Jūs šokē, ka kāds veselības aprūpes sfērā strādājošais privāti vai pat publiski izplata viltus ziņas par Covid-19? (Dažkārt tik dūšīgi, ka sagaida policijas apciemojumu.) Jūs nesaprotat, kā nopelniem bagāts zinātnieks var pašapzinīgi nākt klajā ar atziņām, par kurām viņa kolēģi labākajā gadījumā saviebjas? Bet kurš teica, ka pētnieki nevar būt slikti cilvēki un/vai cietpauri?
Šā gada jūnijā izsoļu nams "Bonhams" Ņujorkā par 81 325 ASV dolāriem pārdeva iepriekš nepublicētu Īzaka Ņūtona manuskriptu. Manuskriptā ir arī izcilā fiziķa piezīmes par tolaik aktuālo mēra tēmu, un, pēc Ņūtona domām, pret mēri palīdz no safīra vai dzintara izgatavoti amuleti. Vēl noderot šāda metode: ņem krupi, uz trim dienām pakar dūmvadā, krupis izvemjot zemi, šī zeme jāsaberž kopā ar krupi un no maisījuma jāizgatavo pastilas...
Labi, jūs teiksiet, ka Ņūtons tomēr dzīvoja 17. un 18. gs. mijā, kad zināšanu apjoms bija nevienmērīgs un amizantas kļūdas gadījās arī spožiem prātiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
