Ā.Kakstāns, I.Otomere: Vai Latvijā aizliegts sarunāt sporta spēļu rezultātus?  (23)

Šī pārrobežu izmeklēšana, kas aizsākta 2011.gada jūlijā, pamatā balstās uz rūpīgu un apjomīgu datu analīzi.[1] Tomēr šķēršļus rada apstāklis, ka iztrūkst vienota izpratne par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Šī vienotā izpratne nepastāv gan starpvalstu līmenī, gan arī nacionālā līmenī.

Neskatoties uz starptautisko institūciju iesaistīšanos, liela nozīme ir katras valsts, tajā skaitā Latvijas, tiesību sistēmai un tiesībsargājošo institūciju darbam. Vērtējot Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu, diemžēl ir jāsecina, ka šobrīd neesam pilnībā gatavi iesaistīties starptautisko organizāciju uzsāktajā cīņā pret sporta spēļu rezultātu sarunāšanu. Atsevišķu sporta veidu federācijas ir noteikušas iekšējās regulas, paredzot disciplināratbildību[2], taču valstiskā līmenī šis jautājums nav pilnībā noregulēts. Šajā rakstā vērsta uzmanība uz (I) Krimināllikuma regulējumu un problemātiskajiem jautājumiem kriminālatbildības piemērošanā, kā arī uz (II) nepieciešamību papildināt Krimināllikumu.

I. Krimināllikuma regulējums un problemātiskie jautājumi kriminālatbildības piemērošanā

Aktualitātes lielākajās starptautiskajās sporta organizācijās ietver cīņu pret korupciju sporta totalizatoros[3]. Nacionālās sporta federācijas, kuras ir biedri starptautiskajās federācijās, parasti ir uzņēmušās saistības ievērot noteiktus principus. Tomēr disciplināratbildība (izslēgšana no augstākās līgas uz gadu vai diviem vai kluba nosūtīšana uz zemāku līgu, atsevišķu iesaistīto personu diskvalificēšana, u.tml.) nav salīdzināma ar kriminālatbildību un kriminālprocesa likumisko obligātumu saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

Krimināllikuma regulējums, stingri vērtējot, nav atstājis bez ievērības gadījumu, kad ir noticis gadījums ar klasisku krāpšanu, neatļauta labuma pieņemšanu vai tirgošanos ar ietekmi. Nepastāv vienots valdošais uzskats, ka uz sportu būtu piemērojamas klasiskās Krimināllikuma normas. Piemēram, var rasties jautājumi: Ko konkrēti piekrāpj futbolists vai treneris, „atdodot" spēli? Kādu ietekmi ir pārdevis treneris, kurš spēles laikā faktiski sēž laukuma malā?

Pašlaik Krimināllikums paredz kriminālatbildību par krāpšanu, koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kā arī tautsaimniecībā kopumā. Taču Krimināllikumā nav viennozīmīgu risinājumu efektīvai cīņai pret mahinācijām saistībā ar sporta spēļu rezultātu sarunāšanu, pasūtīšanu vai iespējamu korupciju sporta totalizatoros. Tieši aizdomīgās likmes sporta spēļu totalizatoros met ēnu uz paredzēto spēļu godīgumu kopumā.

Likumos nav viennozīmīgi noteikta kriminālatbildība (vai cita atbildība) par sportistu vai treneru, kā arī citu ar sportu saistītu personu negodīgām darbībām gan vispār, gan arī kontekstā ar totalizatoriem. Krimināllikumā ir paredzēts sods par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana (KL 177.pants), kukuļošana (KL 316.-326.pants), tirgošanās ar ietekmi (KL 326.¹ pants), prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana un došana (KL 326.², savukārt no 2013.gada 1.aprīļa arī 326.³ un 326.⁴pants). Tāpat ir paredzēts sods par neatļautu labumu pieņemšanu (KL 198.pants), kā arī komerciālo uzpirkšanu (KL 199.pants). Krimināllikums neprecizē, vai sportistu un sporta komandas treneri var saukt pie kriminālatbildības. To pašu var teikt par tiesnešiem un citām iesaistītajām personām, kuras varētu ietekmēt sporta spēļu rezultātus.

Negodīgo sporta rezultātu jautājums saistībā ar futbola spēļu sarunāšanu Latvijā aktualizējās jau pirms kāda laika. Neskatoties uz to, 2009.gadā, izmeklējot futbola kluba „Dinaburg" lietu, Ekonomikas policijas pārvalde izrādījās bezspēcīga. Presē tika publicēts šāds komentārs: „Lai sāktu pārbaudi, Ekonomikas policijas pārvaldei ir nepieciešams iesniegums no cietušā. Policija arī nesāks pārbaudi par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par kluba iespējamo saistību ar totalizatoru." Savukārt no Latvijas Futbola federācijas puses šķērslis, lai ar šādu iesniegumu vērstos Latvijas tiesībsargājošajās instancēs, bijis konkrētu pierādījumu trūkums par to, kuras personas varētu būt piedalījušās totalizatorā.[4]

II. Nepieciešamība papildināt Krimināllikumu

Eiropas Savienības līmenī cīņa pret negodīgu sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu guvusi atspoguļojumu Komisijas 2011.gada paziņojumā „Attīstīt Eiropas dimensiju sportā". Spēļu rezultātu pasūtīšana atzīta par draudu, kas grauj sporta ētiku un integritāti. Spēļu rezultātu pasūtīšanas jautājums 2011.gadā ir risināts arī Komisijas Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm, Komisijas paziņojumā „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā" un Komisijas paziņojumā „Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm".[5]

Eiropas Parlaments 2011.gada jūnijā pieņēma rakstisku deklarāciju par korupcijas apkarošanu Eiropas sportā un 2012.gada februārī - rezolūciju par Eiropas dimensiju sportā, aicinot izvērst starptautisku sadarbību, lai cīnītos pret spēļu rezultātu pasūtīšanu. Eiropas Savienības Padome 2011.gada 29.novembrī pieņēma secinājumus par cīņu pret spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu un aicināja Komisiju, dalībvalstis un nevalstiskos pārstāvjus sadarboties un rīkoties dažādos līmeņos, lai uzlabotu veidu, kādā Eiropas Savienībā tiek risināts spēļu rezultātu pasūtīšanas jautājums.[6] No minētajiem dokumentiem izriet, ka šie jautājumi ir aktuāli un šobrīd ieņem būtisku vietu Eiropas Savienības institūciju darba kārtībā. Norit darbs pie risinājumu izstrādes, lai samazinātu riskus un paredzētu efektīvu atbildības mehānismu. Kā norāda Eiropas Savienības Padome, tad viens no šo iniciatīvu mērķiem ir efektīva mehānisma izveide disciplināru, administratīvu un krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanai.

Latvijai ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt gan administratīvo, gan kriminālatbildību par rīcību saistībā ar sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu, jo procesa virzītājs (policijas, prokuratūras, citu kompetento institūciju amatpersonas) varētu vēlēties konkrētāk izteiktu juridisko pamatojumu par rīcību attiecīgā gadījumā.

Piemēram, Francijas Krimināllikumā (Code pénal) 2012.gadā piedzīvoja papildinājumu, ar kuru 445-1 un 445-2 pants tagad satur konkrētu norādi uz jebkādu sportista rīcību, kura ietekmē vai maina spēles rezultātu, ja par attiecīgo spēli tiek piedāvāts izdarīt likmes totalizatoros. Būtiski norādīt, ka sods par šiem nodarījumiem ir noteikts līdz pat 5 gadiem cietumā un 75 000 eiro soda nauda katrai no iesaistītajām personām. Tādējādi sporta organizāciju izstrādātie ētikas kodeksi un dažādi disciplinārie nolikumi iegūst papildus nozīmi.

Latvijas normatīvo aktu pilnveidošana šajā rakstā apskatītajos jautājumos sniegtu skaidrāku izpratni un novērstu neskaidrības. Jo īpaši tas attiecas, veicinot sporta ētikas un integritātes jautājumus, atbilstoši Eiropas Savienības nostādnēm.

[1] https://www.europol.europa.eu/content/results-largest-football-match-fixing-investigation-europe (08.02.2013)

[2] Skat., piem., Latvijas futbola Virslīgai http://www.lff.lv/dokumenti/Reglamenti/2013/2013_Disciplinarais_reglaments.pdf, Latvijas Basketbola līgai http://i1.tiesraides.lv/files/2012-10/2012-10-29_lbl1_nolikums_apstiprinats_gala.pdf, Latvijas hokeja līgai http://i3.tiesraides.lv/files/2012-01/2012-01-17_disc_nolikums.pdf (08.02.2013)

[3] Visaktīvāk šajā cīņā iesaistās par sporta karali dēvēta futbola valdošās organizācijas FIFA un UEFA. Tāpat skat., piemēram, Latvijas Vieglatlētikas Savienības mājas lapā publicēto atsauci uz IAAF sacensību noteikumiem, http://i7.tiesraides.lv/files/2011-12/2011-12-18_62826_pdf_english.pdf (08.02.2013) un citu sporta federāciju attiecīgos dokumentus

[4] http://www.diena.lv/sports/futbols/ekonomikas-policija-pagaidam-nevertes-daugavpils-dinaburg-saistibu-ar-totalizatoru-693101 (08.02.2013)

[5] Match-fixing in sport, A mapping of criminal law provisions in EU 27, publicēts http://ec.europa.eu/sport/news/documents/study-sports-fraud-final-version_en.pdf (08.02.2013)

[6]Padomes lēmums ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem, 13.11.2012, COM(2012) 655 final