Arī Latvijā šādas acīmredzami viltotas ziņas ir tikušas publicētas, kaut gan tās drīzāk ir bijušas komerciālu, nevis politisku mērķu motivētas. Dezinformācijas apkarošanai šķērslis ir arī pašu viltus ziņu interpretējamā daba, proti: vai tā ir vārda brīvība, ko aizstāv konstitūcijas, vai arī tā ir sodāma dezinformācija? Reizēm šī robeža nav acīmredzama. Tomēr tiesiski ir diezgan skaidri nosakāms, kas ir identificējama cilvēka viedoklis, lai cik tas būtu aplams vai nepieņemams, un kas ir viltus ziņa – parasti maskēta avota apzināti izplatīta nepatiesība ar mērķi gūt materiālu labumu vai ietekmēt kādu sabiedrisku vai politisku procesu.
Lai cik sensitīvas un interpretējamas reizēm ir definīciju robežas, šobrīd, esmu pārliecināta, viltus ziņu izplatība, vismaz tās mērķtiecīgi organizētā formā, tiks uzvarēta.
Latvijas tiesiskā regulējuma ietvars ir pietiekami spēcīgs
Attiecībā uz viltus ziņām Latvijā nav absolūta tiesiskā instrumenta, lai regulētu šādu ziņu neizplatīšanu, kā arī saukt personas pie noteiktas atbildības. No vienas puses, Civillikuma 2352.1 pantā ietvertās "patiesībai neatbilstošas" ziņas un KL 157. pantā iekļautās "apzināti nepatiesas ziņas" liecina par atšķirīgu vainīgās personas subjektīvo attieksmi, ja vispār ir atrodama šāda persona, kas bieži vien ir liels izaicinājums. Neatbilstība patiesībai var rasties, izraujot patiesību no konteksta, kā arī informācijas trūkuma dēļ u. tml.
Apzināts nepatiesums savukārt izslēdz labticīgu maldīšanos vai kļūdu. Pastāv tiesību normas, kas ļauj saukt pie atbildības krimināltiesiskā izpratnē, kā arī var risināt situāciju civiltiesiska strīda ietvaros, prasot kompensēt radušos zaudējumus, kuru novērtēšana arī ir juridisks izaicinājums. Šis ietvars atstāj vietu interpretācijai, taču tas nav unikāli tikai viltus ziņu gadījumā, viedokļu atšķirības par likumu piemērošanu pastāv daudzos pietiekami sarežģītos civiltiesību vai krimināltiesību jautājumos.
Valsts policija līdz šim ir veiksmīgi tikusi galā ar vietēja mēroga viltus ziņu izplatītājiem, galvenokārt balstoties uz Krimināllikuma 231. pantu par huligānismu, proti, ka viltus ziņas rada rupju sabiedriskās kārtības traucējumu. Šis ir labs pamats cīņai pret viltus ziņām, taču, visdrīzāk, samērā ierobežots. Koordinēta viltus ziņu izplatīšana, piemēram, vēlēšanu kontekstā, tikpat labi varētu skart Krimināllikuma sadaļu par noziegumiem pret valsti.
Šeit ir vairāki likuma panti, kas varētu tikt interpretēti arī vērienīgas viltus ziņu izplatīšanas gadījumā, piemēram, palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā vai aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai valsts varu. Tomēr Krimināllikumā nekur nav skaidri minētas "viltus ziņas", un likuma piemērošana prasītu jaunu Krimināllikuma pantu interpretāciju, līdzīgi kā tas ir izdarīts "huligānisma" gadījumā. Tomēr jāsecina, ka Krimināllikumā ir nepieciešamās materiālās normas, lai risinātu liela mēroga valstisku apdraudējumu radoša viltus ziņu tīkla apkarošanu – nekādi jauni vai speciāli panti, visdrīzāk, nav nepieciešami.
Izaicinājums ir viltus ziņu pārrobežu raksturs
Lielākais viltus ziņu apkarošanas izaicinājums nav Latvijas tiesību normu tvērums vai Latvijas policijas resursu pietiekamība. Līdzīgi kā tas bija viltus ziņu tīkla gadījumā, kurā bija iesaistītas vietnes "redzams.lv", "neticams.net", "parvisu.net" un citas, Latvijas policija šādus gadījumus apkaro efektīvi un vainīgos atrod. Lielākais izaicinājums ir pārrobežu darbība – ko darīt, ja viltus ziņu tīklojums sniedzas ārpus Latvijas robežām, turklāt ar koordinētu, pārdomātu starptautisko aktieru iesaisti.
Skaļākais piemērs, protams, ir Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu gaitā – Krievija to noliedz, taču ASV reakcija ir bijusi pietiekami pārliecinoša, lai būtu pamats uzskatīt, ka šāda iejaukšanās ir notikusi. Latvijas gadījumā pēdējās Saeimas vēlēšanas, kā atzīst Latvijas uzraugi, pagāja bez būtiskām iejaukšanās pazīmēm, taču tas nenozīmē, ka drošas ir, piemēram, nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tas liek jautāt – kas ir labākie un praktiski iespējamie risinājumi pārrobežu viltus ziņu apkarošanai?
Nozares pašregulācija ir kritiski svarīgs risinājums
Latvijas Republikā komunikācijas telpu ietvaros dezinformāciju un viltus ziņas aktīvi identificē dažādi spēlētāji – sākot no "Re:Baltica" pētniekiem un KNAB kampaņu monitorētājiem līdz NATO komunikācijas ekspertiem. Taču arī viņiem ir grūti identificēt pārrobežu dezinformācijas koordināciju, un, kas svarīgi, viņi nevar pieņemt rīcības lēmumus – to var tikai paši mediji un sociālo mediju platformas. Un šeit ir redzamas nozīmīgas attieksmes pārmaiņas.
Tikko notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā "Facebook" Eiropas vadītāja Nikola Mendelsone atklāti pateica, ka pirms pāris gadiem nozare bija gan gatavojusies apdraudējumam, taču tas bija hakeru, nevis viltus ziņu dezinformācijas apdraudējums. Nozare to vienkārši negaidīja. Taču šobrīd nozares prioritātes patiesi ir mainījušās. Manuprāt, tas lielā mērā ir tādēļ, ka lielās sociālo mediju platformas ir biržās kotēti uzņēmumi. Proti, politiski pārmetumi un parlamentārās izmeklēšanas komisijas par to, ka sociālo mediju uzņēmumi netiek galā ar dezinformācijas kampaņām, iedragā to akciju vērtību. Tam seko rīcība.
Labs piemērs šādai rīcībai bija pavisam nesen, janvārī, – "Facebook" lēmums slēgt 364 lapas un profilus vairākās valstīs, tostarp Latvijā, kas nodarbojās ar koordinētu dezinformāciju (un bija saistītas ar Krievijas mediju "Sputnik"). Pirmkārt, šeit būtiski norādīt uz sociālo mediju platformas pārrobežu rīcību – vienai valstij to īstenot būtu bijis daudz grūtāk. Otrkārt, nevar nepieminēt rīcības mērogu – uzņēmumi identificē tīklus un tikai tad tos slēdz, nevis vēršas pret vienu vai diviem ļaundariem. Šāds rīcības modelis ir novērots arī agrāk. Nozares pašregulācija faktiski ir kritiski nozīmīga, jo, visdrīzāk, nevienam valsts vai NVO spēlētājam nebūs pieejami vajadzīgie algoritmi, mākslīgā intelekta modeļi un satura kopienas uzraugu "armija", lai tiktu galā ar sistēmisku pārrobežu dezinformāciju.
Eiropas līmeņa koordinācijai jārisina sarežģītākie gadījumi
Valstu un pašas nozares centienus tikt galā ar viltus ziņām turpmāk papildinās arī Eiropas Savienības īpašais Rīcības plāns cīņai ar dezinformāciju. Tas tika pieņemts pavisam nesen – pagājušā gada decembrī – ar mērķi aizsargāt Eiropas demokrātiskās vērtības, it sevišķi ņemot vērā Eiroparlamenta vēlēšanu tuvošanos. Šis plāns ietver vienotu Eiropas valstu rīcību un koordinētu reakciju uz dezinformāciju, kas balstās uz četriem pīlāriem: uzlabot Savienības iestāžu spējas atklāt un analizēt dezinformāciju, stiprināt koordinētas un kopīgas atbildes uz dezinformāciju, privātā sektora mobilizēšana dezinformācijas novēršanai, kā arī palielināt informētību un uzlabot sabiedrības spēju izturēt.
Plāns paredz praktiskus risinājumus, piemēram, ātrās reaģēšanas sistēmas (Rapid Alert System) ieviešanu starp dalībvalstīm, nozares standartu uzturēšanu dezinformācijas apkarošanai, iedzīvotāju izglītošanas kampaņas u. tml. Arī Latvijai ir aktīva loma šajā iniciatīvā. Kā jau vairums Eiropas Savienības iniciatīvu, arī šī, visdrīzāk, prasīs laiku, lai ieskrietos, taču, kad iniciatīvas ir ieviestas, Eiropas līmeņa mehānismi strādā pietiekami efektīvi.
Rezumējot jāsecina, ka tikai pāris gadu laikā viltus ziņu fenomena apkarošanai ir izveidots pietiekami efektīvu pretlīdzekļu arsenāls. Tas gan nenozīmē, ka sazarotā informatīvā telpa turpmāk būs tikai skaidru, konstruktīvu un patiesu domu apmaiņa. Pieņēmumos un stereotipos balstīti viedokļi, puspatiesības un centieni iestāstīt "alternatīvus" faktus joprojām būs ikdiena. Taču te vienīgais risinājums ir sabiedrības izglītošana, ko ātri ar algoritmu, mākslīgā intelekta modeli vai Rīcības plānu nevarēs izmainīt. Tomēr ir pamats optimismam – vismaz plaši organizētas dezinformācijas kampaņas tiks identificētas un apkarotas. Tas jau ir liels solis uz priekšu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
