Igaunijā uzņem apgriezienus tā sauktais “pieminekļu karš”, kura laikā līdz otrdienas pēcpusdienai bija apgānīti jau seši padomju karavīru pieminekļi un viens, kas savulaik uzstādīts par godu Igaunijas neatkarības atjaunošanai.
Viss šis stāsts sākās jau 2002.gada vasarā, ka Pērnavā tika uzstādīts piemineklis, uz kura bija attēlots SS formā tērpts kareivis – tas izsauca asu sabiedrības kritiku gan Igaunijā, gan aiz tās robežām. Pēc Pērnavas mēra prasības piemineklis toreiz tika novākts. Tomēr pēc gada tajā pašā vietā tika uzstādīts jauns piemineklis ar uzrakstu “Cīnītājiem par valstiskās neatkarības atjaunošanu Otrā pasaules kara laikā”. Pēc valdības rīkojuma tika demontēts arī tas.

Šogad 20.augustā tas pats piemineklis pēc vietējās pašvaldības iniciatīvas tika uzstādīts Lihulas ciematā Rietumigaunijā, tomēr uzraksta teksts bija nedaudz mainīts. Atkal sekoja starptautiska reakcija, kuras dēļ pēc valsts ministru prezidenta tieša rīkojuma 2.septembra vakarā pieminekli demontēja.

Lihulas pieminekli bija nosodījusi Krievija, ASV un EDSO, cita starpā, nosaucot to par provokāciju. Vienīgi galēji labējā Igaunijas partija Tēvijas savienība (Isamaaliit) atbalstīja pieminekļa iedeju, no savas puses publicējot aicinājumu demontēt padomju pieminekļus visā Igaunijā.

Lihulas pieminekļa nojaukšanas laikā sākās sadursmes un policijai nācās pielietot īpašus līdzekļus. Tallinas policija bija paaugstinātas gatavības stāvoklī.

Jau pirms demontāžas izskanēja runas, ka, ja ar Lihulas pieminekli kaut kas notiks, tad tas atsauksies uz padomju karavīru pieminekļiem, pirmkārt, jau uz Bronzas zaldātu Tinismegī Tallinas centrā.

Pēc dažām dienām pēc notikušā policijai sāka pienākt ziņas par padomju karavīru pieminekļu apgānīšanu. Līdz otrdienas pēcpusdienai kopumā tika apgānīti seši pieminekļi. Sabiedriskās organizācijas un partijas šīs akcijas nosodījušas, policija ierosinājusi krimināllietas. Igaunijas prezidents Arnolds Rītels paziņojis: “Tie, kas cīnījušies par Igaunijas neatkarību, bez šaubām, pelnījuši pieminekli. Taču Lihulas obeliska uzstādīšana diemžēl izrādījās neveiksmīga iniciatīva. Idejas autori, iespējams, bija labu nodomu vadīti iemūžināt Otrā pasaules karā cīnījušos igauņu piemiņu, taču no pragmātiskā viedokļa piemineklis izsauca šaubas.”

Otrdienas pēcpusdienā Tallinas centrā pie prezidenta pils uz memoriālās plāksnes par godu Igaunijas neatkarības atgūšanai uzzīmēts sarkans kāšu krusts. Karš turpinās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit