Neiegrimstot detaļās jāatzīst, ka problēmas sakne slēpjas naudā. Sabiedrības rīcībā nav bijuši pietiekami lieli finanšu resursi, lai uzturētu Latvijas dzīvojamo fondu labā tehniskā stāvoklī un ieguldītu jaunu dzīvojamo platību būvniecībā. Pēdējā pusgada laikā publiskajā telpā arvien plašāk izvēršas diskusija par nepieciešamību rast efektīvu šīs aktuālās problēmas risinājumu.
Dzīve graustos
Gada sākumā Valsts kontrole publiskoja atzinumu, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mīt savos vai īrētos dzīvokļos un pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami jeb avārijas stāvoklī. Ko tas īsti nozīmē? Laiku pa laikam izskan ziņas par plaisām sienās vai citām nelaimēm, kuru dēļ iedzīvotājiem ir jāmeklē jaunas mājas. Īsi pirms Jāņiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskoja pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā Tie lielā mērā sakrīt ar Valsts kontroles secināto. OECD eksperti konstatējuši, ka lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas laikā un to iemītnieku mazās rocības dēļ nav pienācīgi uzturēti. Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību mitinās pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Daudzām ģimenēm nav iespēju pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, jo mazo ienākumu dēļ bankas tām neizsniedz hipotekāros kredītus labāka mājokļa iegādei.
Lai risinātu pētījumā uzskaitītās problēmas, OECD iesaka Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju ar ilgtermiņa redzējumu par mājokļu politiku un vidēja un īsāka termiņa prioritātēm. Šīs organizācijas pozīcijai var piekrist – lai rastu risinājumu kādai problēmai, ir jābūt rīcības plānam. Zināmas paralēles var vilkt ar Satiksmes ministrijas izziņoto redzējumu par Latvijas ceļu tīkla attīstību turpmāko 20 gadu laikā. Lai arī diskusijas par tā detaļām nav rimušas, ceļinieku nozarei ir skaidrs attīstības virziens. Līdzīgi ir arī mājokļu nozarē: valstī nepieciešams konkrēts plāns būtiskāko dzīvojamā fonda problēmu risinājumam. Lieliski, ka Ekonomikas ministrija ir uzsākusi diskusiju par šo tēmu, taču tagad nepieciešama praktiska rīcība.
Risinājums – tipveida projekti
Latvijas situācijā var runāt gan par tipveida padomju laika sērijveida dzīvokļu renovāciju, gan par jaunu daudzdzīvokļu namu būvi. Pirmkārt, jāķeras klāt padomju laika daudzdzīvokļu ēkām. Siltināšanas programma palīdz sakārtot to fasādes, taču tikpat svarīgi ir parūpēties, lai dzīvokļiem būtu mūsdienām atbilstošs plānojums. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir tipveida pārplānošanas projektu katalogs.
Tajā tiktu ietverti vairāki kvalitatīvi un detalizēti plānojuma varianti katrai populārāko dzīvojamo māju sērijai. Katalogā būtu iekļauts paveicamo darbu apraksts un izmaksu tāme, kas ļautu saprast, ar kādiem līdzekļiem jārēķinās. Projekti tiktu saskaņoti ar būvvaldēm un arī ar bankām – gadījumam, ja dzīvokļa pārveidei būtu nepieciešams papildu finansējums. Tādējādi tiktu darīts viss, lai maksimāli atvieglotu ceļu pie iedzīvotāju vajadzībām un finanšu iespējām atbilstoša mājokļa. Šeit varētu runāt par zināmiem nodokļu atvieglojumiem, ja darbi tiktu veikti, oficiāli noformējot atbilstošus līgumus ar darba veicējiem.
Otrs virziens ir tipveida daudzdzīvokļu īres namu projekti. To mērķis ir maksimāli samazināt jaunu mājokļu būvniecības izmaksas, kas saistītas gan ar ēkas projektēšanu un saskaņošanu, gan arī pašu būvniecību. Nolūks ir iekustināt panīkušo īres tirgu un sekmēt tā attīstību gan Rīgā, gan ārpus tās – Liepājā, Valmierā un citās Latvijas pilsētās. Paralēli ir būtiski sakārtot arī likumdošanu par īres tirgu, kas šobrīd nav tā izīrētājam draudzīgākā. Piemēram, ja īrnieks nemaksā īri, telpu atbrīvošana var aizņemt pat piecus gadus. Arī OECD atzīst, ka nelielais oficiālais īres tirgus Latvijā daļēji ir sekas īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi maz aizsargā izīrētāja intereses.
Trešais virziens ir privāto investoru piesaiste. Jau ilgāku laiku viena no būtiskām Latvijas problēmām ir pārlieku lielais publisko pasūtījumu īpatsvars būvniecības nozarē. Šobrīd šī proporcija ir 70% valsts un pašvaldību projektu un tika 30% privāto investīciju. Ekonomiski attīstītajās valstī šī attiecība ir puse uz pusi. Lai kaut nedaudz izlīdzinātu neveselīgo proporciju, ir jāveicina privāto investīciju piesaiste gan dzīvojamo ēku tirgū, gan arī dažādu infrastruktūras projektu būvniecībā. Runa ir par investīcijām labvēlīgu nosacījumu radīšanu un par mūsdienīgu finanšu risinājumu efektīvu pielietojumu.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka pašlaik ir īstais brīdis, lai izmantotu OECD ziņojumu un izstrādātu patiešām jēdzīgu un kvalitatīvu mājokļu attīstības programmu. Dzīvesvietas pieejamība ir viens no faktoriem, kas var atturēt iedzīvotājus no nākamā emigrācijas viļņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
