Foto: Privātais arhīvs
Matemātika ir ārkārtīgi svarīgs mācību priekšmets visos līmeņos, un tai ir liela nozīme mūsu dzīvē un sabiedrībā. Neraugoties uz vairākkārtējiem centieniem, šķiet, ka visām ieinteresētajām pusēm šobrīd ir jāstrādā plecu pie pleca vēl ciešāk, lai palīdzētu mūsu jauniešiem to apgūt labāk.

Kāpēc matemātika?

Katram mācību priekšmetam jebkurā mācību programmā ir savs mērķis, un tāds ir arī matemātikai. Tā ir būtiska, lai uzlabotu problēmu risināšanu un paplašinātu kritisko domāšanu un loģisko spriešanu, atklājot likumsakarības. Tā uzlabo kognitīvo attīstību, jo skolēni tiek motivēti domāt abstrakti un loģiski, tādējādi attīstot viņu intelektuālo izaugsmi. Turklāt tā palīdz attīstīt domāšanas precizitāti un precizitāti argumentācijā, veidojot pamatu dažādām zinātnes disciplīnām. Piemēram, ķīmija, fizika, datorzinātnes, inženierzinātnes, uzņēmējdarbība, informācijas vadība un tehnoloģijas. Var droši apgalvot, ka matemātikas principi ir pamatā lielākajai daļai tehnoloģisko sasniegumu, piemēram, kriptogrāfijai un datoru algoritmiem. Tādējādi tai ir būtiska nozīme tehnoloģiju inovācijā un attīstībā. Tāpēc, ja cilvēks labi pārzina matemātikas rīkus, viņam paveras plašas karjeras iespējas, piemēram, inženierzinātņu, finanšu, programmēšanas un datu zinātnes jomās. Tāpat šie cilvēki izpilda uzņemšanas prasības dažādās augstākās izglītības iestādēs, pirms izvēlas karjeru.

Lai risinātu problēmu, tā jāsaprot

Lai gan mēs saprotam matemātikas nozīmi, kā akadēmiķi un pasniedzēji esam novērojuši, ka matemātikas rezultāti un spēja to apgūt samazinās. Lai risinātu šīs problēmas, ieinteresētajām pusēm (pedagogiem, vecākiem un politikas veidotājiem) vispirms tās ir jāizprot. Pasniedzu finanšu un matemātikas kursus bakalaura un maģistrantūras studentiem kopš 2011. gada, "Riga Business School" kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienībā – kopš 2018. gada. Manuprāt, dažas izplatītākās problēmas matemātikas apguvē ir šādas:


  • pamatizpratnes trūkums, piemēram, skaitļošanas prasmes, jēdzienu un informācijas izpratne;

  • bailes kļūdīties, negatīva pagātnes pieredze, kas rada pārliecības trūkumu;

  • pielietošanas izpratnes trūkums, kas izraisa intereses trūkumu;

  • grūtības uztvert vizuālos un telpiskos aspektus un uztveres grūtības;

  • skolēnu skaits uz vienu skolotāju;

  • atsevišķu matemātikas skolotāju kvalifikācijas trūkums, attieksme pret mācīšanos, psiholoģiska reakcija pret pirmo neveiksmi un līdz ar to matemātikas trauksmes veidošanos.


Protams, tāpat kā jebkuru citu nozari, arī izglītības nozari skāra Covid-19, kura laikā visas minētās problēmas padziļinājās.

Kas būtu jādara tālāk?

Apzinoties problēmu, mums jārisina šie jautājumi, īpaši mums kā izglītības jomas pārstāvjiem.

Pirmkārt, lai uzlabotu pamatizpratni, ir svarīgi iekļaut dažādas praktiskas aktivitātes ar reāliem piemēriem un matemātisko rīku izmantojumu, lai skolēni varētu uzdevumu vizualizēt un atrisināt. Lai kļūtu par angļu valodas kā otrās valodas skolotāju (šobrīd gan visa uzmanība un enerģija vērsta uz finanšu vadības un matemātikas priekšmetiem), esmu apguvusi konceptu "Use of Realia" (objektu izmantošana mācīšanās procesā). Pēc šīm mācībām ieguvu CELTA (Certificate in English Language Teaching to Adults awarded by Cambridge Assessment English) sertifikātu. Es šo konceptu īstenoju matemātikas mācīšanā, piemēram, mācot mensurāciju (matemātikas joma, kas saistīta ar ģeometrisko figūru virsmu un laukumu mērīšanu).

Otrkārt, lai novērstu bailes vai trauksmi no matemātikas, izglītības iestādēs un mājās būtiska nozīme ir emocionāli atbalstošai mācību videi. Lai risinātu šo jautājumu, vecākiem pozitīvi jāapspriež matemātikas vērtības nozīme un jānodrošina atbalstoša mācību vide. Uzticēšanās skolēniem palīdz viņiem saprast, ka kļūdīties ir normāli. Turklāt ir novērots, ka vecāki savas bailes no matemātikas mēdz netīšām nodot saviem bērniem. Tāpēc vecākiem nepieciešams zināms atbalsts, izmantojot izglītības programmas, ko varētu piedāvāt politikas veidotāji.

Treškārt, skolotāju un skolēnu skaita attiecība ietekmē izglītības kvalitāti un skolēnu mācību pieredzi. Iemesls ir tāds, ka mazāka attiecība veicina individualizētu uzmanību, mērķtiecīgu skolotāju atbalstu un efektīvu klases vadību. Esmu novērojusi, ka optimāls skolēnu skaits matemātikas klasē veicina lielāku skolēnu iesaistīšanos, vairāk diskusiju, ievērojamu problēmu risināšanas apjomu un daudz vairāk laika praktiskām nodarbībām. Tādējādi uzlabojas skolotāja un skolēna attiecības un skolotāju individuālās mācīšanās vēlmes, kas pozitīvi korelē ar mācību rezultātu uzlabošanos.

Ceturtkārt, lai novērstu matemātikas zināšanu trūkumu, var organizēt dažādus profesionālās pilnveides kursus un mentoringa programmas.

Tā kā tagad saskaramies ar Z paaudzi, tehnoloģiju izslēgšana no mācību procesa nav iespējama. Tāpēc izglītības platformas un lietotnes var izmantot, lai nodrošinātu interaktīvu saturu un simulācijas. Šim nolūkam man patīk izmantot "Mobius" un "Aleks" platformas, "Math 42", "Symbollab" un "PhotoMath". Tā vietā, lai norobežotu skolēnus no šo lietotņu izmantošanas, vērtīgāk būtu viņiem pastāstīt par to pareizu izmantošanu un norādīt, ka tie ir rīki, nevis alternatīvas. Dažkārt šādiem rīkiem ir lieli abonēšanas izdevumi, tāpēc politikas veidotāji var iesaistīties un subsidēt šādus projektus vai ieguldīt līdzekļus pētniecībā un attīstībā šajā jomā.

Piektkārt, universāla pieeja vairs nedarbojas. Tāpēc dažkārt pedagogiem ir jādara vairāk, nekā paredz klasiska mācīšana, piemēram, jāveic dažādi uzdevumi vai aktivitātes, pielāgojot tās skolēna vajadzībām.

Visbeidzot, es uzskatu, ka galvenais ir nodrošināt jautru mācību vidi; ir daudz veidu, kā matemātikas stundas padarīt jautras un iesaistošas. Ieviešot jaunu tēmu, ir svarīgi praktizēt, ko var darīt, savstarpēji sadarbojoties. Šim nolūkam es labprāt izmantoju spēles, kuras skolēni var spēlēt grupā vai individuāli, piemēram, "Kahoot", "Blooket", "Bamboozle", "Quizlet" u. c., kur jautājumus un to formātus var pielāgot atbilstoši grupu vajadzībām.

Kopumā ir skaidrs, ka matemātika ir svarīgs mācību priekšmets, kas palīdz apgūt dažādus priekšmetus, sākot no dabaszinātnēm līdz uzņēmējdarbībai. Tomēr grūtības mācībās pieaug, interese un galu galā arī sasniegtie rezultāti samazinās. Tāpēc visām ieinteresētajām pusēm ir jāsadarbojas, lai palīdzētu skolēniem. Tostarp politikas veidotāji var piedāvāt dažādas profesionālās pilnveides programmas pedagogiem, subsidēt dažādas mācību platformas un ieguldīt pētniecības un attīstības iniciatīvās šajā jomā. Vecākiem nevajadzētu uzspiest bērniem savas bailes un neveiksmes, bet gan sniegt atbalstu un iedrošinājumu. Visbeidzot, skolotāji var pieņemt inovatīvas mācību stratēģijas, ieviest jautrību stundās un sniegt individualizētu atbalstu izglītojamajiem. Kopīgiem spēkiem mēs attīstāmies un uzplaukstam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!