Platformas, kuru uztur un attīsta Kultūras informācijas sistēmu centrs jeb KISC, lietotājiem pieejamas gan mašīntulkošanas, gan runas atpazīšanas un balss sintēzes tehnoloģijas. Tās nodrošina piekļuvi daudzvalodīgam saturam, ļauj tulkot atsevišķus vārdus, frāzes, dokumentus un arī tīmekļa vietnes, ļauj balss un audioierakstus automatizēti pārvērst tekstā, kā arī atskaņot sintētiskā balsī digitāli sagatavotu tekstu. Nevar neminēt arī latviešu valodas terminoloģijas rīku, kas integrēts ar mašīntulkošanas dziņiem un nodrošina vienotu pieeju mūsu valodas terminu tulkošanā.
Eiropas pirmrindnieki sarunbotu izmantošanā
Taču visvairāk ir pamats lepoties ar jaunāko Hugo.lv sadaļu – nacionālo virtuālo asistentu platformu, kurā veidotie virtuālie asistenti jeb čatboti sniedz atbalstu gandrīz simts valsts un pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību klientiem un darbiniekiem. Ik dienas virtuālie palīgi sniedz atbildes un atbalstu daudziem tūkstošiem lietotāju – nekavējoties, bez brīvdienām un slikta noskaņojuma brīžiem.
Pirmā publiskās pārvaldes virtuālā asistente Una šogad atzīmēs savu 5 gadu darba jubileju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Šo gadu gaitā Una apguvusi daudzas UR darbības jomas un iemācījusies atbildēt uz tūkstošiem dažādu jautājumu gan latviešu, gan arī angļu valodā. Šogad Una turpinās mācīties, lai kļūtu ne vien par zinošu palīgu, meklējot atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem par uzņēmumu dibināšanu, pārvaldību un likvidāciju, bet arī palīdzot uzņēmējiem un dažādu biedrību un citu organizāciju veidotājiem saņemt e-pakalpojumus UR jaunajā klientu portālā.
Una nav vienīgais virtuālais asistents, kas apgūst arvien jaunas iemaņas. Daudzās organizācijās, kas veido un attīsta savus čatbotus, tie pamazām no jautājumu-atbilžu sniedzējiem un informācijas piekļuves kanāla kļūst par atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā un izmantošanā. To var saukt par sava veida jauna līmeņa botu tehnoloģijas lietojumu, kur mākslīgā intelekta tehnoloģijās veidotie virtuālie darbinieki spēj nodrošināt dažāda rakstura palīdzību dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā/saņemšanā, veidlapu un citu tīmekļa formu aizpildīšanā, informācijas vākšanā un apkopošanā, kā arī analīzē, turklāt sniedzot personalizētu atbalstu autentificētiem un autorizētiem lietotājiem.
Privātais sektors Latvijā atpaliek no valsts un pašvaldības spējām integrēt virtuālos asistentus ikdienā
Sarežģītāka ir situācija privātajā sektorā, kur Latvija virtuālo asistentu ieviešanas un lietošanas ziņā atpaliek no mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā un Somijā, arī Skandināvijas valstīs. Šāda atpalikšana ir grūti skaidrojama, jo plašā virtuālo palīgu izmantošanas pieredze valsts sektorā liecina, ka lietotāji ir gatavi aktīvi izmantot šo saziņas kanālu. Atliek cerēt, ka arī Latvijas lietotāji, kas, dzīvodami pieredzes ekonomikas apstākļos, kļuvuši daudz prasīgāki pret produktu tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pamazām "piespiedīs" arvien jaunus komercuzņēmumus pārvarēt neuzticēšanās, skepses un baiļu barjeru, uzsākot mūsdienīgu komunikāciju ar saviem klientiem arī ar virtuālo darbinieku starpniecību.
Jaunās paaudzes virtuālie asistenti nodrošina plašas iespējas dažāda rakstura integrācijām. Čatbotu var savienot gan ar lietotāju autentifikācijas rīkiem, gan dažādām, t.sk. personalizētas informācijas, datubāzēm, gan arī ar citiem klienta IT arhitektūras elementiem – klientu atbalsta sistēmām, kontaktcentru platformām, pārdošanas un mārketinga rīkiem, biznesa analītikas risinājumiem utt. Šādas integrācijas ļauj ievērojami paplašināt virtuālo asistentu izmantošanas iespējas, tādējādi samazinot klienta atbalsta sniegšanā un pārdošanā iesaistīto darbinieku slodzi, ļaujot cilvēkiem veltīt savu laiku sarežģītāku un radošāku uzdevumu veikšanai.
Jau tagad mūsu veidotie virtuālie asistenti spēj pildīt dažādus, pat visai sarežģītus pienākumus – palīdzēt jaunajiem kosmosa pētniekiem un arī vienkārši interesentiem orientēties zvaigžņu un kosmosa plašumos (ESASky platforma), atrast atbilstošu medicīnas speciālistu veselības aprūpes iestādē un pieteikties vizītei (Rīgas 1.slimnīca) un pat risināt dažādus ar nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītus jautājumus (Rīgas Namu Pārvaldnieks).
Valodas tehnoloģiju attīstībā liela loma ir sabiedrībai
Iespējams, ka šo procesu veicinās arī lielo valodas modeļu (piem. ChatGPT) parādīšanās. Jau šobrīd redzam plašas šīs mākslīgā intelekta valodas tehnoloģijas izmantošanas iespējas, piemēram, virtuālo asistentu apmācības procesā. Pētām un analizējam šādu modeļu izmantošanas iespējas klientu atbalsta sniegšanā un citos iespējamos biznesa lietojumos. Tomēr būs nepieciešams laiks, lai atrastu efektīvus veidus, kā samazināt ar lielo valodas modeļu trenēšanu un pielāgošanu saistītās izmaksas, kā arī atrisinātu problēmas, kas saistītas ar šādu rīku sniegto atbilžu kvalitāti un uzticamību. Taču tie ir drīzāk tuvākas nekā tālākas nākotnes izaicinājumi.
Tehnoloģijas sniedz atdevi un pievieno vērtību, tikai tās aktīvi lietojot, tāpēc ir svarīgi, lai mēs pastāvīgi mācītos arī paši un uzlabotu savas digitālās prasmes ikdienā. Tieši dažādu mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana gan saziņā, gan arī savā ikdienas darbā gan valsts pārvaldē, gan arī privātajā sektorā ļaus Latvijai saglabāt savas līdera pozīcijas. Un nedrīkstam aizmirst arī par datiem, jo mākslīgais intelekts mācās no cilvēka veidotiem datiem, tāpēc mums kā valodas tehnoloģiju pētniekiem un izstrādātājiem ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu apmācīt šīs tehnoloģijas darbam arī latviešu valodā. Ikviens, kas izmanto mākslīgā intelekta risinājumus latviešu valodā, palīdz mūsu valodai izdzīvot šajā digitālajā laikmetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
