Pie mums vērsās biedrība, kas bērniem līdz 18 gadu vecumam organizē sporta nodarbības un starptautiska mēroga sacensības. VID viņiem palūdza reģistrēties kā PVN maksātājiem un piemērot pakalpojumiem PVN. Par iepriekšējiem pāris gadiem summas būtu paprāvas – simtos tūkstošu mērāmas.
Sākām šķirstīt PVN likumu un vīlāmies – atbilstošu atbrīvojumu varam atrast vien attiecībā uz izglītības iestāžu sniegtiem pakalpojumiem interešu izglītības jomā. Atbrīvojuma piemērošanai VID neiedrošināja arī tas, ka IZM vēstulē šai biedrībai komentēja, ka biedrība ir pielīdzināma šādam statusam, jo tai kā izglītības iestādei reģistrēties nemaz nav iespējams.
PVN likuma piemērošanas noteikumi pieļauj jau plašāku atbrīvojumu – arī maksai par treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tomēr šie noteikumi formulēti tā, ka šis atbrīvojums vien paskaidro iepriekš minēto – par izglītības iestādēm ar PVN neapliekamajiem interešu izglītības pakalpojumiem. Nepalīdzēja arī tas, ka VID, kaut arī citiem mērķiem, uzturētajā interešu izglītības iestāžu sarakstā minētā biedrība arī ir iekļauta.
2020. gada 27. jūlijā VID arī izdeva uzziņu par šo tēmu. Analizējot atbrīvojumu no PVN, VID nonāk pie secinājuma, ka biedrība nav akreditēta privātā izglītības iestāde, tāpēc biedrības sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN, jo biedrībai nav valsts akreditētas privātās izglītības iestādes statusa. Starp citu, pavisam nesen (š. g. janvārī) VID jau zaudēja kādam mūsu klientam (arī biedrībai) PVN lietu tiesā, kur VID arī centās vismaz netieši apgalvot, ka nevajadzētu uzskatīt par starpnieku biedrību, kaut arī MK noteikumi pasaka, ka par starpnieku konkrētajā gadījumā varēja būt tikai biedrība.
Savukārt ES PVN direktīva paredz atbilstošus atbrīvojumus, kas ne vien ir plašāki, kā to paredz Latvijas PVN likums, bet rada nopietnas bažas, ka vismaz daļā tie vispār nav pārņemti Latvijas likumā! Viens no šādiem izņēmumiem paredz neaplikt ar PVN sporta un fiziskās audzināšanas pakalpojumus, ko sniedz bezpeļņas organizācijas. Šis stāsts tādējādi reanimēja vecu problēmu – ES PVN direktīvas normas, kas paredz atbrīvot biedrību sniegtos sporta pakalpojumus, ir attiecināmas arī uz pieaugušajiem, nemaz nerunājot par bērniem! Tātad jebkuriem biedrību sniegtajiem sporta pakalpojumiem jābūt bez PVN!
FM diemžēl šai nostājai nepiekrita. Tā komentēja, ka attiecīgās PVN direktīvas normas nav piemērojamas galvenokārt tāpēc, ka PVN atbrīvojums nav piemērojams, ja pakalpojums konkurē ar komercsabiedrību ar PVN apliekamiem pakalpojumiem. Tiešām, šāds papildu ierobežojums direktīvā pastāv, taču tas jāinterpretē citādi – biedrībai nevajadzētu piemērot zemākas cenas par tām, ko līdzīgiem pakalpojumiem nosaka komercuzņēmumi, kuriem jāmaksā PVN. Pretējā gadījumā jebkuru atbrīvojumu no PVN var aizliegt ar šādu konkurences kropļošanas lozungu un šai normai nebūtu jēgas, jo atbrīvojumu no PVN sporta biedrībām nepiemērotu nekad. Tomēr nez kādēļ citās ES valstīs atbrīvojums no PVN sporta biedrībām pastāv.
Reiz jau, 2018. gadā, uzrakstīju FM, ka golfs Latvijā nav peļņu nesošs bizness. Tādēļ, ja FM piekristu, ka ir piemērojams atbrīvojums, golfa klubi varētu darboties kā biedrības. FM atbildēja arī toreiz, ka golfā nedrīkstētu PVN atbrīvojumu sportam piemērot, pat ja pakalpojumus sniegtu biedrība. Pirmkārt, minētais ES PVN direktīvas atbrīvojums ir ieviests PVN likuma piemērošanas noteikumos, kas paredz izņēmumu tikai bērnu sportam. Otrs pamatojums – tas pats, kas iepriekš minētajai bērnu sporta biedrībai, – atbrīvojumu nedrīkst piemērot tur, kur tas var kropļot konkurenci.
Ko darīt? Pastāv dažādi rīcības modeļi. Vienkāršākais – jāuzraksta sūdzība Eiropas Komisijai. Ja tā piekritīs, ka Latvija nav korekti ieviesusi attiecīgās normas Latvijas PVN likumā, tā dos Latvijai iespēju divu mēnešu laikā novērst pārkāpumu. Ja Latvija nepiekritīs novērst pārkāpumu, EK var iesūdzēt Latviju ES Tiesā. Ja VID jau tagad veic kādam uzrēķinu, tad to iespējams apstrīdēt tiesā un lūgt tiesai uzdot jautājumus ES Tiesai par attiecīgo direktīvas normu interpretāciju. Tās sporta biedrības, kas maksājušas PVN, var paprasīt to no VID atpakaļ par pēdējiem trim gadiem. Saņemot VID atteikumu, arī to iespējams apstrīdēt.
Tomēr ceru, ka neviens no šiem domstarpību risināšanas paņēmieniem nebūs nepieciešams un veselais saprāts uzvarēs – VID, FM un politiķi apsēdīsies pie galda un padomās par mūsu tautas, it sevišķi bērnu, veselības prioritāti pār valsts kases papildināšanas lozungu. Protams, pakalpojumu neaplikšana ar PVN nenozīmē, ka attiecīgie pakalpojumi uzreiz kļūs par 21% lētāki, jo biedrības tad nevarēs arī atskaitīt priekšnodokli par to veiktajiem pirkumiem. Tomēr šīs jomas sakārtošana būtu svarīgs solītis valsts iedzīvotāju labklājības veicināšanas virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
