteikumi. Turklāt likumprojekts neatrisina būtiskāko valdības uzstādījumu – caurskatāmību un informācijas pieejamību. Ar šo likumprojektu lobētāju reģistrācija kļūst par labirintu, jo katrai publiskās varas institūcijai ir tiesības to izstrādāt pēc saviem ieskatiem.
LLA izstrādātā likumprojekta pamatā ir visā pasaulē atzītas prakses – vienota lobētāju reģistra – ieviešana Latvijas apstākļiem piemērotā veidā.
Pirms detalizēta mūsu piedāvājuma izklāsta vēlamies noraidīt skeptisko vērtējumu par vienotā reģistra efektivitāti, kas izskanēja likumprojekta publiskās apspriedes laikā. Lai arī daudzos gadījumos vienotais lobētāju reģistrs nav sniedzis tūlītējus rezultātus, kas ir bijuši par pamatu kritiskam vērtējumam (piemēram skatīt, Dodgy Data: time to fix the EU Transparency Register http://www.alter-eu.org/documents/2012/06/dodgy-data). Tātad, lai arī šāds reģistrs negarantē lobēšanas jomas atklātību (jo nekas cits arī to nevar garantēt), tas tomēr ir vispāratzīti pareizais solis lobēšanas jomas sakārtošanai. Vienota lobēšanas reģistra efektivitāti nodrošina publiskās varas institūciju sadarbība ar nozares pārstāvjiem, kuriem kopīgi ir jāpieņem saprātīgi un izpildāmi lēmumi par reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un nozares paškontroles mehānismu īstenošanu. Šī diskusija un nākotnes vienošanās kļūs par pamatu efektīvai kopēja reģistra darbībai.
Ar savu piedāvājumu LLA uzsāk šādu diskusiju. Mēs esam apkopojuši nozares profesionāļu uzskatus par nozares sakārtošanu, kas ir doti piedāvātajā modelī. Jāatgādina, ka KNAB piedāvātais modelis padara katru Latvijas pilsoni par lobētāju. Kā jau minēts, šāds modelis neatrisina nozarei un sabiedrībai svarīgus jautājumus. Ja tiks pieņemtas pārāk plašas informācijas atklāšanas prasības, tad Latvijā nebūs neviena lobētāja, kas arī neatrisinās nozares un sabiedrības problēmas. Mēs piedāvājam vidusceļu.
Mūsu piedāvājumā tiek būtiski sašaurināts lobētāju loks, specifiski definējot gadījumus, kuros saskarsme ar publiskās varas institūcijām nav uzskatāma par lobēšanu.
Mēs piedāvājam piemērot lobētāju definīciju saskaņā ar vispārpieņemto praksi, par lobētājiem atzīstot arī juridiskas personas un asociācijas.
Mūsu piedāvājumā reģistrēšanās kārtība un kontrole tiek dalīta starp publiskās varas institūcijām un asociāciju. Proti, LLA tiek deleģēta vienota lobētāju reģistra uzturēšanas un reģistrēto lobētāju kontroles funkcija. (Pirmkārt , tas ir izdevīgi valstij, jo nepieprasa budžeta līdzekļus. Otrkārt, ja valsts uztur šādu reģistru pati, tad tai vēl arvien ir jānodrošina kontroles mehānisms pār reģistrētajiem lobētājiem. Šāda kontroles mehānisma darbība un izmaksas šobrīd nav pat pieminētas). Uzņemoties atbildību par reģistrēto lobētāju rīcību saskarsmē ar publiskās varas institūcijām, LLA reģistrētie lobētāji saņem pieeju publiskās varas institūcijām. Publiskās varas institūcijām nav pienākums reģistrēt LLA reģistrā esošos lobētājus. Ja lobēšanā iesaistīta persona, organizācija vai apvienība nevēlas reģistrēties LLA reģistrā, tad reģistrēšanas pienākums gulstas uz publiskās varas institūcijām, kuru var veikt KNAB likumprojekta piedāvātajā kārtībā.
Mūsu piedāvātais modelis nodrošina procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību. Tas ne tikai atvieglo publiskās varas institūciju pienākumu nastu, bet arī sniedz profesijas pašattīrīšanās iespēju. Vienotajā reģistrā nefiksētu interešu pārstāvniecība kļūst apgrūtinoša un tiek nodalīta no plašākai sabiedrībai viegli izprotamas un caurspīdīgas interešu aizstāvības. Turklāt reģistrēto interešu aizstāvības lobētājiem ir tiesības un pienākums informēt sabiedrību par saviem mērķiem un skaidrot šo mērķu sasniegšanas lietderību.
Mūsu piedāvājumā ir svītrota prasība aizliegt lobētāju atalgojumu saistīt ar uzdevuma izpildi. Mēs esam pārliecināti, ka šāds aizliegums praksē nevar tikt ieviests. Līdz ar to LLA uzskata, ka nevajadzīgi un praksē neīstenojami aizliegumi grauj likuma garu.
Mēs piedāvājam pagarināt līdz diviem gadiem aizliegumu publiskās varas pārstāvjiem kļūt par lobētājiem. (Kanādā, piemēram, šāds aizliegums ir spēkā uz pieciem gadiem) Šāds aizliegums ir sabiedrības interesēs, jo tas publiskās varas pārstāvjiem samazina iespējas tirgoties ar varu. Lobētājiem šī interese ir ļoti pragmatiska – lobēšana ir tirgus, kurā klientiem ir jābūt skaidrībai par to, ka lobēšana ir jāveic profesionāli, un ka papildus ietekmi nevar nopirkt. Turklāt šis likumprojekts neliedz publiskās varas institūciju pārstāvjiem, mainot karjeru, nodarboties ar lobēšanu ārpus Latvijas robežām un aizstāvēt savu klientu intereses piemēram Eiropas Savienībā.
Sabiedriskajā apspriešanā Kurpnieces kundze personīgi lūdza LLA paskaidrojumus par to, kādēļ vienota reģistra uzturēšanu deleģēt LLA, nevis kādai citai organizācijai. Lai arī šis jautājums neparādās sabiedriskās apspriešanas oficiālajā protokolā, mēs esam priecīgi par iespēju sniegt uz to atbildi. LLA ir šobrīd vienīgā organizācija Latvijā, kas apvieno profesionālus lobētājus un aizstāv viņu intereses. Mūsu biedru interesēs ir nodrošināt vienādus lobēšanas noteikumus dažādu interešu pārstāvjiem. Mūs nevieno nekas cits, kā līdzvērtīgas situācijas izveidošana. Mēs apzinamies, ka savā profesionālajā darbībā mēs varam pārstāvēt pretējas intereses. Lai to darītu efektīvi, ir jānodrošina līdzvērtīgi spēles noteikumi. Tas ir arī sabiedrības interesēs.
Šobrīd mēs valstij piedāvājam savu ētikas kodeksu un biedrus, kas ir apņēmušies to pildīt. Ja Latvijā izveidosies cita lobētāju organizācija, kas tai piedāvās labākus informācijas atklāšanas un to kontroles mehānismus, kā arī biedrus, kas piekrīt tos pildīt, tad valstij ir pilnas tiesības mainīt sadarbības partnerus. Bet šobrīd šāda piedāvājuma nav.
Lobētāji, iespējams labāk par citiem, apzinās, ka likumdošana ir process. LLA piedāvā sākt šo procesu attiecībā uz lobēšanas nozari uz savstarpējas cieņas un lobētāju ētikas pamatiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
