Foto: LETA

T.s. sazvērestības teoriju tematika ir plaša: sākot no Covid-19 un "pasaules slepenās valdības", beidzot ar 11. septembra notikumiem ASV , vakcīnām un citplanētu civilizācijām. Savukārt reakcija uz šīm teorijām ir salīdzinoši vienveidīga: piekrišana, dusmīgs noraidījums ar vēlmi pastrīdēties, vienaldzība ar argumentu "nav vērts tērēt laiku". Laikam ejot, es sāku nosvērties par labu vēl citai, krietni retāk sastopamai, attieksmei – lai cik ekstravaganta būtu teorija, tā ir interesanta, jo liecina kaut ko būtisku par sabiedrību.

Refleksija par sazvērestības teorijām neizbēgami ir daudzslāņaina. Pirmais, pašsaprotamākais, slānis: faktiski visu šo konstrukciju pamatā ir tēze, ka ir PATIESĪBA, ko kāds no sabiedrības SLĒPJ. No vienas puses, "apslēpto zināšanu" jēdziens ir ļoti sens, veidojies krietni pirms mūsu ēras. No otras puses, ir atšķirība starp "ezotēriķiem" antīkā perioda Grieķijā un 21.gadsimta Latvijā. Agrāk pats "apslēpto zināšanu" pastāvēšanas fakts (precīzāk sakot, tēze, ka tādas ir) izrietēja no priekšstata, ka ne visas zināšanas ir ne visiem cilvēkveidīgajiem pieejamas, jo ne visi ir līdz tam, kā saka, izauguši. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!