Foto: LETA
"Mums ir problēmas? Nieki, viņiem lielākas!" – šāds kādreiz slavenās firmas "Auseklītis" reklāmas pārfrāzējums nāk prātā, runājot par Covid-19 atšķirīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un galvenokārt izejvielas eksportējošajām ekonomikām. Nav šaubu, ka kroņvīrusa radītais kaitējums mums būs liels. Taču Latvija un citas zemes, kurām ir daudzveidīgs preču un pakalpojumu eksporta portfelis, to pārdzīvos vieglāk nekā valstis, kuras lielu daļu ienākumu gūst no viena vai dažiem produktiem, kas turklāt ir kāds no energoresursiem vai metāliem.

Cenas, kuras par naftas produktiem maksā Jānis Šoferis un Anna Braucēja, uzvedas daudz "mierīgāk". Daļēji tā ir vispārēja ekonomiska likumsakarība – patērētāju produktu cenas mazumtirdzniecībā svārstās daudz mazāk nekā izejvielu cenas vairumtirgos. Cenas pienam pudelēs mainās daudz lēnāk nekā cenas norēķinos par svaigpienu starp zemniekiem un pārstrādātājiem. Vēl attālāka ir sakarība starp graudu un maizes cenām. Katrā darījumu ķēdes posmā ir savs cenu inerces buferis, kā arī citas izmaksu komponentes – ražošanas iekārtas, darbinieku algas, transports utt.

Degvielas tirgū cenu svārstības papildus amortizē arī nodokļi.  Piemēram, benzīna cenas "nedegošā" daļa ir 62 centi – akcīzes nodoklis un PVN šai cenas komponentei. Tātad pat tad, ja naftas cena ilgstoši būtu nulle, benzīna cena turētos virs 80 centiem, jo pārstrādes, transporta un tirdzniecības izdevumi nekur nepazustu. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!