Atis Klimovičs: Kaut taisnība izrādītos Ilarionovam!

Pārsteigumu nav, jo katra nākamā diena ļauj noprast, ka Baltkrievijas režīms nebūs gatavs kaut jel kādām sarunām ar sabiedrības lielāko daļu, kas 9. augusta prezidenta vēlēšanās pauda savu stingro apņemšanos atbrīvoties no 26 gadus valdījušā Aleksandra Lukašenko. Tā vietā – represīvo militāro spēju izrādīšana un centieni iebiedēt ar policejisko spēku ierašanos no Krievijas. Pēc tā, protams, Baltkrievijas "batjka" neilgojas, jo, ielaidis bruņotos kaimiņus savā zemē, viņš tos ārā nedabūs.

Un tomēr, ja visi striķi izrādīsies par vāju, uz tik milzīgu piekāpšanos Lukašenko, šķiet, ir gatavs. Kas tad notiks ar viņu, nebūs būtiski, daudz svarīgāks ir jautājums, kā uz šādu iespējamo Krievijas operāciju, ko jau dēvē par kārtējo "anšlusu" Eiropā, reaģēs baltkrievu sabiedrība. Vai tā apjautīs, ka centieni atbrīvoties no Lukašenko nozīmē kaut ko daudz plašāku – vien ceļa sākumu no dzīves autoritārā sistēmā uz brīvas demokrātiskas sabiedrības izveidošanu. Tādu, kurai nav un arī nevar būt nekas kopīgs ar Vladimira Putina iedibināto kārtību Krievijā. To vēlams saprast, jo daudzi baltkrievi, to starpā pazīstamā rakstniece Ludmila Aleksejeviča, izteikušies, ka viņiem nepieciešama Krievijas starpniecība un atbalsts. Iespējams, baltkrievi cenšas uzsvērt draudzīgumu, lai iegūtu papildu labvēlību no Krievijas.