Mākslīgais intelekts vairs nav svešs vai no reālās dzīves attālināts termins – tas pēkšņi kļuvis par ikdienu akadēmiskajā, drošības, izklaides un, jā, arī biznesa pasaulē. Tā loma un pielietojumi aug nepieredzētā tempā.
No tā, vai uzņēmumi investē vai attīsta mākslīgo intelektu, atkarīga to akciju cena, jo tiek prognozēts, ka kopējais mākslīgā intelekta tirgus 2030. gadā sasniegs 1,35 triljonus (jā, triljonus) ASV dolāru ar ikgadējā pieauguma likmi – 36,8%1. Tas liecina, ka mākslīgais intelekts mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, un, jo ātrāk iemācīsimies to izmantot, jo lielāki ieguvēji būsim. Taču kā rožainajā produktivitātes kāpuma apsolījumā nepazaudēt to, kas uzņēmumiem dod to lielāko pievienoto vērtību?
Pagaidām šajā diskusijā dominē tieši darba ražīguma aspekts – nesena "Forbes" aptauja parādīja, ka 64% uzņēmumu uzskata, ka tādi mākslīgā intelekta modeļi kā "ChatGPT" spēs palielināt to kopējo produktivitāti2. Tāpat arī tiek prognozēts, ka mākslīgais intelekts ASV iekšzemes kopproduktam līdz 2030. gadam nodrošinās 21% pieaugumu3, kas parāda tā potenciālu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Tāpēc paredzams, ka cīnoties ar darbaroku trūkumu, uzņēmumi arvien vairāk izmantos mākslīgo intelektu.
Tieši "ChatGPT", masveida mākslīgā intelekta pirmrindnieks, ko izstrādāja "OpenAI" un ar 10 miljardu ASV dolāru investīcijām atbalstīja "Microsoft", ir primārā uzņēmumu izvēle, un 97% uzskata, ka tas varētu būt noderīgs viņu uzņēmējdarbībā4. Daudzi plāno to izmantot, lai radītu saturu uzņēmumu mājaslapām, un liela daļa vēlas to izmantot, lai nodrošinātu saturu vairākās valodās vienlaicīgi, kas varētu būt aktuāli arī Latvijā bāzētajiem uzņēmumiem ar starptautisku tirgu vai klientu bāzi.
Taču, uzņēmumiem steidzoties sākt izmantot mākslīgo intelektu, ir vērts paturēt prātā to neaizstājamo lomu, kas ir mūsu kolēģiem-cilvēkiem. Jo līdz ar ieguvumiem efektivitātē mākslīgais intelekts sev līdzi nes arī bažas, ko būtu lietderīgi aplūkot un izvērtēt.
Uzreiz jāsaka, ka pārstāvu uzņēmumu grupu, kurā kopumā esam mākslīgajam intelektam atvērta vide, taču ļoti skaidri apzināmies arī tā ierobežojumus un uztveram to kā darbarīku nevis aizstājēju saviem speciālistiem. Bet, kā jau ar katru jaudīgu darbarīku, arī darbā ar mākslīgo intelektu nepieciešama veselīga piesardzība, lai ļaunuma nebūtu vairāk nekā labuma.
Pirmkārt, jāizvērtē uz šo darbarīku patērētais laiks. Nereti var gadīties, ka speciālists velta nevajadzīgi daudz laika, cenšoties izveidot perfektu uzvedni (prompt) jeb, vienkāršāk izsakoties, mēģina mākslīgajam intelektam uzdot perfekti noformulētu jautājumu. Tur ir loģika - jo labāk, detalizētāk un precīzāk būs noformulēta uzvedne, jo lietderīgāku atbildi vai rezultātu mākslīgais intelekts sniegs. Taču ir vietā apdomāt – vai šo laiku nebūtu lietderīgāk izmantot, uzdodot jautājumus pieredzējušākiem kolēģiem, kuriem nav nepieciešams skaidrot uzdotā jautājuma kontekstu vai konkrētā biznesa zemūdens akmeņus?
Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka mākslīgajam intelektam bieži var rādīties t.s. halucinācijas. Jeb tas robus savās datubāzēs (piemēram, "ChatGPT" patlaban jāiztiek ar interneta zināšanu bāzi, kas beidzās 2021.gada septembrī) nereti aizpilda, vienkārši izfantazējot faktus vai pētījumu vai pat tiesu prakses atsauces5, lai tikai varētu sniegt lietotājam jebkādu atbildi, kas bieži ir daudz kaitīgāk nekā vispār nesniegta atbilde. Tāpēc pārlieka paļaušanās uz mākslīgo intelektu var panākt gluži pretēju efektu – produktivitātes zudumu un neprecizitātes.
Otrkārt, pastiprināta paļāvība uz mākslīgo intelektu var kaitēt speciālista spējai domāt kritiski, operatīvi un radoši – it īpaši, kad jāatrisina kāda sarežģītāka, daudzslāņaināka problēma. Tas var būt sevišķi izteikti jaunākajiem jeb t.s. Z paaudzes darbiniekiem, kuriem pandēmijas rezultātā, iespējams, iedragātas sociālās prasmes un līdz ar to arī spēja nodibināt kontaktu un uzdot jautājumu viņu pieredzējušākajiem kolēģiem6. Tas noved pie tā, ka mākslīgā intelekta kruķis tiek izmantots arvien vairāk, kas vēl vairāk samazinās viņu pārliecību par sevi un pašpietiekamību gan ikdienas, gan ārkārtējākās situācijās.
Strādājot ar mākslīgo intelektu, īpašu vērību jāpievērš arī kiberdrošībai. Ja mākslīgajā intelektā balstītas vai ar to papildinātas sistēmas piekļūst uzņēmuma datiem, uzņēmumu drošības sistēmām jābūt atbilstoši pielāgotām ar šifrēšanu, autentifikāciju līmeņiem un nepārtrauktu ievainojamību monitoringu. Tāpat jāparūpējas par juridiskajiem aspektiem – Latvijas gadījumā uzņēmumiem rūpīgi jāseko Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām – lai mākslīgā intelekta izmantošana būtu droša.
Vadītājiem ir būtiski apzināties šos riskus – gan drošības, gan darbinieku snieguma potenciālās ievainojamības. Vienveidīgs un neoriģināls darba rezultāts no konkrētiem speciālistiem konkrētā periodā var signalizēt par neveselīgu paļaušanos uz mākslīgo intelektu. It īpaši – ja viena uzdevuma risināšanai tiek izmantotas vairākas mākslīgā intelekta platformas. Piemēram – viena intelekta ģenerētus datus vai rezultātus pēcāk apstrādā cits intelekts. Pētījumi liecina, ka tādos gadījumos pieaug risks pazaudēt gan konsekvenci, gan oriģinalitāti7. Savukārt bez oriģinalitātes zūd uzņēmumu konkurētspēja, kas var ietekmēt to ilgtermiņa sniegumu – it īpaši tik mazā tirgū kā Latvija.
Tiesa, neraugoties uz šiem izaicinājumiem, mākslīgais intelekts jau ir un arī nākotnē turpinās būt nozīmīga daļa no mūsdienīgu uzņēmumu ikdienas arsenāla. Tāpat skaidrs, ka investīcijas mākslīgajā intelektā, tā produktos un tajā balstītās sistēmās tuvākajos gados pieaugs vairākkārtīgi. Tāpēc vadītājiem būtu jāizmanto katra iespēja paaugstināt savu darbinieku kvalifikāciju un prasmes darbā ar mākslīgo intelektu, un arī lielākā daļa biroju darbinieku atzīst nepieciešamību pēc tā8. Pārdomāta un reālos piemēros balstīta apmācība drošam darbam ar mākslīgo intelektu var palīdzēt speciālistiem atvieglot rutīnas pienākumus kā arī mazināt neizbēgamās bailes no nezināmā un tā, vai mākslīgais intelekts piepeši nesāks aizstāt cilvēkus. Tāpat šādas pielāgotas apmācības ļaus speciālistiem fokusēties uz stratēģiskākiem mērķiem un panākumiem, kas palīdzēs gan viņiem pašiem, gan uzņēmumam kopumā.
Mākslīgais intelekts viennozīmīgi pārveidos uzņēmējdarbības vidi – turklāt agrāk nekā vēlāk. Investīcijas tajā ir nopietnas, un tas atspoguļojas arī manis iepriekšminētajās prognozēs, tātad šī nebūs tendence-viendienīte. Mākslīgais intelekts ir mūsdienīgs un jaudīgs darbarīks – tieši tāds pats kā dators un internets pirms 30 gadiem, ar tikpat lielu potenciālu.
Latvijas uzņēmumiem jo īpaši būtiski ir izmantot savu nelielo izmēru dāvāto elastību, lai atrastu piemērotākos veidus mākslīgā intelekta integrēšanai savā darba plūsmā un savu speciālistu apmācībai darbā ar to. Tas ļaus mūsu start-up'u un tehnoloģiju videi kļūt konkurētspējīgākai uz pasaules skatuves un piedāvāt oriģinālākus risinājumus. Taču, lai vai kā neattīstītos mākslīgais intelekts, oriģinalitāte tomēr ir un paliek cilvēku stiprā puse. Tāpēc izmantosim mūsdienīgus un jaudīgus darbarīkus, taču neļausim tiem aizstāt neaizstājamo – komunikāciju ar kolēģiem un īstenu pievienoto vērtību, ko sniedz rūdītu speciālistu pieredze un radošums!
1 https://www.marketsandmarkets.com/Market-Reports/artificial-intelligence-market-74851580.html
2 https://www.forbes.com/advisor/business/software/ai-in-business/
3 https://www.forbes.com/advisor/business/ai-statistics/
4 https://www.forbes.com/advisor/business/software/ai-in-business/
5 https://www.reuters.com/legal/new-york-lawyers-sanctioned-using-fake-chatgpt-cases-legal-brief-2023-06-22/
6 https://www.bbc.com/worklife/article/20230201-can-gen-z-make-friends-in-the-pandemic-era
7 https://www.grammarly.com/business/learn/promises-pitfalls-generative-ai/
8 https://www.talentlms.com/blog/ai-at-work-chatgpt-survey/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
