
Pirmā piemēra priekšvēsture ir visai sena un sasaucas ar Ilmāra Poikāna jeb Neo lietu. Neo no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieguva un medijiem nopludināja informāciju par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksāto atalgojumu. Tas aktualizēja diskusiju par nepieciešamību padarīt šo informāciju publisku, kā rezultātā tika pieņemts likums, kas paredzēja valsts un pašvaldību institūcijām pienākumu publicēt šo informāciju.
Ar šo kārtību nebija apmierināta virkne akadēmiskā sektora darbinieku, argumentējot, ka ne visi valsts sektorā strādājošie ir amatpersonas un šis likums pieņemts (un vēlāk grozīts), pietiekami neizvērtējot privātuma aizsardzības un sabiedrības interešu līdzsvaru. No vienas puses, mums jāzina, kā tiek izlietota mūsu nodokļos samaksātā nauda, bet, no otras, ikvienam, arī universitātes mācībspēkiem, ir tiesības uz privātumu.