VARAM ierosinātie un ZM bez īpašas iedziļināšanās tālāk virzītie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (DzAL), kuri žigli vien tika atbalstīti arī valdībā, paredz pielīdzināt kurmjus kaitīgajiem grauzējiem un posmkājiem. VARAM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo: "Ņemot vērā, ka kurmis nav grauzējs, uz to formāli attiecās likuma norma par nogalināšanas aizliegumu.
Neveicot vēsturiski ieviesušās dzīvnieku sistemātikas kļūdas labojumu, formāli ir aizliedzama jebkāda lauksaimniecības zemes apstrāde." Vēlāk VARAM papildināja savu skaidrojumu, norādot, ka "kurmji iet bojā netīšas nogalināšanas rezultātā (lauksaimniecības zemju apstrāde u.c.) un tīšas nogalināšanas rezultātā (ķerot)", tāpēc pašlaik likumā paredzētais aizliegums tos nogalināt neesot izpildāms un ir jāatceļ. Sak, ja jau tāpat visi galē kurmjus, tad legalizēsim to arī likumā.
Diemžēl grozījumu ierosinātāji – ne VARAM, ne ZM - nav papūlējušies izanalizēt, kādas īsti sekas radīs kurmju iekļaušana vienā "listē" ar citiem kaitēkļiem – žurkām, pelēm un tarakāniem. Te nu vietā atgādināt, ka visi DzAL noteiktie nogalināšanas aizlieguma izņēmumi ir saistīti ar citiem speciālajiem likumiem un noteikumiem, kuros noteikts, kas un kādā veidā drīkst šajos izņēmuma gadījumos dzīvnieku nogalināt.
Piemēram, ir atļauts nogalināt dzīvniekus medībās, bet to drīkst darīt tikai mednieki tikai noteiktā laikā un veidā. Ir atļauts eitanazēt dzīvniekus, taču to drīkst darīt tikai veterinārārsts. Ir atļauts nokaut lauksaimniecības dzīvniekus, taču to drīkst darīt tikai kautuvēs, tikai ar noteiktām metodēm, sagādājot pēc iespējas mazāk ciešanu. NEVIENU dzīvnieku nedrīkst nogalināt jebkurš un tāpat vien - tāda ir Dzīvnieku aizsardzības likuma ideja un loģika.
Iekļaujot kurmjus vienā pantā ar kaitīgajiem grauzējiem un kukaiņiem, pēc šīs likumu sistēmas loģikas uz tiem būtu attiecināms Epidemioloģiskās drošības likums un deratizācijas un dezinsekcijas noteikumi (kuros gan kurmji nav minēti). Šo normatīvu mērķis ir pasargāt sabiedrību no bīstamām infekcijām, ko var izplatīt grauzēji, blusas, utis un tamlīdzīgi.
Tie paredz, ka šos kaitīgos, sabiedrības veselībai un cilvēku dzīvībai bīstamos dzīvniekus un posmkājus ne tikai drīkst, bet ir OBLIGĀTS PIENĀKUMS iznīcināt. Tātad – ja grozījumi pašreizējā variantā stāsies spēkā, visi kurmji būs obligāti jāiznīcina, pat tad, ja, piemēram, jums nemaz nav iebildumu, ka tie rosās jūsu dārzā vai pļavā. Turklāt šāds totālā kara pieteikums kurmjiem nebūt nenozīmē, ka tos drīkstēs nogalināt jebkurš, jo arī kaitīgo grauzēju un posmkāju iznīcināšanai ir noteikta sava kārtība – to drīkst darīt tikai speciāli apmācīts personāls.
Tā nu iznāk, ka VARAM ierosinājums nemaz nesasniedz savu mērķi un omītei savā mazdārziņā šā vai tā nebūs atļauts izlikt kurmju slazdus pašai uz savu roku. Taču arī likt kurmi mierā vai noķert un izlaist tuvīnā pļavā viņai vairs nebūs ļauts, bet būs pienākums izsaukt kurmju nīdētāju brigādi. Tāpat lauksaimnieki, augkopji, tūrisma mītņu īpašnieki un vienkārši privātmāju iedzīvotāji turpmāk vairs nedrīkstēs nelikties ne zinis par zemes pauguriņiem, kas nakti uzradušies pļavā vai zālienā – tiklīdz kaut kas liecinās par kurmju klātbūtni, tūdaļ obligāti jāsauc iznīcinātāji.
Te nu ir pienācis laiks atsaukt atmiņā, kamdēļ vispār ministrijas tā pēkšņi ieinteresējās par kurmjiem, kas līdz šim mierīgi bija rakuši savas alas, tik vien ļaunuma nodarot, kā sagādājot papildus darbu perfektu zālienu cienītājiem. Bet stāsts aizsākās pērnā gada pavasarī, kad uzņēmums "Mednieks LV" piegāja lietai "radoši" un izdomāja, ka ar mauriņu postītājiem lieliski var tikt galā, salaižot alās gāzi un uzspridzinot tās kopā ar visiem iemītniekiem.
Vai alā maz kāds kurmis bijis un cik citu nevainīgu pazemes radību sprādzienā gājušas bojā vai sakropļotas – tas tāds nieks vien, ja tik bizness... Taču sabiedrībai tā vis nešķita, un pēc publiska trača firmai nācās sniegt paskaidrojumus atbildīgajām iestādēm par savas darbības likumību. Jau tolaik no uzņēmuma pārstāvju puses izskanēja ierosinājums kurmjus atzīt par kaitēkļiem, lai tos varētu nīdēt bez ierobežojumiem...
VARAM gan apgalvo, ka tās priekšlikumam ar kurmju spridzinātājiem neesot nekādas saistības un spridzināšana kā kurmju nīdēšanas metode vispār neesot atļauta pašlaik un nekļūšot legāla arī pēc grozījumu spēkā stāšanās, jo neesot pieļaujams izmantot šādus "neselektīvus paņēmienus".
Taču, par nelaimi, tā laikam domā tikai VARAM, jo kā gan citādi izskaidrot, ka "Mednieks LV" joprojām netraucēti turpina savu darbību. Un patiesībā nevienā likumā arī nav ierakstīts, kādas tieši metodes atļauts izmantot kaitīgo dzīvnieku iznīcināšanai – ir tikai vispārīgi noteikts, ka to "veic tā, lai izvairītos no kaitējuma un neērtību radīšanas personām vai kaitējuma videi, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību vai vidi". Un – kas nav aizliegts, tas ir atļauts.
Tādi, lūk, "kurmju rakumi", ar kuriem nu galā jātiek Saeimai. Lai kāds būtu 100 gudro galvu lēmums, kurmju dzīvē no tā nekas nemainīsies – viņi cels savus pauguriņus, kā cēluši jau tūkstošiem gadu. Taču šī ir lieliska iespēja parādīt sabiedrības ētisko briedumu un pasacīt –mēs, cilvēki, atzīstam kurmju tiesības dzīvot uz šīs planētas atbilstoši viņu dabiskajiem instinktiem, un, lai gan ir ļaudis, kuriem nepatīk kurmju rakumi dārzos, taču viņi savus mauriņus drīkst sargāt tikai, nenodarot kurmjiem pāri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
