Foto: Privātais arhīvs
Vakardienas sniega vētra lika mums vēlreiz pārliecināties, ka dabas stihijas nav paredzamas un to spēks ietekmēt mūsu ikdienas gaitas ir nenoliedzams. Tāpat plūdi Turcijā un Grieķijā, milzīga svelme Eiropas Dienvidu valstīs, zemestrīce Marokā. Klimata pārmaiņu sekas šogad ļoti pārliecinoši jūtamas arī Latvijā. Postošie janvāra plūdi Jēkabpils novadā draudēja ar aizsargdambja pārraušanu un patiešām milzīgu katastrofu apkaimes iedzīvotājiem, savukārt augusta negaisi dažubrīd radīja sajūtu, ka varam izkonkurēt pasaules zibeņu galvaspilsētu Marakaibo Venecuēlā.

Šogad šķita, ka klimata pārmaiņas patiešām nav kaut kas tāls un netverams, bet ir klātesošas un, visticamāk, uz palikšanu. Tas nozīmē, ka arvien biežāk sastapsimies ar Latvijai neierastiem laikapstākļiem. Dabas stihijas šogad ir diktējušas arī biznesu apdrošināšanas industrijā. Ko mēs no šī esam mācījušies un kādus secinājumus esam izdarījuši?

Šis gads apdrošināšanas biznesam Latvijā ir bijis sarežģīts, un tirgus spēlētājiem ar nepietiekami diversificētu portfeli gada finanšu rezultāti nebūs pārāk daudzsološi. Atlīdzību pieteikumu skaits pēc augusta vētrām ievērojami pārsniedza Jēkabpils plūdu sekas, jo tās bija koncentrētas vienā reģionā ar iepriekš paredzamiem riskiem, kamēr negaiss bez žēlastības postīja īpašumus ļoti plašā Latvijas teritorijā.

Nebaidīšos teikt, ka augusts apdrošinātājiem bija kā melns kaķis, kas pārskrēja pāri ceļam. Arī iepriekšēji gadi nav bijuši viegli, jo Covid un Ukrainas kara radītās neziņas un nedrošības dēļ klienti centās ietaupīt, tajā skaitā uz apdrošināšanu.

Pēdējo gadu pieredze apdrošinātājiem pieprasa daudz rūpīgāk plānot savu biznesu, jo ar vien ir daudz jauni izaicinājumi ar, kuriem meistarīgi jātiek galā. Apdrošinātāji domā par jauniem risinājumiem, dažādu procesu optimizāciju, kas ilgtermiņā ļaus mazināt administratīvos izdevumus un uzlabot sniegtā servisa un apkalpošanas kvalitāti – gan atlīdzību izskatīšanas, gan produktu pārvaldības jomās.

Polises tiek veidotas aizvien pielāgotākas cilvēku dzīvesveidam, iekļaujot arvien plašāku risku segumu. Piemēram, ja vēl pirms dažiem gadiem saules paneļi netika apdrošināti, tad šobrīd lielākā daļa apdrošinātāju saules paneļus jau uzskata par daļu no apdrošinātā īpašuma. Savukārt, runājot par dabas katastrofām ir nedaudz sarežģītāk, plūdiem pakļautās zonas vēl daļēji var paredzēt un iekļaut apdrošināšanas prēmijā, bet vētru un negaisu radītie postījumi nav paredzami. Tādēļ mēs arvien vairāk ieguldām klimata risku modelēšanas un novērtēšanas rīkos, lai produktu segums paliek arvien plašāks un klientam draudzīgāks, tomēr jārēķinās, ka tas agrāk vai vēlāk neizbēgami atstās iespaidu uz apdrošināšanas cenām.

Šķiet, ka nesen piedzīvotās dabas stihijas varētu būt par iemeslu sākt domāt par sava mājokļa un mantas apdrošināšanu, tomēr dati parāda reālo situāciju. Šogad veiktajā aptaujā mēs redzam, ka vētras postījumi Latvijā nemaz nav pamudinājuši iedzīvotājus iegādāties apdrošināšanu (49%), 16% ir aizdomājušies, ka apdrošināšana būtu nepieciešama, bet 32% iedzīvoju jau bija iegādājušies apdrošināšanu un tikai 3% pieņēma lēmumu iegādāties apdrošināšanu pēc nesenajām dabas stihijām.* Nākotnē dabas stihiju palielināšanās vairos nepieciešamību pēc apdrošināšanas, taču risku pieaugums nozarei un tā izraisītais cenu kāpums apdrošināšanu var padarīt nepieejamu trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kam tā visvairāk būtu nepieciešama. Arī šai problēmai būs jārod risinājums, jo valsts atbalsts neizbēgami kropļo nozari un nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos apzinīgos īpašniekus, kuri ir savlaicīgi nodrošinājušie pret riskiem. Tas skaidri pierādījās arī augusta vētrās – kamēr daļa savus īpašumus bija tālredzīgi apdrošinājuši, citi klauvēja pie valdības durvīm, lūdzot segt savas neapdomības sekas. Ja dabas stihijas kļūs biežākas un spēcīgākas, tas var radīt vēl lielāku spiedienu valsts budžetam, bet neuzskatu, ka visai sabiedrībai būtu jāuzņemas atbildība par atsevišķu indivīdu vieglprātību.

Esam novērojuši, ka lēnām mainās arī sabiedrība. Pat ja šī gada vētras konkrētam indivīdam pagāja garām, nenodarot postījumus, pēc redzētajiem TV vai sociālo tiklu sižetiem, cilvēki ir kļuvuši apdomīgāki un arvien vairāk sāk izprast apdrošināšanas jēgu un nozīmi. Vēl pāragri spriest par pastāvīgu uzvedības maiņu, tomēr novērojam, ka klienti ar vien vairāk iedziļinājās apdrošināšanas segumā. Ir skaidrs, ka pieaugošo dabas stihiju skaits pasaulē jau maina un arī turpmāk mainīs apdrošināšanas nozari. Šīm pārmaiņām būs jāpielāgojas gan apdrošinātājiem, gan klientiem.

*Norstat / Balcia (augusts, 2023) Respondentu skaits:1000, Rīga, Latvia

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!