Foto: Kadrs no video
Tas bija ļoti silts vasaras vakars, un laiku izmantoju lietderīgi, ar sen nesatiktu čomu mazpilsētas kroga terasē dzenot prom skaidrumu un pļāpājot par to, kas nu kura dzīvē noticis kopš pēdējās satikšanās reizes. Pļāpājām par visu ko – jaunkundzēm, darba lietām, močiem un pat arī kaķiem, bet ne par politiku, kaut togad bija Saeimas vēlēšanu gads un kampaņas deva vaļā pilnā sparā. Tā kā tīri intuitīvi nojautām, ka politiskajā izvēlē esam līdzīgās domās un skatāmies, ja ne uz vienu konkrētu partiju, tad vismaz vienā virzienā, pat īsti nebūtu par ko pastrīdēties. Līdz pie mūsu galdiņa piesteberēja nepazīstams čalis rūtainos šortos, uzsita galdā pusizšļakstītu kausu un nelūgts apsēdās. "Nu, par ko balsosiet? Par Artusu un Aldi, vai ne?"

Vakars bija acumirklī sajāts, jo tuvākās pusstundas laikā mums no nelūgtā kozmes biedra vaļā tikt neizdevās, kaut centāmies ilgi un sākumā pieklājīgi. Beigās, kad mērs bija pilns, nostrādāja tikai piedāvājums viņam nedaudz iesnuķēt, acīmredzami vienīgais argumentācijas veids, kuru viņš saprata.

Taču viss sākās ar atbildi uz viņa jautājumu: "Nē, es vēl nevaru pateikt, par ko balsošu, bet pavisam noteikti varu pateikt, ka nebalsošu par Artusu un Aldi." Tas rūtainšortim, kurš bija uzvilcis keponu ar Lielbritānijas karogu un saulesbrilles apmetis otrādi tā, lai izskatītos, ka viņam acis ir arī pakausī, ļoti nepatika. Šādu atbildi viņš nebija gaidījis un nespēja pieņemt. "A, kāpēc nē? Tu visu mūžu gribi būt vergs šitiem te visiem politiķiem, visiem tiem p**ariem valdībā, ko?"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!