Gatis Roze: Ja tarifus var celt, kāpēc nevar mazināt?

Šobrīd gāzes cenas krīt katru dienu. Latvijā tās ir kritušās dramatiski, šobrīd sasniedzot vien 30 eiro. Atgādināšu, ka pagājušajā gadā gāzes izmaksu griesti ar valsts atbalstu bija 78 eiro, bet pagājušā gada augustā un septembrī, kad cenas pieauga ar īpaši strauju lēcienu, tās sasniedza pat 250 eiro. Pērnpavasar gāzes cena vairs bija ap 70 eiro. Bet šobrīd šī summa jau ir dalīta ar divi. Turklāt ir iespēja to fiksēt nākamajam gadam.

Tomēr, neraugoties uz šo dramatisko cenu kritumu, komunālo pakalpojumu tarifi vai nu nesamazinās nemaz, vai samazinās par dažiem nebūtiskiem centiem. Šis kontrasts rada jautājumus – vai tiek ņemtas vērā tirgus izmaiņas un vai tarifi tiek pārskatīti atbilstoši jaunajai situācijai? Teikšu godīgi – neesmu dzirdējis kādu sakām: "Mīļie iedzīvotāji, martā samazināsim apkures tarifu izmaksas." Kā bija 85 eiro, tā arī turpina būt. Gribot negribot ir jājautā – vai komunālo pakalpojumu piegādātāji neseko līdzi energoresursu cenu izmaiņām? Vai tarifi netiek pārskatīti saskaņā ar šīm izmaiņām? Lai gan apstākļi, kas ietekmē cenu kāpumu (izņemot Ukrainas karu), ir normalizējušies, tarifi nav proporcionāli mainījušies.

Mēs nereti saskaramies ar klientu neapmierinātību, kuri uzskata, ka peļņu bāžam kabatā, taču ir svarīgi saprast, ka apsaimniekotāji neregulē tarifus, bet tikai sadala saņemtos komunālo pakalpojumu rēķinus maksājumos katram iedzīvotājam atbilstoši patērētajam. Tarifu regulēšana ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetencē, kā darbības pamatā ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšana enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, ūdenssaimniecības nozarēs, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, manuprāt, ir tikai loģiski, ka SPRK savas kompetences ietvaros regulāri jāveic tarifu pārskatīšana, regulēšana, saskaņošana. Vēl vairāk, iespējams, SPRK būtu arī jāuzrauga komunālo pakalpojumu sniedzēju sasniegtā rentabilitāte un attiecīgi nebūtu jāliek samazināt tarifus, ja šī rentabilitāte pārsniedz iepriekš plānoto, proti, ja uzņēmums noslēdzis periodu ar lielāku peļņu, nekā bija plānots.

Manā ieskatā, lai risinātu absurdo situāciju ar tarifu nepārskatīšanu tirgus izmaiņu ietekmē, jāseko četriem soļiem.

Uzskatu, ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic rūpīga analīze, lai noteiktu, kā cenu kritums enerģijas tirgū ietekmē viņu izmaksas. Komunālo pakalpojumu tarifu pārskatīšanas un maiņas procesi var būt laikietilpīgi un sarežģīti, tādējādi kavējot tarifu pārskatīšanu pat tad, ja tirgus apstākļi mainās. Tomēr tas nenozīmē, ka tas nav jādara.

Te nepieciešama racionāla izmaksu analīze. Komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic skrupuloza izmaksu analīze, lai precīzi noteiktu, kāda ir faktiskā ietekme uz izmaksām, ko rada gāzes un elektrības cenu kritums. Visdrīzāk šī analīze liecinās, ka tarifu samazināšana ir iespējama.

Kā jau minēju, ierobežojumus tarifu pārskatīšanai un regulēšanai saskaņā ar tirgus izmaiņām rada valsts politika un regulatīvie noteikumi. Jā, tikai regulatīvie ierobežojumi un procedūras var ierobežot pakalpojumu sniedzēju elastību pārskatīt tarifus. Ja pastāv sarežģījumi un interpretācijas tarifu pārskatīšanas politikā, tie ir jāidentificē un jārod tiem risinājums.

Tāpat uzskatu, ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams uzturēt regulāru dialogu ar regulatīvajām institūcijām. Komunālo pakalpojumu sniedzējiem būtu biežāk jāpārskata tarifi, jāsadarbojas ar regulējošajām institūcijām, lai tarifu maiņa notiktu regulāri, reaģējot uz jauniem tirgus apstākļiem, enerģijas cenu izmaiņām un citiem faktoriem, kas nosaka cenu par pakalpojumu. Iespējams, vajadzīgs precīzāks regulējums, cik bieži tiek pārskatīti tarifi, lai nerastos situācija, ka pakalpojuma sniedzējs apstiprina noteiktu tarifu un pēc gada turpina strādāt ar to pašu iepriekš – pie citiem apstākļiem un cenām – apstiprināto tarifu.

Un, nenoliedzami, būtiska loma ir komunālo pakalpojumu sniedzēju saziņai ar patērētājiem. Svarīgi ir nodrošināt pārredzamu un saprotamu saziņu ar patērētājiem par tarifu noteikšanas procesu un faktoriem, kas ietekmē tarifa lēmuma pieņemšanu. Tas palīdzēs izvairīties no neuzticības un neapmierinātības patērētāju vidū. Laikā, kad statistikas pētnieki ziņo par sabiedrības neuzticēšanos valdībai, pašvaldībai un galu galā viens otram, būtu būtiski pievērst uzmanību šādu izmaksu skaidrojumam, jo apkure, ūdens, citi komunālie pakalpojumi un to cenas ir tas, kas skar ikvienu iedzīvotāju, un šeit jābūt saprotamai un skaidrai komunikācijai, kāpēc tieši tik maksā konkrētais pakalpojums.

Esmu drošs, ka neviens nevēlas pārmērīgi augstas komunālo pakalpojumu izmaksas. Tomēr jāatceras, ka to noteikšanai ir nepieciešama rūpīga piegādes izmaksu, uzņēmējdarbības rentabilitātes un patērētāju interešu mijiedarbība. Tāpēc ir nepieciešams racionāls un regulēts pieejas veids, lai nodrošinātu taisnīgus un konkurētspējīgus tarifus, kas atbilst ne vien tirgus situācijai, bet arī ekonomiskajai realitātei un patērētāju vajadzībām.