Arturs Vaiders: Volejbolisti – vēsturisku sakritību krustpunktā  (7)

Pēc dažām nedēļām paies 30 gadi kopš Latvijas volejbola lielākā sasnieguma - 1983.gada 21.jūnijā Latvijas vīriešu izlase kļuva par PSRS Tautu VIII Spartakiādes čempioniem. Pēc dažiem mēnešiem apritēs 10 gadi kopš Latvijas futbola lielākā sasnieguma - 2003.gada 19.novembrī, divu spēļu summā ar 3:2 pieveicot Turciju, Latvija kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram. Laikam jau zīmīgi, ka tieši ar Turciju 2013.gada jūnijā par ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru jācīnās Latvijas volejbolistiem. Pirmā spēle 2.jūnijā 18:30 Samsunā (nejaukt ar Samsung!), atbildes mačs pēc nedēļas 9.jūnijā 17:00 Jelgavā. Ja viena komanda uzvarēs abās spēlēs - ceļš uz finālturnīru tīrs. Ja vienā spēlē pārāka būs viena komanda, bet otrā - otra uzreiz 9tātad Jelgavā) tiks izspēlēts tā saucamais zelta sets (līdz 15 punktiem). Gluži pendeles kā futbolā vai bullīši kā hokejā tas nav, jo ir reāla spēle, tomēr zināms loterijas elements arī tur pastāv.

Pirmais solis "ceļā uz Eiropu" tikai sperts jau pērnajā rudenī, kad divreiz tika uzvarēta Ungārija (3:1, 3:1), divreiz Spānija (3:2, 3:1) un tikai zaudēts Francijai (1:3, 1:3), kam ceļazīme jau ir rokā. Bet Latvijai, kas ieņēma otro vietu, jāaizvada šīs play off spēles.

Rakveres mācība

Gatavojoties šīm spēlēm tika aizvadītas trīs treniņspēles ar Grieķiju (divas uzvaras un zaudējums) un pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs Igaunijas pilsētā Rakverē. Mūsējie ar 3:0 pārspēja Dāniju, ar 3:2 - Igauniju un ar 0:3 zaudēja Baltkrievijai.

Pie abiem šiem mačiem vērts pakavēties vairāk. Baltkrievija arī PSRS laikos ik pa brīdim bija vērā ņemams spēks arī vīriešu volejbolā. Šobrīd klubs spēlē Krievijas atklātajā čempionātā un gūst pieredzi. Baltkrievi jau ir kvalificējušies Eiropas finālturnīram, tomēr tajā sestdienas vakarā viņiem bija jākļūst par Latvijas klientiem. Pirmais sets bija kā viens elpas vilciens. Līdz 24:19. Tad servēt izgāja Serhejs Antonovičs, kurs iepriekšējā servēs vien bija sapelnījis 5 kļūdas, bet šoreiz bija viņa zvaigžņu stunda (vai pilnmēness). Pat grūti noticēt, bet 24:26. Tas bija kaut kas līdzīgs taburetes izsišanai no kājapakšas, kad ap kaklu uzmesta cilpa. Otrā seta sākums šausmīgi briesmīgs un tāds līdz pat 11:19. Tad Latvija pārvērtās un īsā brīdī rezultāts kļuva 23:22. Tādās reizēs parasti iniciatīva pilnībā ir iedzinēju rokās. Taču ne šoreiz - atkal 25:26. Trešais sets jau bija formalitāte - pēc 2:12 sākumā neko sasmelt vairs nevarēja. Taču, uz brīdi dziļi ievilkuši elpu, gan treneri, gan spēlētāji nonāca līdz secinājumam - ļoti vērtīga mācība. Un labi, ka šī skola iekrita šajā turnīrā nevis mačā pret turkiem. Tik ātri šādas spēles neaizmirstas.

Kaut arī šajā pavasarī Latvijas izlases galvenās spēles ir ar turkiem, arī pasaules kvalifikācijas turnīrs nebija tikai sagatavošanās šīm batālijām. Vienmēr gribas arī uzvarēt. Jau pirms mača ar Igauniju bija skaidrs, ka 1.vietu iegūt neizdosies, tomēr arī otrā vēl ļauti palikt pasaules čempionāta kvalifikācijas apritē. Tas nozīmē, ka arī rudenī pēc Eiropas čempionāta vēl būtu laba līmeņa spēles, kādu līdz šim tomēr ir pietrūcis. Tam vajadzēja 3:0 pret Igauniju. Viņu laukumā. Pirmais sets, šīs cerības saglabāja, tomēr otrais apraka. Augsta līmeņa stabilitātes vēl pietrūka, tomēr galu galā uzvara tika gūta - 3:2. Pat izlases visāda veida ciparu guru Ainārs Cīrulis vairs īsti neatcerējās, kad pēdējo reizi oficiālā spēlē igauņi tikuši pieveikti. Var teikt - vēsturiska uzvara, kas komandai atjaunoja pārliecību, ka tā var spēlēt labā līmenī  (kā pērn pret Spāniju, Franciju). Tas noteikti uzlaboja noskaņojumu pirms došanās uz Turciju. Zīmīgs arī fakts, ka tajā mačā būtisku pienesumu deva visi, kas tika laukumā. Ne tikai aizvadītās sezonas Eiropā joprojām labākā - Itālijas čempionāta - rezultatīvākais spēlētājs Gundars Celitāns.

Pamati jāieliek Samsunā

Turki kaut nedaudz ir sarežģījuši Latvijas izlases dzīvi un spēli ielikuši Melnās jūras dienvidu pilsētā Samsunā. Taisnības labad - Turcija ir liela valsts un ne jau viss notiek Stambulā vai Ankarā. Turklāt ceļš līdz Ankarai nemaz nebūtu īsāks, tikai nedaudz ērtāks.

Mūsu treneru rīcībā jau ir video no turku pēdējām spēlēm ar beļģiem un kanādiešiem. Pērn ar viņiem tikāmies turnīrā Igaunijā. Priekšstats, lai izveidotu spēles plānu, noteikti būs. Vēl svarīgāk būs to īstenot laukumā. Lai arī mūsu komandā ir izteikts līderis un Turcijā Gundaru Celitānu zina ļoti labi un arī nedaudz baidās, ar viņa pūlēm vien uzvarēt nevarēs. Katram būs jāpieliek plecs, rokas, galva. Jau esmu izteicis pieņēmumu, ka spēku samērs ir apmēram 52:48 Latvijas labā (paturot prātā arī to, ka zelta seta gadījumā tas tiks izspēlēts savā laukumā). Tas nekas, ka pasaules rangā turki ir nedaudz augstāk. Tagad divās spēlēs šis status jāizmanto daudz lietderīgāk nekā Turcijas futbola izlase (viņi bija izteikti favorīti)  to izdarīja mačā ar Latviju 2003.gada rudenī. Paturot prātā, gan tribīņu karsto atbalstu Samsunā un arī tiesnešu iespējamo lojalitāti pret mājiniekiem. Turcijā tiesnešus prot uzņemt.

Latvijas izlase uz Turciju dodas šādā sastāvā: cēlāji Deniss Petrovs, Artis Caics, diagonāles Gundars Celitāns, Hermanis Eglekalns, pirmie tempi Jānis Vāvers, Viktors Koržeņevičs, Andres Zavorotnijs, otrie tempi Ansis Medenis, Lauris Iecelnieks, Aivars Petruševics, Austrs Štāls, libero Ingars Ivanovs. Treneri - Raimonds Vilde, Uģis Krastiņš, Māris Vāvers.

Pat neatkarīgi no spēles iznākuma Samsunā, ceļazīmes ieguvējs uz čempionāta finālturnīru tāpat būs zināms tikai 9.jūnija vakarā Jelgavā. Taču uzvara izbraukumā dotu pavisam citu zemtekstu mačam Jelgavā.

Pēc uzvaras Rakverē pār igauņiem ģērbtuvē un pēc tam arī viesnīcas gaitenī skanēja Anša Medeņa iniciēta dziesma. Cerams, ka Jelgavā pēc atbildes mača tā skanēs jau daudz lielāka kora izpildījumā. Pēdējo (un arī vienīgo) reizi mūsu volejbolisti Eiropas finālā spēlēja 1995.gadā.

P.S. Vēsturiska uzziņa. PSRS VIII spartakiādē priekšsacīkstēs Latvija ar 3:0 pieveica Lietuvu, Igauniju, Tadžikiju un Armēniju. Finālposmu sāka ar sensacionālu 3:0 (15:9, 15:6, 15:9) pār Maskavu Savins, Černišovs, Sapega). Sekoja negaidīts 0:3 (14:16, 10:15, 12:15) pret Ļeņingradu. Tad divas sarežģītas spēles. Latvija - KPFSR 3:1 (11:15, 15:8, 15:!2, 15:12) un Latvija - Kazahija 3:1 (15:6, 18:20, 17:15, 17:15). Divas nedaudz vieglākas spēles: Latvija - Bulgārija 3:0 (15:9, 18:16, 15:6) un Latvija - Uzbekija 3:0. Un tad izšķirošā - pret Ukrainu (Pančenko, Sorokaļets). Ja uzvar Latvija, tad Latvija ir pirmā. Ja uzvar Ukraina, tad pirmā Maskava, otrā Ukraina un trešā Latvija. Latvija pretiniekiem lielas cerības nedeva - 3:1 (15:8, 15:2, 13:15, 15:13). Zelta punkts tika pielikts 21.jūnijā, arī to laiku volejbola "zelta" aprakstniekam un dzejniekam Jurim Brežģim klātesot.

Tajā leģendārajā komandā spēlēja Sergejs Antipins, Aleksandrs Rjabovs, Sergejs Buča, Juris Grantiņš, Pāvels Seļivanovs, Vilnis Miķelsons, Raimonds Vilde, Boriss Kolčins, Ainārs Jēkabsons, Rihards Eglītis, Vladimirs Rubens, Aleksandrs Beļevičs. Treneri Genādijs Paršins, Oļegs Antropovs, Valdis Larionovs.