Iekštelpu klimata riski, piemēram, mitrums un pelējums, pārmērīgs troksnis, vēsums un dienasgaismas trūkums, ir ļoti bieži sastopamas problēmas Latvijā. "VELUX Veselīgo māju barometrs" liecina, ka ar vismaz vienu no šiem apdraudējumiem saskaras aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Piemēram, 19% dzīvo mājās ar tekošiem jumtiem, mitrām sienām, grīdām vai pamatiem, vai puvi logu rāmjos vai palodzēs, kā rezultātā rodas veselības problēmas. Cilvēki, kuri dzīvo vai strādā ēkās ar visiem riska faktoriem, ir četras reizes biežāk ziņojuši par sliktu veselību.
Jāatzīst, ka neveselīgi mājokļi nav tikai Latvijas problēma. Aptuveni 1 no 6 Eiropas iedzīvotājiem dzīvo neveselīgās mājās jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Šobrīd ēkas ir atbildīgas apmēram par 40% enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā (ES) un aptuveni 75% ēku nav energoefektīvas. Taču līdz 2050. gadam jāpanāk ēku fonda radīto izmešu apjoma samazinājums par 80-85%, salīdzinot ar 1990. gadu. Šī iemesla dēļ ir nepieciešamas jaunas iniciatīvas, lai radītu veselīgas, videi draudzīgas, mērogojamas, komerciāli dzīvotspējīgas un iedzīvotājiem pieejamas dzīvojamās ēkas.
Piemēram, Dānijā "VELUX" kopā ar dizaina studijām "EFFEKT" un "MOE" ir izstrādājis eksperimentālu dzīves telpu "Living Places", lai ar ilgtspējīgiem risinājumiem un praktisku piemēru risinātu klimata sasilšanas izaicinājumus. Šis projekts ir apliecinājums tam, ka nav jāgaida tālāka tehnoloģiju attīstība, lai uzlabotu cilvēku dzīvi un planētas stāvokli. Rūpīgi pārdomājot materiālu izvēli, dizainu un celtniecības tehniku, jau šobrīd var būtiski samazināt ietekmi uz vidi.
Mērķis ir ambiciozs – 3 reizes samazināt ēku oglekļa izmešus un 3 reizes uzlabot iekštelpu klimatu, salīdzinot ar vidējo Dānijas mājokli šobrīd. Tas tiek panākts ar rūpīgu logu izvietojuma plānojumu gan uz māju jumtiem, gan fasādēm nodrošina labu gaismas piekļuvi iekštelpām visas dienas garumā atbilstoši mainīgajam saules stāvoklim, radot mazāku dabas resursu patēriņu apgaismojumam. Izvēlētā apkures sistēma, ventilācija un ēnojums mājās vienmēr nodrošina patīkamu temperatūru. Tāpat ir īpaši domāts par skaņas izolāciju un svaiga gaisa piekļuvi.
Klimata pārmaiņas, efektīvāka dabas resursu izmantošana un apdraudējumi veselībai pieprasa jaunu domāšanas veidu par māju celtniecību nākotnē. Daudz lielāka uzmanība jāvelta tam, lai iedzīvotāju un vides vajadzības būtu salāgotas un līdzās pastāvošas, piemēram, veicinot iedzīvotāju kopienas sajūtas stiprināšanu, apvienojot privātmājas ar kopīgi izmantojamu ārtelpu, lai iedvesmotu iedzīvotājus vairāk laika pavadīt ārtelpā un jebkurā gadalaikā būt ciešākā kontaktā ar dabu. Tāpat jāievieš viedie risinājumi, kas ļautu efektīvāk izmantot energoresursus, vienlaikus nodrošinot optimālu klimatu.
Mums jau šobrīd ir visas nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, lai būvniecības nozare radītu atbildīgus un atjaunojošus risinājumus, tāpēc vēlos iedrošināt arhitektus un attīstītājus arī Latvijā, radīt videi un cilvēkam draudzīgus risinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
