Foto: LETA
Latvijas valdība ir deklarējusi vēlmi turpināt darbu pie nacionālās aviokompānijas airBaltic stratēģiskā investora piesaistes pēc veiksmīgi noslēgtās finanšu investora piesaistes. Tādēļ būtiska ir analīze par to, kas notiek aiz Latvijas robežām, konkrētāk, aplūkot ar kādām iezīmēm un tirgu ietekmējošiem faktoriem izceļas Eiropas aviācijas iegādes un apvienošanās (M&A) tirgus šī gada pirmajos astoņos mēnešos.

Eiropas aviācijā situācija joprojām ir diezgan sarežģīta un to varētu vērtēt pat kā vidēji sliktu, aviokompāniju skats nākotnē kopumā ir piesardzīgs.

To varēja skaidri novērot jūnijā Dublinā notikušajā IATA, pasaules lielākās aviokompāniju asociācijas, kopsapulcē. Diskusiju centrā Dublinā atradās drošība – terorisma pieaugums, konfliktu zonu radītie draudi, kiberdrošība, datu apmaiņa un ievākšana par pasažieriem, pastiprinātā drošības lidostās. Visi šie apsvērumi prasa ievērojamas investīcijas un būtiski ietekmē aviokompāniju darbu.

Acīmredzama piesardzība valdīja arī Fārnboro aviācijas šovā Lielbritānijā, kas ir lielākais pasaulē. Par to liecina zemais pārdoto lidmašīnu skaits, kurš tika skaidrots ar neskaidrību par globālās ekonomikas nākotni un ražotāju kavēšanos ar jaunu tehnoloģiju un modeļu ieviešanu tirgū. Latvijai būtiskākais notikums Fārnboro bija Bombardier paziņojums par Kanādas Transporta aģentūras jauno CS300 lidmašīnu sertificēšanu. Tas nozīmē, ka jau rudenī airBaltic varēs saņemt jaunās lidmašīnas.

2016. gadā Eiropas aviokompānijas jau tradicionāli uzrāda zemākus akciju vērtību rādītājus kā citu kontinentu aviosabiedrības. Jūlija noslēgumā biržas rādītājs EV/EBITDA (Biznesa vērtība/EBITDA) Eiropā bija 4,02, savukārt pārējā pasaulē sasniedza 5,98. Gada laikā Eiropas aviokompāniju vērtība ir ievērojami samazinājusies, jo pirms gada tā bija 7,72. Šie rādītāji ir neapskaužami – Eiropā investori ir gatavi maksāt par aviokompāniju par trešdaļu mazāk nekā pirms gada.

Galvenie faktori, kas ietekmē būtiskās atšķirības starp aviokompāniju vērtību Eiropā un ārpus tās, ir vidēji zemāka Eiropas aviokompāniju rentabilitāte, terorisma ietekme un draudi, ES un Krievijas apbusējās sankcijas, Brexit, lēnāka ekonomikas izaugsme, konflikti starp aviokompānijām un arodbiedrībām.

Vienlaikus Eiropa jeb ES ir pasaules lielākais un maksātspējīgākais tirgus, kas piesaista daudzas aviosabiedrībās, tāpēc, par spīti jau minētajiem sarežģījumiem, Eiropas aviācija spēlē un turpinās spēlēt ļoti būtisku lomu pasaules aviācijā. To apliecina arī lielais globālo darījumu īpatsvars Eiropas M&A tirgū.

Eiropa ir aviācijas darījumu aktīvākais tirgus. 2016. gada pirmajā pusē M&A tirgū tika noslēgti 52 ar aviokompānijām saistīti darījumi, no kuriem 26 tika veikti Eiropā. Pērn šie skaitļi sasniedza attiecīgi 66 un 29. Tas nozīmē, ka Eiropā notiek puse no visiem darījumiem.

Eiropā šogad novērojama Ķīnas HNA Group (Hainan Airlines mātes kompānijas) aktivizēšanās. Maijā grupa paziņoja par nodomu tieši vai netieši iegādāties līdz pat 20% no portugāļu TAP akcijām ar tālejošiem plāniem savu līdzdalību palielināt. Jau februārī HNA Group izziņoja nodomu investēt Brazīlijas Azul SA aptuveni 0,4 miljardus eiro, papildus tam jūnijā grupa iegādājās 20% Virgin Australia par aptuveni 106 miljoniem eiro, un 6,2% Dienvidāfrikas Comair akciju par aptuveni 11,5 miljoniem eiro.

Latvijas valdība un Satiksmes ministrija konsekventi strādā pie sadarbības attīstīšanas ar Ķīnu un tās uzņēmumiem, tajā skaitā, vairākas augsta līmeņa tikšanās bijušas ar HNA Group. HNA Group ir visaktīvākā no tā sauktā Ķīnas lielā četrinieka kompānijā – tai ir vairākas būtiskas investīcijas ārpus Ķīnas. Tas liek domāt, ka HNA Group varam uzskatīt par investoru, kas potenciāli varētu būt ieinteresēts.

Tāpat nevar neminēt Qatar Airways aktīvo līdzdalības palielināšanu IAG (British Airways mātes uzņēmumā). 2015. gada sākumā Qatar Airways ieguva ap 10% akciju, taču 2016. gadā trīs dažādu darījumu rezultātā ir palielinājusi savu līdzdalību IAG un kļuvusi par lielāko IAG akcionāru. Uzņēmums izmantoja situāciju pēc Brexit referenduma un peļņas krituma brīdinājuma, kad IAG akcijas Londonas biržā nokrita par aptuveni 30%. Abas kompānijas neizbēgami tuvināsies operatīvos biznesa jautājumos, kas savukārt būtiski ietekmēs Eiropas un visas pasaules aviācijas tirgu.

Pašlaik notiek investoru piesaistes procesi arī vairākiem airBaltic konkurentiem. Polijas LOT vadība ziņo, ka aktīvas sarunas nenotiekot, bet uzņēmums labprāt piesaistītu "spēcīgu investoru". Vairāki avoti rāda Turkish Airlines virzienā, ar kuru jau pirms pāris gadiem tika noslēgts nodomu protokols, bet nekas nopietns tālāk nesekoja.

Krievijas Aeroflot izpilddirektors Vitālijs Saveļjevs jūlijā paziņoja Financial Times, ka "tādā valstī kā Krievija ir bīstami, ja nav valsts kontrolētas aviokompānijas". To tirgus uztver kā pozīciju cīņu un pretsparu baumām par Krievijas magnāta Arkādija Rotenberga interesi iegūt kontroli pār Aeroflot.

Finnair lielākais akcionārs - Somijas valdība - neizslēdz iespēju piesaistīt privātu investoru ar būtisku akciju paketi, tomēr nekas konkrēts vēl nav izziņots. Finnair akcijas uzrāda diezgan negatīvu dinamiku un 2016. gada astoņos mēnešos to vērtība ir nokritusi par aptuveni 13% gada laikā.

Cita airBaltic konkurentu grupa ir zemo cenu aviokompānijas, starp kurām lielākie konkurenti Rīgā pēc apjoma ir Ryanair un Wizzair. Ryanair ir biržā kotēta kompānija, kurai ir plašs investoru loks. Pašas Ryanair stratēģijas pamatā līdz šim ir bijusi agresīva konkurence nevis citu kompāniju pārņemšana. Izņēmums bija cīņa par kontroli pār Aer Lingus, kuru Ryanair zaudēja IAG. Ryanair akcija 2016. gada astoņos mēnešos ir kritušas par 15,5%.

Wizz Air turpina kāpināt biznesu, izmantojot brīvos līdzekļus no aptuveni 103 miljoniem mārciņu, kurus tā piesaistīja 2015. gada februārī notikušajā IPO. Wizz Air akcijas 2016. gada astoņos mēnešos ir kritušas par aptuveni 11,2%.

airBaltic pēdējā gada laikā ir kļuvusi ievērojami pievilcīgāka privātam investoram. Pirmkārt, pēc būtiskām privātā investora un valsts investīcijām ap 131 miljonu eiro apmērā tā ir stiprinājuši bilanci un ieguvusi pozitīvu pašu kapitālu. Otrkārt, airBaltic uzrāda biznesa apjomu pieaugumu. Treškārt, airBaltic aktīvi aug ne tikai Rīgā, bet arī Viļņā un Tallinā, Tallinas lidostā kļūstot par lielāko pasažieru pārvadātāju. Ceturtkārt, airBaltic 2016. gada beigās savā flotē sāks izmantot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, kas ļaus piedāvāt klientiem labāku servisu.

Jebkura privāta investora mērķis ir gūt pienācīgu atdevi no sava ieguldījuma un stratēģiskā investora gadījumā arī sasniegt citus "stratēģiskus" mērķus no konkrētās investīcijas. Te runa var būt, piemēram, gan par lidojumu tīklu, gan flotes veidu, biznesa modeli. airBaltic būtu vērtīgi izprast, ar kuru no lielākiem tirgus spēlētājiem tai būtu visizdevīgāk spēlēt kopā Eiropas aviācijā. Neskatoties uz to, ka M&A tirgus Eiropā ir sarežģīts, airBaltic perspektīvas uz tā fona neizskatās slikti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!