Līga Mervina: Labas likumdošanas princips – kā panākt tā ievērošanu Latvijā?
Foto: Shutterstock
Ikvienam likumam būtu jābūt kvalitatīvam un ilgtspējīgam, tātad atbilstošam Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības normām. Lai kvalitatīvu likumu atbilstoši Satversmei pieņemtu, tam cita starpā jābūt arī pietiekamā mērā izdiskutētam un saprotamam visām ar to saistītajām pusēm. Lai sasniegtu minētos mērķus, likumdošanas process tiek regulēts - tieši tādēļ tam cita starpā paredzēti trīs lasījumi Saeimā.

Svarīgs likumdevēja uzdevums demokrātiskā valstī ir savlaicīgi un pienācīgi informēt un pēc iespējas – gan tieši, gan pastarpināti – likuma radīšanas procesā iesaistīt personas, kuras konkrētais likums var skart. Attiecīgi katra likumprojekta apspriešanā aktīvi piedalās ne vien deputāti, bet arī citi sabiedrības pārstāvji – sabiedriskās organizācijas, ministriju ierēdņi un citi ieinteresēti cilvēki – skatot likumprojektu pēc būtības, pamatojot tā nepieciešamību un sniedzot priekšlikumus tālākām diskusijām.

Līdz ar to likumprojekta apspriešana pirmajā un otrajā lasījumā var būt, un nereti arī ir, garš un laikietilpīgs process. Savukārt trešais lasījums tiesiskā valstī pēc būtības tiek paredzēts vien tā dēvētajiem tehniskajiem papildinājumiem, lai uzlabotu likumprojekta kvalitāti un terminoloģijas lietojumu, kā arī izdarītu kādus precizējumus jau iepriekš apspriestajās normās, bet ne veiktu dramatiskas izmaiņas likumprojekta saturā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!