Kopš esmu ASV vēstnieks Latvijā, pārāk bieži esmu dzirdējis potenciālos investorus sakām, ka tie ir izlēmuši neuzsākt darbību Latvijā tāpēc, ka administratīvais slogs bankas kontu izveidē ir pārāk liels, turklāt pastāv ievērojamas grūtības piesaistīt finansējumu.
Šīs zaudētās iespējas Latvijas iedzīvotājiem ir izmaksājušas desmitiem miljonu eiro – ir palaistas garām iespējas izveidot jaunas darba vietas, gūt ienākumus un peļņu. Šie ir eiro, kas veicinātu privātā sektora izaugsmi un palīdzētu iegūt līdzekļus veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un aizsardzībai. Bankām vajadzētu būt apņēmīgākām, atbildīgi piešķirot aizdevumus likumīgiem ārvalstu investoriem.
Banku sektors, kurā valda lielāka konkurence, kā arī uz riska vadību balstīta pieeja, nevis izvairīšanās no jebkāda riska, piesaistīs tik ļoti nepieciešamās investīcijas. Šī sloga mazināšana ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei un drošībai, kas Latvijai ir tik ļoti nepieciešamas.
Latvija jau tagad ir viena no vadošajām ES valstīm atjaunīgās enerģijas ražošanā – vairāk nekā puse tās elektroenerģijas tiek saražota hidroelektrostacijās un izmantojot biomasas resursus, taču Latvijā ir arī liels, bet neizmantots potenciāls vēja enerģijas jomā.
Mūsdienīgas enerģētikas stratēģijas pamatelements ir saskaņota politika un budžeta līdzekļi, lai attīstītu nepieciešamās enerģijas jaudas, tādas kā atjaunīgos energoresursus, ūdeņradi, mazos modulāros reaktorus un enerģijas uzkrāšanu. Svarīgi atcerēties, ka enerģētikas stratēģija, kura vērsta uz nākotni, piesaistīs ārvalstu investīcijas. Šādas stratēģijas ieviešana palīdzēs Latvijai nodrošināt tās enerģētisko neatkarību un sasniegt klimata aizsardzības mērķus.
Latvijas iedzīvotājiem ir augsts izglītības līmenis, tās darbaspēks runā vairākās valodās, turklāt Latvijas augstskolas ir iecienīts galamērķis ārvalstu studentiem. Palielinot investīcijas izglītībā un pētniecībā, tiks vēl pamatīgāk uzlabota Latvijas pozīcija šajās jomās. Sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomās uzlabos Latvijas konkurētspēju gan reģionālā, gan pasaules mērogā. Brīdī, kad mēs darbojamies kopā, mēs spējam noturēt un izmantot Latvijā jau esošo cilvēkkapitālu, piesaistīt arvien vairāk prasmīga darbaspēka nozīmīgākajās jomās un iegūt ļoti nepieciešamās investīcijas.
Visbeidzot, Amerikas Savienotās Valstis ir ilgstoši atbalstījušas Latviju cīņā pret korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija, ko redzam šodien, nav tāda, kāda tā bija 2018. gadā – tās institūcijas ir kļuvušas spēcīgākas. Tomēr ne viss vēl ir paveikts.
Piemēram, lielākās korupcijas lietas tiek izskatītas pārāk ilgi, tādējādi liekot plašākai sabiedrībai uzskatīt, ka amatpersonas netiek sauktas pie atbildības ar korupciju saistītos pārkāpumos. Pēdējo gadu progresu apdraud spēcīgi pretvēji, kuri nāk galvenokārt no austrumiem. Krievijas korumpētā elite ar lielāko prieku redzētu, ka Latvija negūst panākumus cīņā pret korupciju.
Maskava ne mirkli nevilcināsies, lai izmantotu savus korupcijas tīklus ar mērķi destabilizēt NATO sabiedroto.
Turpināt līdz šim panākto progresu cīņā pret korupciju, ir ļoti svarīgi Latvijas drošībai.
Latvija var būt droša, ka ASV paliks uzticams tās partneris, uz kuru var paļauties. Latvijai ir daudz iespēju panākt straujāku ekonomikas izaugsmi un piesaistīt investīcijas vēl drošākai nākotnei. "Augsim lieli, augsim stipri." Tieksimies uz to kopā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
