'Cehs.lv': Protesti ir budžeta festivāli – idejas ielu jandāliņiem Latvijā

Atpazīstamākais pasaules bacilis izkārtojis vidi, kurā dažādi mūzikas un mākslas festivāli ir aizliegti. Tomēr apslāpēt dziņas, kas mudina izpausties barā, tam nav izdevies. Ir arī iemesls – cilvēki visapkārt zemeslodei ir pikti. Piktums tos mudinājis doties gājienos pa vietējām brīvības ielām un doma laukumiem, lai gavilētu par savām pārliecībām. Piemēram, to, ka policijai un citiem drošībniekiem neklājas zvetēt miermīlīgus cilvēkus ar valdības izsniegtajiem gumijas dandāļiem vai citādi pazemot un pat nokaut.

"Cehs.lv" Līdzību un sakritību institūta vecākais analītiķis Kristaps Āls šo notikumu fonā veica apjomīgu pētījumu, kurā atklājās lērums kliedzošu līdzību starp protestiem un festivāliem.

K. Āls atgādina, ka viss aktuālais ar zināmu nokavēšanos ierodas arī Latvijā. Tātad arī šeit iespējams kāds daudzskaitlīgs pasākums, kas līdzinās tiem, ko redzam lielākajās ASV un Eiropas pilsētās. Piedāvājam izskatīšanai dažus modeļus, kā pašmāju iedzīvotāji varētu izpausties, ja nu šis modes kliedziens pāršalc Latviju.

Taču vispirms par līdzībām starp demonstrācijām un festivālēšanu. Abus vieno sekojoši elementi: ugunskuri, klaigāšana, saukļi, draugu bariņi, galvenie mākslinieki, pasākumam pielāgots apģērbs un jandāliņš, kas, metoties tumsai, paliek vien sparīgāks. Piekritīsiet, līdzības ir uzkrītošas – un tās nav iespējams nepamanīt.

Ko varam darīt mēs? Kā mēs varam iet ielās un festivālēt?

Pasaules protestos centrālā tēma jeb tā saucamais hedlaineris ir Džordža Floida brutālā noslepkavošana un attiecīgi rasisms kā tāds. Spriežot pēc publiskās retorikas un jau notikušajiem pasākumiem, Latvijā piketu līmenī "melnās dzīvības" rūp ļaudīm, kuru sabiedrības un politikas izpratne ir kaut kur starp "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari" un Selmas Levrences tviterlapu. Varam secināt, ka šis jautājums īpašu vērību ārpus pāris Džordža Stīla pārdomu negūs, kā arī plaši protesti mūsu platuma grādos nav gaidāmi.