Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Rīgas domes (RD) vadība vēlas uzņemties jaunas saistības - pieturvietu izbūvi – kam tai nav nedz kapacitātes, nedz pieredzes, kā arī atvēlētie termiņi ir nesamērīgi īsi, jo iepriekšējie līgumi drīz beidzas, kas nozīmē, ka Rīga var palikt bez nojumēm, kas mūsu laikapstākļos sagādā neērtības pasažieriem.

2023. gada nogalē Rīgas dome bija plānojusi atkārtotu izsoli par iespēju apkalpot sabiedriskā transporta pieturvietas, kurai neviens pretendents nepieteicās.

RD piedāvātā sadarbības forma starp pašvaldību un privātajiem uzņēmumiem bija riskanta un neefektīva, par ko Rīgas domi jau pirms izsoles brīdināja nozares organizācijas.

Nozares pārstāvji vairākkārt sanāksmēs ar RD vadību, ir norādījuši, ka, realizējot šādus projektus, kuros saskaras sabiedrības intereses un partneru saistības, iespējams efektīvāk būtu piemērot nevis izsoles metodi, bet publiskās un privātās partnerības pieeju, kam guva arī Iepirkumu uzraudzības biroja apliecinājumu,.

LRA un Vides reklāmas asociācijas konsultācijas ar RD par vides reklāmas stendu nomaiņu un pieturvietām sākās jau 2019. gada sākumā. Neskatoties uz nozares iesaisti, dalīšanos ar nozares zināšanām, citu Eiropas valstu pieredzi, sociālais dialogs beidzies bez rezultātiem.

Izsoles nosacījumi bija tādi, kas padarītu neiespējamu līguma izpildi, rezultātā, neskatoties uz to, ka interese no vides reklāmas uzņēmumiem bija liela, neviens nebija gatavs uzņemties nesamērīgas izmaksas un riskus. Atsevišķi Rīgas Domes deputāti to iztulkoja kā nozares vienošanos, taču tas ir nekorekts apvainojums, kam nepiekrīt Latvijas Reklāmas asociācija.

Apvainojumi, ka vides kompānijas ir vienojušās un tāpēc nepiedalījās iepriekšējā izsolē, ir nepieņemami, jo tas būtu likuma pārkāpums. Ja tādas aizdomas ir, lai amatpersonas vēršas atbilstošās institūcijās, nevis ar apvainojumiem piesedz savu vairāku gadu garumā ievilkušos neizdarību, kā to sociālajā medijā "X" dara RD deputāti Inese Andersone un Kaspars Spunde.

Pašlaik, tā vietā, lai labotu sadarbības projektu, tagad RD pieturvietu izbūvi plāno veikt par nodokļu maksātāju naudu, pretēji ierastai praksei, ka pieturvietas, piemēram, Tallinā un citās Eiropas pilsētās izbūvē vides reklāmas uzņēmumi, pārdod reklāmu un no pārdotās reklāmas ieņēmumiem nodrošina pieturvietu uzturēšanu.

Rīgas dome šobrīd ir tuvāk 3 miljonu nelietderīgam tēriņam. Proti, pašvaldība nevis labo sevis pieļautu kļūdu, bet rada jaunu un nu jau uz iedzīvotāju rēķina. Šaubu nav, pieturvietās nojumes ir nepieciešamas, bet maksāt par tām no pilsētas budžeta būtu izšķērdība.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!