Vairāk nekā 15 gadus Pasaules Banka pētījusi, cik ilgi komerciālus strīdus var atrisināt pirmās instances tiesā – un būsiet pārsteigti – pirmajā vietā ar ātrāko procesu ierindojusies Singapūra ar vidēji 164 dienām komerciālā strīda atrisināšanai, un pēdējā – kā par brīnumu Kanāda ar vidēji 910 dienām, lai nonāktu pie nolēmuma pirmajā instancē.1
Interesanti, ka tieši Apvienotie Arābu Emirāti – Dubaija, Abu Dabi, Katāra, Ķīna un Singapūra rāda ceļu pasaules finanšu strīdu risināšanas inovācijās. Jautājums – kas tikmēr notiek Latvijā?
Sākot ar 2021.gada 1.janvāri ir plānots uzlabot ekonomiska rakstura lietu iztiesāšanu, izveidojot ekonomisko lietu tiesu. Plānots, ka tiesa atradīsies Rīgā kā pirmās instances tiesa un attiecīgi iespējama būs arī pārsūdzība apelācijā; par kasācijas tiesvedību, pašlaik, netiek runāts.
Iepazīstot gan publicēto konceptuālo ziņojumu2, gan ņemot vērā sabiedrības, kā arī juristu publiski paustos viedokļus, secināms, ka praksē specializētās tiesas ieviešana rada dažādus izaicinājumus, kuri aprakstīti turpmāk. Taču jānorāda, ka ekonomisko lietu tiesas izveide var sniegt Latvijai daudz svarīgu ieguvumu, piemēram, gan piesaistīt jaunas investīcijas, gan veicināt jau esošo komercdarbību Latvijā, ātri un efektīvi atrisinot komerctiesiskus strīdus. Plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka arī Latvijas prezidents Egils Levits atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi.3
No publicētā konceptuālā ziņojuma ''Par ekonomisko lietu tiesas izveidi'' (turpmāk - konceptuālais ziņojums) izriet, ka jaunās tiesas mērķis ir panākt, lai ekonomiskās lietas tiktu iztiesātas ātrāk un kvalitatīvāk nekā vispārējā kārtībā, ņemot vērā, ka ekonomisku jautājumu efektīvai risināšanai nepieciešamas speciālas ekonomiskas zināšanas.
Mūsu ieskatā galvenā nepieciešamība specializētās tiesas izveidei nav saistīta tikai ar pašreizējo tiesnešu kvalifikāciju un izglītību – speciālā tiesas izveide paredzēta, lai atvieglotu tiesnešu darbu un lietas tiktu iedalītas tiem tiesnešiem, kas ekonomiskās lietas pieraduši skatīt, tādējādi to darot ātrāk un kvalitatīvāk.
Lai gan ideja par kvalitatīvu un ātru ekonomisko strīdu iztiesāšanu noteikti ir atbalstāma, līdz šim neatrisināti ir vairāki kritiski svarīgi jautājumi.
Viens no svarīgākajiem aspektiem šajā situācijā ir noteikt to, kādu kategoriju lietas būs piekritīgas ekonomisko lietu tiesai. Šis jautājums ir pietiekami sarežģīts, pirmkārt, ņemot vērā, ka robežas, kur sākas vai beidzas kāda lietu kategorija, nereti ir grūti noteikt. Otrkārt, izšķirošais jautājums - kuras kategorijas lietas vispār iekļaujamas ekonomisko lietu tiesas jurisdikcijā - ir ''sverams''. Piemēram, Spānijas komerctiesas skata plaša spektra strīdus – maksātnespējas, bankrota procesa, konkurences tiesību, intelektuālā īpašuma, korporatīvo tiesību, transporta un jūras tiesību, atsevišķu amatpersonu lēmumu apstrīdēšanu, atsevišķus darba tiesību strīdus, kā arī visus gadījumus, kas izriet no šķīrējtiesai piekritīgām lietām4. Savukārt Nīderlandes komerctiesa specializējas arī strīdos banku tiesībās, apdrošināšanas tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā u.tml.5
Turklāt, lai piesaistītu ārvalstu investoru uzmanību, strīdu risināšana Nīderlandes komerctiesā iespējama angļu valodā, attiecīgi, arī pierādījumu iesniegšana var notikt angļu valodā. Mūsu ieskatā Latvijas specializētajai tiesai būtu jāņem piemērs no šīm valstīm. Protams, par šo lietu kategoriju ieviešanu vēl nepieciešama daudzpusīga nozares diskusija.
Atbildot uz jautājumu, kā izšķirt piekritību specializētajai tiesai, mūsu ieskatā civillietās par kritēriju būtu jākalpo prasības priekšmetam, nevis prasījuma pamatam, lai izvairītos no riska, ka viena lieta, izrādās, jāskata divās tiesās vai atsauce uz likumu izmantota negodprātīgi. Piemēram, civillietā prasības priekšmetam jāatbilst ekonomisko lietu tiesas izveides mērķim - kādai galvenokārt ekonomiska rakstura prasībai. Attiecīgi tiesnesim, saņemot pieteikumu, tad arī jālemj vai lieta pēc būtības atbilst ekonomiskās tiesas mērķiem. Nevar pieļaut situāciju, kurā tikai tādēļ, ka pieteicējs atsaucies, piemēram, uz Komerclikumu, lietu skata speciālajā tiesā, jo tādā gadījumā tiesā nonāks nevajadzīgi daudz lietu, un tiesnešu noslodze nevajadzīgi paaugstināsies.
Lai specializētā tiesa varētu pildīt savas funkcijas, jāatrisina arī tiesnešu noslodzes jautājums – pašreizējā priekšlikumā norādītie maksimums 10 tiesneši ekonomisko lietu tiesas pirmajā instancē un 4 - apelācijas instancē - ir pārlieku mazs skaits, ņemot vērā, ka tiesnešiem jābūt spējai vajadzības gadījumā savstarpēji nomainīties. Svarīgi norādīt, ka tiesnesis gan vispārējā kārtībā, gan šajā speciālajā tiesā nevar reizē skatīt gan krimināllietas, gan civillietas, tādējādi tiesnešu skaits noteikti būtu jāpalielina.
Turklāt svarīgs aspekts ekonomisko lietu tiesas izveidē, ir pārliecība par jauno tiesnešu specializētajām zināšanām, respektīvi, neskaidrs palicis jautājums, kā izpaudīsies šo speciālo ekonomisko zināšanu pārbaude, kā arī jautājums par tiesnešu specializētās apmācības principiem. Pašreizējā priekšlikumā norādīts, ka uz jaunajām tiesnešu vietām notiks konkurss, bet par konkrētiem vērtēšanas principiem, apmācību skaitu, laiku vai aptuveno saturu pagaidām ziņu nav.
Jānorāda, ka mērķis izveidot speciālo ekonomisko lietu tiesu, kurā skata gan ekonomiska rakstura civillietas, gan ekonomiska rakstura krimināllietas ir ļoti neparasts un unikāls precedents, jo ārvalstīs šādu apvienošanu nepraktizē. Lai gan konceptuālajā ziņojumā norādīts uz ārvalstīm, kurās speciālās tiesas izveidotas, jāņem vērā, ka pieminētie Vācijas, Nīderlandes, Spānijas un citu ārvalstu veiksmīgie specializēto tiesu paraugi darbojas pēc principa, ka komercstrīdus jeb finanšu un ekonomiskos strīdus skata tikai civilprocesuālajā kārtībā un šīs tiesas neskata krimināllietas. No šāda risinājuma var rasties iepriekš neparedzētas aizķeršanās praktiskajā darbībā.
Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka komercstrīdi skatāmi kopā ar komerciāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem – liela apmēra krāpšanu, piesavināšanos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu korupcijas gadījumus u.c. Mūsu ieskatā krimināllietu risināšanā arī, iespējams, vajadzētu ieviest lielāku specializāciju, taču nošķirti no komerclietām, un vispārējās jurisdikcijas tiesu ietvaros. Iemesls šādai nošķiršanai ir tas, ka problēmu cēloņi civillietu un krimināllietu gadījumā ir atšķirīgi – un krimināllietām raksturīgo problēmu cēloņu risināšana ekonomiskās tiesas ietvaros, mūsuprāt, nav piemērotākais līdzeklis.
Ekonomisko lietu tiesas izveide kopumā noteikti ir atbalstāma, tomēr, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, ieviešot specializēto ekonomisko tiesu, ir svarīgi ņemt vērā minētos juridiskos izaicinājumus, veidot plašas diskusijas un būt atvērtiem jauniem un inovatītiem risinājumiem arī tiesvedības nozarē. Ņesteidzīgi, pragmatiski, bet vienlaikus drosmīgi ieviešot inovācijas tiesvedības procesā, iespējams, kādu dienu ieraudzīsim arī Latviju starp pasaules līmeņa līderēm komerctiesisko strīdu risināšanā.
1 What we can learn from Asia's courts of the future. Pieejams: https://www.weforum.org/agenda/2018/11/what-we-can-learn-from-asia-s-courts-of-the-future/
2 2019.gada 22.augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 407 Par konceptuālo ziņojumu ''Par ekonomisko lietu tiesas izveidi''. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/308908-par-konceptualo-zinojumu-par-ekonomisko-lietu-tiesas-izveidi
3 Skat. ''Levits iecerē par specializēto ekonomisko lietu tiesas izveidi saredz vairāk plusu nekā mīnusu''. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iecere-par-specializeto-ekonomisko-lietu-tiesas-izveidi-saredz-vairak-plusu-neka-minusu.a326019/
4 Spain Creates Specialist Commercial Courts. Pieejams: http://www.mondaq.com/x/30631/Insolvency+Bankruptcy/Spain+Creates+Specialist+Commercial+Courts
5 Sīkāk skatīt: https://netherlands-commercial-court.com/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
