Foto: LETA
Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai būs pieejami 2 miljardi. Vai esat pamanījuši, ka jau tagad sociālajos tīklos šo ziņu pavada aizdomu ēna – cik godīgi un caurskatāmi nauda tiks sadalīta? Kad ļaudis man par to jautājuši “Brīvajā mikrofonā”, esmu atbildējis, ka tā būs žurnālistu atbildība sekot līdzi, lai viss notiek maksimāli godprātīgi. Tomēr, vērojot, kas pēdējās dienās notiek ap Latvijas TV un Radio, mani pārņem nepatīkamas priekšnojautas – vai mēs vispār būsim morāli tiesīgi par to runāt? Lūdzu, pārlieciniet mani, ka es velti raizējos! Izklāstīšu savas bažas.

Saeimā šobrīd tiek apspriests sabiedrisko mediju likumprojekts, kas starp daudzām citām izmaiņām arī paredz nākotnē vienota sabiedriskā medija izveidi. Pirms vairākiem gadiem es paudu savus iebildumus, jo man likās nepieņemams veids, kā notika darbs pie koncepcijas izstrādes. Tas nenozīmē, ka esmu konceptuāli pret abu mediju apvienošanu – ja tas tiek kvalitatīvi izdarīts VISU klausītāju, skatītāju un lasītāju interesēs, tad tas ir labi.

Vienkārši tajā laikā izstājos no izveidotās darba grupas, jo redzēju, ka Latvijas Radio vajadzības tiek ignorētas un pret radio izturējās kā pret otršķirīgu, mazsvarīgu mediju (mans subjektīvais viedoklis, kuram vēlāk pievienojās pārējais radio kolektīvs).

Es ļoti ceru, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas šoreiz notiks kvalitatīvs darbs pie jaunas koncepcijas izstrādes un viss būs citādi. Tomēr pēdējo nedēļu notikumi atkal rada nepatīkamu priekšnojautu. Nav notikušas vēl nekādas diskusijas pat par to, pēc kādiem pamatprincipiem tiks īstenots apvienošanās process, bet jau mērkaķa ātrumā tiek izstrādāti lēmumi par jaunas ēkas vajadzībām. Pagājušajā nedēļā uzzināju, ka Latvijas Radio no Doma laukuma tiks izlikts, NEPLP ir pieņemts lēmums par jaunas mājas būvniecību 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā, jaunais medijs atradīšoties vai nu Skanstē, vai Zaķusalā, radio tik svarīgā 1. ierakstu studija tiks likvidēta un kaut kādu tiešraides studiju varētu izbūvēt Vecrīgā, bet tieši kur un kādām vajadzībām – to tad precizētu vēlāk. Kopējās izmaksas provizoriski būtu pāri par 56 miljoniem eiro, bet ir runa tikai par pašas mājas izbūvi. Visa infrastruktūra, tehniskais iekārtojums, pārcelšanās maksas, nodrošinot tiešraidi, un pārējais – to jau tad redzēs. Gala lēmums bija jāpieņem vēl pagājušajā nedēļā. Viss!

Vai jūs jau uzminējāt, kāpēc viss notiek tik kosmiskā, bezjēdzīgā ātrumā? Nu, protams, Covid nauda! Ir pavēries logs tikt pie Eiropas piešķirtajiem grantiem, un tas tad nu steidzami jāizmanto. Tas nekas, ka nav pat zināms, kādas telpas vispār ir vajadzīgas, kāds šis medijs izskatīsies, pēc kādiem principiem darbosies. Ka tikai dabūt naudu – saturu jau pēc tam pievilksim klāt!

Es ļoti labi saprotu kolēģus televīzijā, kas daudzus gadus strādā nepiemērotās telpās (radio šādas situācijas nav – mums mājas uzturēšana prasa krietni mazākus resursus). Bet runa nav par to. Ja šādi rīkotos citas valsts institūcijas, mēs taču brēktu par to skaļā balsī! Vai tiešām piekritīsim, ka mūs šādā veidā apklusina (vai uzpērk)? Mēs nebūsim morāli tiesīgi turpmāk runāt par valsts līdzekļu godprātīgu sadali, ja paši šo praksi īstenosim!

Ir tik daudz jautājumu, kas vispār nav pat pārrunāti. Latvijas Radio 1, Ziņu dienestam (un, cik zinu, arī Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 4) atrašanās Rīgas centrā netālu no visām valsts institūcijām ir vitāli svarīga. Protams, man ērtāk būtu ar auto aizbraukt uz kādu no Daugavas salām strādāt jaunās, foršās telpās. Bet daudz svarīgāks sabiedrībai taču ir raidījums un tā saturs!

Cik gan reižu, strādājot ziņās, neesmu skrējis no valdības nama vai Saeimas, pa ceļam montējot savā aparātā ierakstus, lai jau pēc 5 minūtēm izietu studijā tiešajā ēterā! Cik bieži "Krustpunktā" ir varējusi tapt kvalitatīva diskusija tikai tāpēc, ka Saeimas deputāti var atskriet plenārsēžu pārtraukumā un atbildēt uz (reizēm neērtiem) jautājumiem! Vai kāds no pēdējo dienu lēmējiem man ir prasījis, kas vajadzīgs, lai mūsu darbs varētu kļūt vēl kvalitatīvāks?

Es priecājos, ka Latvijas Radio vadība, riskējot sabojāt attiecības, ir paudusi savu nostāju lemt par jaunās mājas būvniecību tikai tad, kad būs izstrādāta pamatota un sabiedrības interesēm atbilstoša jaunā medija koncepcija. Tad varēs lemt, ko mums vajag, cik tas patiesībā izmaksās un kā to realizēt. Un, ja sabiedrība un valsts to novērtēs, tad arī rast vajadzīgos līdzekļus. Pašreiz iecerētais ceļš man ir morāli nepieņemams.

Nav teikts, ka mums šo Covid naudu tiešām piešķirs, bet, ja mēs šādu pieeju akceptēsim, mēs uz ilgu laiku aizvērsim sev mutes runāt par citiem. Eh, lūdzu, pārlieciniet mani, ka manas bažas nav pamatotas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!