Latvijas vērtspapīru tirgus ir mazs, un, kamēr tas nebija integrējies starptautiskajās biržu struktūrās liela daļa investoru, kas šeit tagad uzsākuši darbību, pirms tam meta tam līkumu. Izveidojoties vienotam Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgum, Latvija potenciālo investoru acīs aizvien mazāk tiek uzskatīta par Eiropas nomali. Ierindas Latvijas iedzīvotājam tas rada iespējas ievērojami diversificēt savus ieguldījumus, pievēršoties ne tikai banku depozītiem, bet aizvien drošākiem ieguldījumiem vērtspapīru tirgū. Tur līdzekļu potenciālā atdeve ir ievērojami lielāka nekā banku depozītos, kuru ienesīgums patlaban vairs nesedz inflāciju, līdz ar to, turot naudu bankā vai vienkārši mājās zem spilvena, tā savu pirkstspēju zaudē.
Arī uzņēmumu iespējas vērtspapīru tirgus apvienošanās procesā nav apdalītas, jo tiem rodas papildus iespējas jaunu līdzekļu piesaistē, izdevīgi emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, un, ja vien uzņēmums strādā veiksmīgi, arī uzņēmuma lielo akcionāru ieguldījuma tirgus vērtība pieaugs neraugoties uz to, ka viņu rīcībā esošo akciju procentuālais daudzums ir samazinājies. To, ka šis ceļš varētu būt pareizais, apliecina aizvien pieaugošā uzņēmumu interese par jaunu vērtspapīru izlaišanu un iekļaušanu biržā. Ja vēl pirms gada, diviem varēja teikt, ka gandrīz visu uzņēmumu akcijas biržā nonākušas, faktiski piespiedu ceļā izpildot uzņēmumu privatizācijas nenoteikumus, līdz ar to šie emitenti no investīciju viedokļa bieži vien bija nekvalitatīvi, tad tagad situācija stipri vien mainījusies uz labo pusi.
Pieaudzis ne tikai korporatīvo prasījuma vērtspapīru, bet arī akciju klāsts. Aizvadītajā gadā pirmo reizi Latvijas publiskajā vērtspapīru tirgū parādījās uzņēmums, kas pārstāv tā dēvēto tehnoloģisko sektoru. Biržas Oficiālajā sarakstā ienākušais telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs – “SAF Tehnika” – pēc pašreizējām cenām vien tirgus kapitalizāciju palielinājis par aptuveni 45,6 miljoniem latu.
Arī “Latvijas Krājbankas” akcionāriem gads bijis veiksmīgs, bankas akcijām vairākus gadus pēc privatizācijas nonākot biržā, ļaujot ieguldītājiem ar regulēta un caurspīdīga tirgus palīdzību sekot sava ieguldījuma vērtības izmaiņām, nevis zīlējot cenu kafijas biezumos, kā tas bija noticis līdz šim. Pagājušais gads iezīmējies arī ar likviditātes programmas darbības sākumu, kas nostiprina investīciju mikroklimatu, un tai vismaz teorētiski jānodrošina iespēja investoriem iegādāties vai pārdot biržas likvīdāko uzņēmumu akcijas, ko līdz šim ne vienmēr varēja izdarīt.
Paredzams, ka arī nākamais gads tirgū nāks ar pozitīvu ieguldījumu konjunktūru, kas saistīts ar jaunu uzņēmumu, piemēram, “Parex bankas” ienākšanu Latvijas akciju tirgū. To, ka vispārējais investīciju klimats vērtspapīru tirgū ir uzlabojies un saglabājas labas peļņas izredzes arī nākamajā gadā, apliecina arī lielā pircēju interese par salīdzinoši nenovērtētajām Latvijas uzņēmumu akcijām, kā rezultātā gada laikā biržas indeksa “RIGSE” vērtība ir palielinājusies par gandrīz 40%, savukārt nevienam vien uzņēmumam, piemēram, “Valmieras stikla šķiedrai”, “Liepājas metalurgam”, “Rīgas transporta flotei”, “Grindeks”, kā arī “Olainfarm” tās pat dubultojušās.