Pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām koalīcijas partneri 2022. gada budžetā lēmuši izmantot tā dēvētās deputātu kvotas jeb klaji necaurredzamā veidā novirzīt teju divus miljonus eiro koalīcijas deputātiem tīkamām organizācijām, pasākumiem un projektiem.
Tādējādi atsevišķi koalīcijas partneri tomēr nodevuši savu iepriekš postulēto principu par "deputātu kvotām" kā sliktu un neatbalstāmu praksi budžeta līdzekļu sadalē, turklāt turpinot arī iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputātu praksi – izvairīties publiski pamatot, kāpēc nauda tiek piešķirta tieši tiem un ne citiem projektiem.
"Deputātu kvotas" jeb līdzekļi, ko ikgadējā budžeta izstrādes procesā dažādiem pasākumiem rosina novirzīt deputāti, bija ierasta prakse iepriekšējos Saeimas sasaukumos, kas tika pamatots ar nepieciešamību arī deputātiem iesaistīties valsts naudas sadalē. Turklāt gandrīz vienmēr "deputātu kvotu" piešķīrums raisījis diskusijas par šī procesa caurredzamību un pamatotību. Prakse piešķirt līdzekļus deputātu izvēlētiem pasākumiem tika beigta, premjera Māra Kučinska (ZZS) vadītajai valdībai gatavojot 2018. gada budžetu. Arī Kučinska pēctecis Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka budžeta izstrādē "deputātu kvotu" nebūs. Esošā koalīcija šo apņemšanos pildīja līdz sava pēdējā – 2022. gada – budžeta sagatavošanai.
Gatavojot nākamā gada budžetu, koalīcijas deputāti sev tīkamiem projektiem vēlējās sadalīt teju trīs miljonus eiro, tomēr diskusiju rezultātā "deputātu kvotu" kopējā summa, pēc aktuālākajiem aprēķiniem, samazinājās līdz 1,97 miljoniem eiro.
Tiesa, politiķi neatklāj, vai minētā summa četru koalīcijas partneru vidū tika sadalīta solidāri. Valdības pārstāvji "deputātu kvotas" nekomentē, visu atbildību noveļot uz Saeimu, savukārt Saeimas deputāti izvēlas par saviem lēmumiem plašāk nekomunicēt. Vienīgi finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ar gandarījumu paziņoja, ka "deputātu kvotas" ir fiskāli neitrālas.
"Deputātu kvotas" jau iepriekš tikušas kritiski apskatītas no dažādiem skatpunktiem, piemēram, Valsts kontrole tās vērtējusi kā sliktu budžeta plānošanas un vadības piemēru, no korporatīvās pārvaldības viedokļa kritizēta "deputātu kvotu" piešķiršanas procedūras necaurredzamība, tāpat izskanējušas bažas par iespējamiem korupcijas un interešu konflikta riskiem, kā arī kritizēta pieeja piešķirt "deputātu kvotas" pasākumiem, kas nav saistīti ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem.
Raugi, no kuras puses gribi, "deputātu kvotas" netiek vērtētas pozitīvi. Un naudas piešķīrēji arī nav centušies sabiedrībai skaidrot savu lēmumu pamatotību, tādējādi radot labus apstākļus spekulācijām un pieņēmumiem par to, cik godīgi notikusi naudas sadale. Šajā ziņā "deputātu kvotu" precīzāks apzīmējums šķiet "deputātu kaprīzes", jo nereti līdzekļi tiek piešķirti pasākumiem pēc principa – "piešķiru, jo es tā gribu". Un tas rada priekšstatu, ka deputāti ir vieglprātīgi, jo piešķir līdzekļus pēc sev vien zināmiem kritērijiem, un augstprātīgi, jo neuzskata par nepieciešamu publiski pamatot savu izvēli.
Tiesa, skatoties gan iepriekšējo Saeimas sasaukumu, gan šīs koalīcijas deputātu atbalstīto projektu sarakstu, ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka vairums no tiem ir pamatoti un tie spēs izlietot budžeta līdzekļus atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Tomēr naudas piešķiršanas slepenība liek domāt, ka Saeima ir tāds kā necaurredzamu ieguldījumu fonds, kas var pēc brīvas izvēles piešķirt līdzekļus projektiem, par kuriem nav bijis pietiekamu diskusiju, par kuriem plašāka sabiedrība uzzina teju vai pēc naudas piešķiršanas fakta.
Nevar nepiekrist skaidrojumam, ka Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus jebkura likumprojekta izskatīšanas laikā, jo to paredz Saeimas kārtības rullis. Tajā pašā laikā šīs tiesības nevajadzētu uztvert kā totālas, kas neprasa skaidrot un pamatot lēmumus. Finanšu ministrs žurnālistiem skaidroja, ka "deputātu kvotas" liecina par demokrātiju valstī. Tomēr te jāpiebilst, ka slepenība un klusēšana drīzāk liecina par pretējo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
