Šodien parlamenta dienaskārtībā ir grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai pieliktu punktu daudzu mēnešu garajai diskusijai par virszemes televīzijas apraidi no 2014.gada. Zem lozunga – konkurences veicināšana – tiek piedāvāts mainīt līdzšinējo biznesa modeli un Lattelecom monopolstāvokļa vietā atvērt tirgu vairākiem pakalpojuma sniedzējiem maksas virszemes apraides jomā. Tomēr situācijas izpēte un racionāla izvērtēšana ļauj man apgalvot – konkurences veicināšana virszemes TV apraidē ir sarežģīts jautājums, un šķietamie ieguvumi var būt tikai ilūzija.
Nenoliedzami, vismaz divu virszemes televīzijas operatoru modelis būtu bijis iedarbīgs konkurences instruments, ja vien tas tiktu pielietots jau pašos pirmsākumos. Vilciens ir aizgājis un vēsturiskais modelis – virszemes televīzijas apraides nodošana viena komersanta rokās – ir grūti mainīt par labu skatītājiem. Lattelecom ir investējis tehnoloģijās, klientu piesaistē un servisā. Jaunpienācējam, vienalga, vai tas aizstās Lattelecom vai darbosies paralēli tam kā otrs operators, šīs priekšrocības nebūs. Līdz ar to jārēķinās ar prāvām investīcijām ļoti īsā laika sprīdī. Jebkurš ieguldījums tiks iekļauts pakalpojuma cenā, tāpēc naivi cerēt, ka programmu paku cenas kritīsies. Gluži pretēji, nav izslēgts cenu kāpums un iespējas konkurēt ar citam platformām varētu būt vājinātas.
Faktiski, konkurence starp dažādām platformām ir tā vieta, kur tiek noteikts kopējais konkurences līmenis. Konkurence starp platformām nodrošina TV skatītāja izvēles iespējas starp virszemes televīziju, interneta televīziju, kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju. Tieši interneta TV iespējas ir tas lauks, kurā sagaidāma sīva konkurence esošo operatoru starpā, lai piedāvātu labāko produktu par skatītājam pieņemamāko cenu.
Izvērtējot pārējos aspektus – potenciālo satura kvalitāti, ieviešanas iespējas un ilgtspēju – ieguvumu nav, jo ierobežotais frekvenču, līdz ar to programmu izplatības apjoms ir limitēts. Ja vairākiem operatoriem piedāvājumu pakas būs jāveido no viena un tā paša kanālu saraksta, ļoti iespējams, ka TV skatītājiem tiks piedāvāti līdzīgi pakalpojumi, kas ilgtermiņā mudinās uz konkurentu apvienošanos.
Ārvalstu pieredzes izpēte apliecina, ka vairumā valstu virszemes televīzijas maksas apraidi nodrošina viens operators, sākot no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas, līdz virknei vecās Eiropas valstīm – Nīderlandei, Beļģijai, Austrijai, Portugālei u.c. Izņēmums ir Somija, kur tehnoloģisku apsvērumu dēļ darbojas divi virszemes apraides maksas operatori. Tāpēc es aicinu rūpīgi izvērtēt – vai zem skaļiem saukļiem nepazūd racionāli apsvērumi, lai 2014.gada 1.janvārī skatītājs neattopas sasistas siles priekšā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
