Kārlis Krēsliņš: Lietu būtība  (99)

Trampa ievēlēšana var mainīt pasaules kārtību; bažas par NATO

Notika ASV prezidenta vēlēšanās. Šis notikums bija visas pasaules uzmanības centrā. Tagad ir izteikti daudzi komentāri. Es skatos uz notikušo pozitīvi, jo viena lieta ir, kas tiek teikts priekšvēlēšanu diskusijās, un otra lieta, kad cilvēks stājas tik atbildīgā amatā, kam ir ierobežojumi no Kongresa un Senāta puses. Papildus nosaukšu jautājumus pārdomām.

1. Vai tas nav apliecinājums demokrātijai, ja ne politiķis, bet gudrs cilvēks, kurš spējis nopelnīt lielu naudu, spēj bez sevišķa politiķu atbalsta sasniegt savu mērķi?

2. Vai tas nav apliecinājums tam, ka demokrātiskajās valstīs daudziem vēlētājiem ir pretenzijas pret politiķu pārspīlēto lojalitāti, pret politiķu nekonkrēto vispārīgo runāšanu, par viņu teiktā prognozējamību utt.?

3. Sīrijā ir ļoti sarežģīta situācija. KF gan lielāko daļu savu JS nosūtīja pie Sīrijas krastiem, gan modernus Pretgaisa aizsardzības'(PGA) kompleksus S-300 un S-400. Pret ko tie plānoti? Daech jeb Islāma valstij nav lidmašīnu, tad sanāk, ka pret NATO valstu lidaparātiem.

ASV notiks prezidenta maiņa, un tas būtu labvēlīgs laiks "nejauši" notriekt "nepareizo" valstu lidaparātu. Vai Klintones ievēlēšanas gadījumā tāds scenārijs nevarētu būt? Tagad V.Putins viens no pirmajiem apsveica Trampu un KF Dome aplaudēja, tad tāda konflikta iespējamība būtiski samazinās.

4. Trampa teiktais, ka visām NATO valstīm ir jāpilda pieņemtie lēmumi. Vai tas nav pareizi? Ja ir norunāts aizsardzībai iedalīt 2% no IKP, tad tas ir jādara. Vai ASV vēlētāji atbalstīs prezidentu, kas iedala NATO budžetā ~75% no NATO kopējā budžeta, tas ir, vairāk nekā 2% no ASV IKP, un summa sastāda vairāk nekā 600 miljardus $?

Secinājums.

Pirmkārt, domāju, mēs varam apsveikt ASV tautu ar ASV prezidenta izvēli.

Otrkārt, tā ir mācību stunda daudzām valstīm, ieskaitot Latviju. Latvijas iedzīvotāju uzticības kredīts nav bezgalīgs. Daži mūsu "eksperti" atļāvās pārkāpt pieklājības robežas un rupji apvainoja, apsaukāja ASV prezidenta kandidātu. Tas nav pieļaujams ne attiecībā uz Latvijas kandidātiem vienam vai otram amatam, ne uz ārvalstu kandidātiem.

Treškārt, liela varbūtība tam, ka tika izmantotas jaunas vēlēšanas tehnoloģijas. To būtība ir, kad tiek noteiktas konkrēta štata, pilsētas vai apdzīvotās vietas iedzīvotāju problēmas un vēlmes. Tas ļauj politiķiem pareizi teikt uzrunu, kas uzrunā klausītājus.

Cīņa par KNAB kontroli ir cīņa par iespējām turpināt apzagt Latviju

Šis jautājums ir daudz nopietnāks, nekā tas tiek pasniegts sabiedrībai. Latvijā ir liela ēnu ekonomika. Tas ietekmē mūsu visu ticību (tai skaitā valsts pārvaldei), labklājību un drošību. Piemēram, Latvijas budžets šogad ir ~28% no IKP. Igaunijā tas ir ~35% no IKP. Rezultātā mūsu kaimiņiem budžetā ir vairāk naudas, ko dalīt. Tas nozīmē, ka ~7% no IKP vai ~ 2miljardi eiro nav ienākuši mūsu budžetā, bet aizgājuši citus ceļus. Labi strādājot KNAB, varētu būtiski mazināt šos zaudējumus.

Kas un kā grauj KNAB darbu?

Raksts Delfos:"Strīķe: Streļčenoks piecus gadus strādājis oligarhu lietā minēto labā".

Raksts ir neloģiskuma paraugs. Izlasot šo rakstu, rodas daži jautājumi:

1. Kad sākās tā dēvētā oligarhu lieta? Kas to rosināja? Kas praktiski to pat neuzsāka, izņemot skaļus populistiskus paziņojumus? Vai tā nebija šī raksta citāta autore? Streļčonoks tajā laikā nebija KNAB vadītājs.

2. Nedaudz palūkosimies KNAB vēsturē. Alekseja Loskutova laikā no KNAB pazūd liela naudas summa. Kā atbildībā un uzraudzībā atradās šī nauda? Vai tā nebija šī raksta citāta autore? Aleksejs - "aizgāja".

3. Tika veidota nopietna KNAB vadītāja atlases komisija un atrasts jauns KNAB vadītājs - Vilnītis. Cik pagāja laika, kad KNAB "profesionāļi" atzina, ka Vilnītis ir slikts? Kāda nomelnošanas kampaņa bija izvērsta plašsaziņas līdzekļos pret "slikto" KNAB vadītāju. Rezultātā KNAB vadītāju noņēma no amata. Kas vainīgs pie tā, ka tāds "slikts" vadītājs bija apstiprināts KNAB vadītāja amatā? Vai atlases komisijas slikts darbs? Formāli jau vainīga Saeima, kas apstiprināja viņu amatā. Vai KNAB vadītājs nepakļāvās vadošās partijas norādēm?

4. Kļūdas gadās visiem. Pieņemsim, ka atlases komisija kļūdījās. Kārtējo reizi komisija izvērtēja un atlasīja labāko KNAB vadītāja kandidātu, kuru Saeima vienbalsīgi apstiprina. Vienbalsīgi! Šoreiz cilvēks nāca no KNAB darbiniekiem un likās, ka viss būs labi. Bet – nekā.

5. No sākuma bija it kā klusums, bet tad atkal tika izvērsta kampaņa pret KNAB vadītāju, un tagad viņu citādākā veidā noņem no distances. Kādēļ? Vai atkal komisija kļūdījās un izvēlējās nekompetentu cilvēku? Ja tas tā ir, tad tāda atlases komisija ir jāmaina. Vai atkal KNAB vadītājs izrādījās nepaklausīgs?

6. Vai Jutas Strīķes identitāte ir noskaidrota? Daudziem sociālajos tīklos vēl joprojām rodas jautājums, kā sauc Strīķi( Potapova) - Anna vai Juta?

Papildus:

1. Saeimā ir Korupcijas novēršanas apakškomisija, kuru vada Aleksejs Loskutovs, kas kā bijušais KNAB vadītājs labi pārzina šo darbības lauku. Šī apakškomisija regulāri kontrolēja KNAB darbību ar sabiedrisko organizāciju līdzdalību.

Interesanti, ka rotas (150cilvēku) lieluma organizācijā ir (vismaz bija) arodbiedrība, kas ļāva dažiem KNAB darbiniekiem veikt ilgstošus tiesas procesus ar KNAB vadību. Papildus sociālajos tīklos tika izvērsta negatīva kampaņa pret KNAB vadītāju. Mani pārsteidza tas, ka KNAB spēj daudz ko izdarīt un objektīvie KNAB darbības rādītāji uzlabojās. Es neatceros gadījumu, kad tiktu konstatēts slikts KNAB vadītāja darbs.

2. Tagad tiek organizēts jauns konkurss uz KNAB vadītāja amatu. Vai atlases komisijai nevajadzētu painteresēties par esošā vadītāja darbu, kas izdarīts, kas neizdarīts Saeimas apakškomisijā? Tā nebūs politiskā ietekme uz atlases procesu, jo apakškomisijā ir pozīcijas un opozīcijas partiju deputāti un finālā Saeima vērtēs, ko apstiprināt KNAB vadītāja amatā.

3. Vai Saeimas apakškomisijas viedokļa ignorēšana ir pieļaujama parlamentārā valstī? Vai daži atlases komisijas locekļi nesaņem no citiem politiķiem, cilvēkiem vajadzīgo informāciju, kā rīkoties komisijā? Jautājumu daudz. Domāju, katrs var padomāt un rast savas atbildes.

Pārdomas par Latvijas budžetu – 2017

Budžeta veidošanas loģiskums, pamatotība un tā pareiza izskaidrošana nodokļu maksātajiem vairo Latvijas iedzīvotāju ticību valsts pārvaldei – Saeimai un Ministru kabinetam. Valsts budžets nosaka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni un drošību. Vēlētāji un daudzi komentētāji sociālajos tīklos man ir lūguši izteikt savu viedokli par budžetu, par budžeta veidošanas procedūrām. Izteikšu savu viedokli par principiem, kurus vajadzētu ievērot, veidojot budžetu.

Pirmkārt, mums vajadzētu būt valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plāniem, uz kuriem balstās Ministru kabinets (MK), veidojot budžetu, un Saeima, apstiprinot budžetu. Pretējā gadījumā šie plāni ir jāpārstrādā. Vidēja termiņa plāns ir uz Valdības deklarāciju bāzēts plāns jeb var teikt - tas ir Valdības rīcības plāns.

Otrkārt, jāveic analīze, kā palielināt budžeta ienākumus. Latvijai vajag sasniegt vismaz vidējo ES valstu budžetu līmeni procentuāli no IKP. Labāk jau būtu virs vidējā līmeņa. Piemēram, 2016.gadā mēs iegūstam budžetā ~27% no IKP, bet Igaunija ~35%. Tas nozīmē, ka Igaunijai ir par ~8% no IKP budžetā vairāk, ko sadalīt starp ministrijām.

Kā teica Igaunijas pārstāvis Baltijas asamblejā 28.10.2016., Igaunijas budžets 2017. gadam tiek prognozēts virs 10 miljardiem eiro, kaut gan IKP Latvijā, pēc prognozēm, būs lielāks nekā Igaunijā. Vajag atzīmēt pozitīvo tendenci, ka 2017.gadā Latvijas budžets būs 8,066 miljardi eiro vai 30,5% no IKP (26,4 miljardi eiro).

Latvijā pirms "veiksmes stāsta" budžets bija ~35% no IKP. Kādēļ tas ir tā samazinājies? Liela ēnu ekonomika. Jā, laikam, bet šie jautājumi ir nopietni jāanalizē, jāsaprot un jāizstrādā stratēģija, kā šo situāciju uzlabot. Tas ir daudzu pasākumu kopums: nodokļu politika, labvēlīga biznesa vide, saprotami, caurspīdīgi normatīvi dokumenti, kas skar biznesu, dokumentu prognozējamība un citi.

Treškārt, pamatota un racionāla budžeta izmantošana. Vajadzētu analizēt, cik mēs beidzamos gados esam tērējuši vairāk nekā nopelnām? Neiedziļinoties lietu būtībā, daudzi teiks, ka Latvija pildīja un pilda Māstrihtas kritērijus. Formāli, jā.

1. Ja Latvijas parāds pēdējos gados ir pieaudzis vairākkārt, tad, dabīgi, rodas jautājums, vai, audzējot parādu (pirms desmit gadiem tas bija ap miljardu eiro, tagad tas ir lielāks nekā 2016.gada valsts budžets - ~10 miljardi eiro), mēs netērējam daudz vairāk, nekā nopelnām un kā tas ir noteikts - 2-3% no IKP? Papildus mēs dāsni saņemam dažādu ES fondu naudu, kas arī ir mērāma miljardos. Tad cik Latvija ir tērējusi vairāk nekā nopelnījusi beidzamajos "veiksmes" gados? Tāda analīze ir vajadzīga, lai novērstu nelietderīgus naudas tēriņus.

2. Vajag analizēt valsts pārvaldes struktūras efektivitāti. Cik izmaksā valsts pārvaldes uzturēšana vienam Latvijas iedzīvotājam – nodokļu maksātājam? Pēc internetā esošās informācijas šajā jomā, mēs esam tie, kas tērē vairāk nekā daudzas citas valstis, ieskaitot ASV, Krieviju un citas valstis. Tas atkal ir nopietns jautājums analīzei un stratēģisku lēmumu pieņemšanai.

Daži jautājumi diskusijai: cik Latvijai vajag ministriju? Tagad pozīcijas politiskās partijas ir ieinteresētas ministriju skaitu nesamazināt, jo tad jau partijām samazināsies ministru portfeļu skaits. Vai daudzpartiju sistēmā nevajadzētu veidot profesionālu MK? Valsts prezidents nominē premjerministra kandidātu, kas veido MK, kura vadībā ministru kandidāti izstrādā Valdības deklarāciju, Rīcības vai valsts vidēja termiņa attīstības plānu. Tad premjerministra kandidāts iesniedz to Saeimā, kur tas tiek apspriests un kopā ar MK apstiprināts.

Premjerministrs pilnā mērā atbildētu par izpildvaras darbu un sniegtu pārskatu Saeimai par padarīto. MK veido budžeta projektu, kas balstās uz Saeimas apstiprinātiem plāniem. Saeima to detalizēti vērtē, diskutē, un politiskās partijas diskusijās parāda vēlētājiem savu pozīciju solījumu izpildē. Tās ir nopietnas diskusijas, pēc kurām Saeima pieņem un apstiprina budžetu.

Premjerministrs atbild par budžeta izpildi. Tad izpildvara censtos optimizēt savas struktūras efektīvākam darbam, kā to dara bizness. Tad samazinātos augsne korupcijai, jo biznesam ziedot politiskajām partijām, sagaidot palīdzību savām interesēm ministriju konkursos, vairs nebūs pamata.

3. Par atalgojuma sistēmu. Tagad tas viss sanāk haotiski. Vēlas streikot un streiko mediķi, skolotāji, pat Tieslietu ministrijas darbinieki, jo viņiem ir mazas algas. Tas atbilst īstenībai. Tikai nebūtu labi, ja vairāk saņems tas, kurš skaļāk kliegs. Daudz paštaisnību ir daudzu protestētāju runās. Piemēram, salīdzinot kādai ministrijai iedalīto naudu % no IKP ar vidējo ES vai Igaunijā, netiek ņemts vērā, ka mūsu budžets kopumā zaudē vai 8% no IKP, par ko minēju iepriekš. Tad vajag paralēli dot informāciju, cik daudz procentuāli ministrija saņem no valsts budžeta. Tas neattiecas uz aizsardzības budžeta 2% no IKP, jo tā ir NATO prasība.

Domāju, ka vajag veidot – pilnveidot vienotu valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma sistēmu. Tas jau tika ne vienreiz vien darīts, tad aizmirsts, tad atsevišķiem ierēdņiem celtas algas pēc šādas sistēmas utt. Tagad šis jautājums kārtējo reizi ir aktualizējies, izsludinot VID vadītāja un KNAB priekšnieka amatu konkursus.

Katram amatam ir divas sadaļas: prestižs jeb morālais aspekts un materiālais (alga, sociālais nodrošinājums). Tad nāk faktiskā amata daba: atbildība, riski, ietekme uz valsts drošības sistēmu utt. Tas būtu pamats veidot vienoto valsts ierēdņu atalgojuma sistēmu.

Tie ir nopietni jautājumi, kuri ir jāvērtē speciālistiem, kas sniedz priekšlikumus izpildvarai un Saeimai atbilstošu normatīvu aktu izstrādei un pieņemšanai.