Kā Ķekavas iedzīvotāja, varu pastāstīt, ka marta beigās Ukrainas bēgļu skaits mūsu novadā ir aptuveni 250 un līdzīgās daļās to veido sievietes un bērni. Bēgļus reģistrē, iekārto ģimenēs, viesu namos vai viesnīcās, bērnus – skolās vai bērnudārzos, palīdz atvērt kontus bankās, nokārtot ilgtermiņa vīzas, apzina vietējos darba devējus, kas piedāvā darbā iekārtošanu un kārto citas formalitātes. Pastāv arī dažādu pabalstu izmaksa un mantu – higiēnas, skolas lietu un citu – piešķiršana. Arī mana ģimene ir uzņēmusi sievieti no Mikolajivas un viņas 10 gadus veco dēlu, kuri, tāpat kā citi bēgļi, cer, ka šis laiks drīz paies garām kā ļauns murgs.
Taču vienlaikus iezīmējās vairākas problēmas. Pirmkārt, darba tirgus bēgļiem ir atvērts, taču darba samaksa ir ļoti zema: "uz rokas" no 400 līdz 600 eiro. Ukrainietēm pārsvarā piedāvā strādāt noliktavās, cehos un citviet, kur regulāri pietrūkst vietējā darbaspēka. Zinot, dzīvokļu īres cenas, ikdienas izdevumus, tostarp par bērniem, ar šādu naudu vienkārši nav iespējams izdzīvot. Otrkārt, lai arī bēgļi koncentrējas ap Rīgu, tomēr visiem vietas ap galvaspilsētu var arī nepietikt. Treškārt, karš mums ir licis aizmirst par Covid-19, taču vīruss nekur nav palicis.
Ko darīt, lai pēc dažiem mēnešiem neattaptos situācijā, kad beigsies valsts un pašvaldību īstermiņa un vienreizējo pabalstu izmaksas gan bēgļiem, gan uzņemošajai pusei, un iestāsies brīdis, kad bēgļiem vairs nav kur palikt? Viens no risinājumiem varētu būt valsts un pašvaldību ilgtermiņa finansiāls atbalsts tām mājsaimniecībām, kas izmitina pie sevis bēgļus. Ja pašreiz atbalsts ir paredzēts 90 dienas, tad, ņemot vērā notikumus Ukrainā, ir jāgatavojas, ka atbalsts bēgļiem un izmitinātājiem Latvijā būs vajadzīgs ilgāk. Ķekavas novada dome jau ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt mājsaimniecībām un viesu mājām, kas uzņem bēgļus mēnesī 25 eiro par katru uzņemto personu (atbalsts līdz 90 dienām,), kā arī pamatojoties uz MK noteikumiem NR 168, izmaksāt izmitinātājam 12.24 eiro dienā par katru uzņemto Ukrainas bēgli. (atbalsts līdz 90 dienām). Būs arī pārtikas pakas. Iespējams, ka šāds atbalsts ilgtermiņā mudinātu Latvijas iedzīvotājus ilgtermiņā palīdzēt karā ierautajiem. Arī valstij ir jādomā, kā palīdzēt budžeta iespēju robežās: jaunas pakas vai pabalstu nākamā kārta ir potenciālais risinājums.
Tāpat ir jātiecas Ukrainas bēgļus izkliedēt pa visu Latviju, nevis sekmēt to palikšanu ap Rīgu. Nule arī biedrība "Rīgas Metropole" pavēstīja, ka Rīgas iespējas uzņemt bēgļus būs izsmeltas. Tāpēc mazākās pilsētās, kur ir liels, neizmantots dzīvojamais fonds, to varētu pielāgot Ukrainas bēgļiem. Tiesa, tam jābūt rokrokā ar darba iespējām. Iespējams, tie varētu būt arī darbi lauku saimniecībās. Visbeidzot, karš ir atstājis ēnā pandēmiju, taču nepievēršot uzmanību tai, paši vēlāk varam dārgi samaksāt. Aicinu tomēr veikt iebraukušajiem Covid-19 testus, jo tas būtu godīgi gan pret Latvijas sabiedrību, gan, jo īpaši, ģimenēm, kas uzņem bēgļus.
Savu artavu gan Ķekavas, gan citās pašvaldībās palīdzībā bēgļiem varētu dot Iekšlietu ministrijas šobrīd vēl gatavotais priekšlikums novirzīt bēgļus pašvaldībām proporcionāli tās lielumam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva pauda, ka šobrīd kara dēļ Ukrainu pametušie ļaudis koncentrējas Rīgā, kurai jaunus cilvēkus kļūst uzņemt arvien grūtāk. Līdzīgus bēgļu centrus varētu veidot arī citur Latvijā, sekmējot Ukrainas iedzīvotāju izkliedētāku izvietošanu visā Latvijas teritorijā.