Taču diemžēl realitāte arvien biežāk veidojas citādāka – jau no mazām dienām viedierīces kļūst par vecāku īpaši nekontrolētu bērnu digitālo aukli, kas ietekmē bērna uzvedību, attīstību un arī personību. To arvien biežāk redzam un jūtam arī Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) īstenotajā programmā. Jau piecus gadus nodrošinām 10 mēnešu garu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu "Ceļš pie sevis", kas ir paredzēts bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi vai saskarsmes grūtības. Arvien biežāk šo pakalpojumu izmanto ģimenes, kurās bērnu uzvedība un arī kopējās attiecības ģimenē cieš tieši no ekrānatkarībām.
Pandēmijas rūgtā pēcgarša
Mūsu speciālisti arvien biežāk novēro, ka bērnudārza un pamatskolas vecuma bērnu ikdienā viedierīces aizņem nesamērīgi lielu lomu. Daudziem vecākiem telefons vai planšetdators pilda bērna pieskatītāja, audzinātāja un izklaidētāja funkcijas. Jo īpaši krasi to izjutām līdz ar Covid-19 pandēmijas stingro ierobežojumu stāšanās spēkā un mājsēdi. Tas bija laiks, kad lielai daļai vecāku bija jāiemācās meistarīgi žonglēt starp attālināto darbu, mājmācību, bērna pieskatīšanu un visiem mājas darbiem. Kā glābšanas riņķis šajā situācijā daudziem talkā nāca telefons un dators – multfilmas, spēlītes, video klipi un kaut kur pa vidu varbūt arī mācības. Tas ļāva daudziem vecākiem turpināt strādāt un arī saglabāt pašiem savu emocionālo stabilitāti situācijā, kad 24/7 esi kopā ar bērnu, kurš ne vienmēr ir gatavs pagaidīt, kamēr vecāks varēs viņam pievērsties. Eksperti lēš, ka pandēmijas gados laiks, ko bērni un jaunieši pavadīja pie viedierīcēm, palielinājās divas reizes.
Latvijā šādi pētījumi nav veikti, taču ir skaidrs, ka situācija ir līdzīga. Globālā pandēmija oficiāli ir beigusies, taču tās rūgtā pēcgarša ir palikusi joprojām. Līdz ar pakāpenisku atgriešanos "normālajā" ikdienā un klātienē, diemžēl daudzi no mums un arī mūsu bērni ir iesprūduši onlainā.
Trīs, piecas un vairāk stundas
Šī gada augustā veicām vecāku aptauju, kas atklāja, ka vairāk nekā 60% Latvijas bērnu pie viedierīcēm pavada trīs un vairāk stundas dienā. Katrs piektais jeb 18% ekrānos "lūkojas" vismaz piecas stundas dienā. Tas nozīmē – lielākā daļa brīvā laika tiek pavadīta tieši šādi. Nevis kopā ar draugiem, vecākiem, skolasbiedriem vai gūstot jaunas zināšanas. Lai kā mums, vecākiem, nepatiktu to dzirdēt, taču primāri tā ir mūsu atbildība. Mūsu atbildība ir būt mūsu bērnu piesaistes personām, būt viņu drošajām vietām un radīt viņiem drošus apstākļus, lai viņi var atbilstoši savam vecumam augt, attīstīties un veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, nevis tikai ierīcēm. Es esmu divu meitu tētis un zinu, ka ir reizes, kad ir vieglāk novērst bērna uzmanību ar telefonu vai planšeti, lai novērstu briestošu traci vai vienkārši iegūtu laiku savām lietām. Pieņemu, ka līdzīgi kā es rīkojas ļoti daudzi vecāki, taču mums kā vecākiem ir jārod līdzsvars starp bērnu laiku ekrānos un laiku kopā "dzīvajā".
Tāpēc, lai aicinātu vecākus pavadīt laiku kopā ar bērniem un tādējādi samazinātu laiku, kas tiek pavadīts pie viedierīcēm, mēs kopā ar mūsu ilggadējiem draugiem AS "Olainfarm" īstenojam sociālo kampaņu "Rādi bērnam stiķus, ne telefonu". Vienkāršas, jautras aktivitātes ir iespēja gan veidot pilnvērtīgas attiecības ar savu atvasi, gan pasargāt viņu no potenciālajām uzvedības un emocionālās, dažkārt arī fiziskās, veselības problēmām, kas var rasties, ja pārāk ilgu laiku esam ekrānā.
Nebaidies meklēt atbalstu
Tie, kuri mani pazīst, zina, ka rūpes par bērniem un viņu labbūtību ir manas dzīves misija un aicinājums, ko īstenoju Latvijas Bērnu atbalsta fondā. Pie mums programmā strādā profesionāli speciālisti un mūsu mērķis ir palīdzēt ne tikai pašam bērnam, bet arī visai ģimenei. Ja jūti, ka viedierīču kontrole ir izgājusi no paškontroles – meklē palīdzību. Teju visās izglītības iestādēs ir sociālie pedagogi vai psihologi, pie kuriem var vērsties. Ir speciālisti pašvaldībās. Protams, ir dažādi maksas speciālisti, ko var izmantot, ja rocība to ļauj. Pirmais solis noteikti ir iepazīties arī ar Veselības ministrijas ekspertu sagatavotajām rekomendācijām viedierīču lietošanai un nemēģināt visus ģimenē iesakņojušos viedierīču lietošanas paradumus mainīt uzreiz, bet ieviest izmaiņas soli pa solim, iesaistot bērnus un dodot iespēju arī viņiem piedalīties jauno noteikumu veidošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
