Foto: Publicitātes foto
Šī raksta mērķis ir tikai viens – ļaut Latvijas sabiedrībai skaidri apzināties, ka ir tāds jēdziens kā kopējais labums (common good). Ikdienā mēs visbiežāk sagaidām, ka par šo kopējo labumu rūpēsies valdība, eksperti, iestādes. Tomēr aicinu uz to palūkoties no cita leņķa.

Zīmīgs ir kāds pavisam nesens Kapitolija aizstāvja stāsts: nonācis zem saniknota pūļa sitieniem, viņš paspējis izteikt: "Padomājiet par maniem bērniem!" Un cilvēki, kuri to sadzirdējuši, ir palīdzējuši viņam izkļūt no situācijas un netikt nosistam, proti, arī nepareizās situācijās katram pašam ir jāprot izdarīt savas pareizās izvēles, lai rūpētos par visiem kopīgi nozīmīgo.

Ir dabīgi, ka mēs baidāmies. Baidāmies no izmaiņām, no jaunām tehnoloģijām, baidāmies no simtkārt nepārbaudītā, neierastā, arī Covid-19 un pret to izstrādātajām vakcīnām. Visbiežāk uz šīm bailēm kāds būvē savu slideno politisko kapitālu, sauc kopā pūlī, burbulī. Un te nu man gribas iesaukties kā tam policistam: "Padomājiet par maniem bērniem!" Vai mēs maz esam ieklausījušies un sadzirdējuši to cilvēku stāstus, kuri Covid-19 dēļ jau ir zaudējuši savas iespējas, savus vecvecākus, savus vecākus? Spilgti atminos sava tēta teicienu: "Es baidos tikai no divām lietām – individuālas muļķības un kolektīva vājprāta."

Lai cik patētiski tas arī neskanētu – vakcinācija ir mūsu šī brīža "kopējais labums". Bez liela Covid-19 vakcinācijas pārklājuma nebūs iespējams atgriezties dzīvē, kurā mēs brīvi ceļojam, ejam uz koncertu vai teātri, satiekamies ar draugiem kafejnīcā. Lai atgrieztos pie vēlamās dzīves, Latvijas iedzīvotājiem ir kolektīvi jāizskauž dezinformācijas radītās bailes un jābūt starta gatavībā pierakstīties uz vakcināciju pie pirmās iespējas.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šobrīd bez satraukuma vakcinēties gatava mazākā daļa iedzīvotāju. Liela daļa cilvēku Latvijā atrodas neziņas, neizlēmīguma vai pat pret vakcināciju vērstās pozīcijās. Un tas rada satraukumu! Ja šogad vakcinēsies, pieņemsim, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, tad būsim knapi pusē līdz sabiedrības imunitātei un, visticamāk, ierobežojumus atcelt nevarēs, slimnīcas joprojām būs pārslogotas, neziņa, nogurums un bailes tikai pieaugs. Jo ilgāk mēs svārstīsimies, jo ilgāk būs jāsadzīvo ar ierobežojumiem. Gan ekonomiskiem, jo tirdzniecība, pakalpojumi arvien būs apgrūtināti, gan sadzīviskiem, jo kultūras notikumi un draugu, radu tikšanās joprojām nevarēs notikt.

Gluži kā vēlēšanas

Lai vakcinācija sasniegtu savu galveno mērķi – kopējo imunitāti un vīrusa izskaušanu –, vakcinācijas pārklājumam sabiedrībā ir jāsasniedz 70–80%. Un tas ir ļoti daudz! Mums bankā ir nesena pieredze ar Latvijas sabiedrības pāreju no kodu kartēm uz drošākiem autentifikācijas līdzekļiem, tādiem kā Smart-ID vai kodu kalkulators. Mums vajadzēja sasniegt, uzrunāt un izskaidrot, palīdzēt un iemācīt jaunu lietu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju – līdzīgs izaicinājums kā šobrīd ar vakcināciju. Un šis process nebija vienkāršs – netrūka atrunu, mītu un pretestības. Jā, kādiem 20% klientu nekas nebija jāsaka – viņi paši seko līdzi notiekošajam tehnoloģiju pasaulē un, tiklīdz Smart-ID bija pieejams, tā sāka to aktīvi izmantot. Nākamajiem 20% jau vajadzēja uzaicinājumu, vajadzēja palīdzēt, izskaidrot un parādīt, taču tie bija atsaucīgi un mierīgi stāsti. Ar nākamajiem 20% klientu šis process jau gāja ievērojami grūtāk, bet vēl 20% patiešām savā ziņā pāreja bija piespiedu process, jo viņi vienkārši sāka apdraudēt kopējo drošību. Un kopumā šis pārejas process mums prasīja vairāk nekā 2 gadus.

Ar šo piemēru ilustrēju to, ka sasniegt 80% vakcīnas pārklājumu ir ļoti, ļoti grūts uzdevums, jo pietiekami liela sabiedrības daļa ir neiedomājami kūtra – vienalga, vai runa būtu par vēlēšanām vai kodu kartes nomaiņu bankā. Es teiktu, ka katram, kurš šo rakstu lasa, ir pilnīgi noteikti jāvakcinējas, jo pa visu Latviju kopsummā atradīsies pietiekami daudz tādu (tie pēdējie 20%), kuri vai nu objektīvu, vai neobjektīvu iemeslu dēļ to neizdarīs. Vēl vairāk – aicinu katru šī raksta lasītāju uzrunāt savus tuviniekus un pārliecināt viņus par vakcinēšanās nepieciešamību. Ja ir neskaidri jautājumi, tad meklēt atbildes un skaidrot, bet neriskēt ar nogaidīšanu, nekā nedarīšanu.

Kam lai tic?

"Es vakcinēšos kaut kad vēlāk, kad būs lielāka skaidrība par vakcīnas ietekmi", "Es neesmu riska grupā, uz mani tas neattiecas", "Pagaidīšu pāris gadu, tad redzēsim", pat "Šis ir Bila Geitsa 5G čipošanas plāns" – ikviena no šīm atrunām attālina mūs no iespējas atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Tāpēc mums katram ir jābūt ļoti atbildīgam par to, kādus viedokļus paužam un izplatām. Jo domām ir spēks – tās nosaka to, kas esam un ko darām. Vēl vairāk – tās ietekmē to, ko dara citi, jo mēs viens uz otru paļaujamies.

Lielākā daļa no mums nav zinātnieki, un mēs neesam piedalījušies vakcīnas izstrādē – līdz ar to nezinām, kā tieši vakcīna veidota un kādi ir teorētiskie iespējamie riski. Nenoliedzami, tādi pastāv. Ne par velti vakcīnu, tāpat kā citu medikamentu, apstiprināšana paņem tik ilgu laiku, jo tās tiek vērtētas no visām iespējamām pusēm. Taču šādā zinātniskā jautājumā nezin kāpēc savu viedokli daudzi gatavi balstīt nevis uz pasaules spožāko prātu veikumu, bet gan dzirdēto no draugiem, paziņām, ģimenes ārstiem, pašpasludinātiem ekspertiem.

Daudziem no mums ir lielāka uzticība tam, ko saka cilvēks mums blakus, jo mēs pieņemam, ka tas cilvēks blakus neko ļaunu tieši mums jau negrib. Es uzticos, ka viņš, iespējams, zina vairāk un grib man labu. Un, ja viņš pauž satraukumu par vakcīnu, tad arī man ir jāpauž satraukums. Tāda ir šīs jaunās "pēc-patiesības" pasaules uzbūve.

Tāpēc es aicinu uzticēties risinājumiem, pie kuriem strādājuši pasaules labākie zinātnieki. Viņu darbu pārbaudījuši kritiskākie un uzmanīgākie eksperti no visdažādākajiem skatpunktiem. Jā, mums katram individuāli nav iespēju veikt kādu pārbaudi, taču šīm vakcīnām ir pievērsta milzīga uzmanība, to ietekme ir izvērtēta un atzīta par labu esam. Turklāt vakcīnas izstrādā vairāki konkurējoši uzņēmumi, kuri pilnīgi noteikti izgaismos katru konkurenta vakcīnas nepilnību, ja tāda tiks konstatēta. Protams, vakcīnu izstrāde un testēšana notikusi ļoti saspringtā grafikā un neviens neapgalvo, ka tās ir perfektas. Tiek krāti dati par vakcīnas raisītām blaknēm, taču nav pierādījumu, ka tādu būtu vairāk par tām, kas novērotas jau labi pazīstamām vakcīnām.

Tuvākās nākotnes perspektīva ir tikai vispārēja vakcinācija. Ieguvumi ievērojami dominē pār riskiem, lai arī to netrūkst.

Man ir mana gudrība, bet ne šajā jomā un ne par šo risinājumu. Tāpēc es uzticos šīs jomas ekspertiem un vakcinēšos, kolīdz šāda iespēja būs. Jo tikai tas dos man iespēju atkal doties uz Jauno Rīgas teātri vai kādu simfoniskās mūzikas koncertu, kā arī vienkārši nosvinēt nākamo dzimšanas dienu draugu un radu lokā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!