Jansons, iepazīstinot ar savu redzējumu par Tiesībsarga biroja darbību, uzsvēra, ka nākamo piecu gadu laikā ir nepieciešams pārliecināt parlamentu grozīt Satversmi, proti, ierakstīt Satversmē Tiesībsarga institūciju, kas būtu atbilstoši gan Parīzes, gan Venēcijas principiem. Tas profesionālā līmenī stiprinātu tiesībsarga institūciju, sacīja Jansons.
Jansons arī sacīja, ka ir nepieciešams stiprināt e-pārvaldi un tās pieejamību arī senioriem un cilvēkiem reģionos, kā arī uzlabot iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, veselības pakalpojumu pieejamību, nepieciešamību panākt valdības ieklausīšanos, cilvēktirdzniecības novēršanu un mākslīgā intelekta un cilvēka līdzāspastāvēšanu.
Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) izvaicāja Jansonu par nepieciešamību iet uz trešo termiņu, apgalvojot, ka tas nav demokrātiski. Viņa uzsvēra, ka tieši pēdējā gadā Jansons ir bijis ļoti aktīvs savā amatā, īpaši ar valdības iesūdzēšanu Satversmes tiesā.
Beitnere-Le Galla vaicāja, vai šai aktivitātei ir kāds "politisks skaidrojums", uz ko Jansons atbildēja, ka šī aktivitātes palielināšanās ir mīts. "Varbūt tā ir jūsu neinformētība par to, ko esam sākuši darīt no 2011. gada manā vadībā," sacīja tiesībsargs, pieminot, ka šādi jautājumi par aktivitātes sasaistīšanu ar politisko piederību no parlamenta deputāta nav demokrātiski.
"Šo desmit gadu laikā esam pierādījuši, ka esam neatkarīgi savā darbībā, neatkarīgi no kāda politiskā spēka," uzsvēra Jansons.
Savukārt Eva Mārtuža (JKP) komisijas sēdē izteica bažas par dažādu iestāžu nepieciešamību, iesakot apvienot Tiesībsarga biroju ar Satversmes tiesu. Jansons uzsvēra, ka Tiesībsarga birojs un Satversmes tiesa darbojas uz dažādu likumu pamata. "Ja mēs salīdzinām šos divus likumus, tad mūsu funkcijas ir pilnīgi dažādas," sacīja pašreizējais tiesībsargs.
Tiesībsarga amata kandidāts, bijušais Talsu novada domes vadītājs Zelderis Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti daudz neatrisinātu lietu Tiesībsarga biroja jomā, par kurām netiek runāts. Viņš sacīja, ka ir vairāki būtiski jautājumi, par kuriem Tiesībsarga birojs nav interesējies.
Zelderis kā tiesībsargs fokusētos uz veselības aprūpi un sociālo drošību, prioritāri virzot sociāli neaizsargātās grupas. Viņš arī sacīja, ka ir nepieciešama lielāka iniciatīva no paša tiesībsarga, nevis Tiesībsarga biroja darbiniekiem, kā arī uzsvēra, ka ir nepieciešams sadarboties ar dažādām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti.
"Vairāk nekā piecus gadus esmu sadarbojies un sniedzis atbalstu Latvijas nedzirdīgo savienībai. Izrādās, ka pēdējos desmit gadus tiesībsargs nav bijis šajā organizācijā. Manuprāt, būtu nepieciešams, ka tiesībsargs vairāk ir uz vietas, redz situāciju un izvērtē" atzina tiesībsarga kandidāts.
Tiesībsargam vajadzētu vairāk vērst sabiedrības uzmanību uz toleranci, tiesībām uz brīvību un sociālo drošību, vārda brīvību, par tiesībām uz taisnīgu tiesu, uzsvēra Zelderis. "Lai arī tiesībsargs sniedz atzinumus, tie faktiski netiek ņemti vērā. Tomēr būtu jāizvērtē pārbaužu nozīme, jo tām faktiski ir rekomendējošs spēks, tas neko nerisina," atzina amata kandidāts.
Tāpat Zelderis uzsvēra nepieciešamību veselības aprūpē, īpaši psiholoģijas lomai. Viņš sacīja, ka mazāk aizsargātās sabiedrības grupas nesaņem psiholoģisku atbalstu. "Ja cilvēks salauž kāju, viņš dodas uz slimnīcu, taču psiholoģisku problēmu gadījumā šī saslimšana tiek ārstēta mājās. Risinot problēmas mājās, ir grūti nonākt pie kāda rezultāta," kā piemēru minēja Zelderis.
Savukārt LM parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns, skaidrojot savas kā potenciālā tiesībsarga prioritātes šajā amatā, komisijas sēdē uzsvēra divas no tām – labas pārvaldības principu iedzīvināšana, izstrādājot valsts budžetu, un cīņu ar Covid -19 izraisītajām sekām – veselības aprūpes pieejamību, ekonomisko un sociālo drošību. Kā aktuālu problēmu Lipšāns izcēla vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī māmiņām ar bērniem un senioriem.
Lipšāns sacīja, ka ir izstājies no partijas PCL/KPV LV ar mērķi parādīt savu ieinteresētību tiesībsarga amatam, akcentējot, ka šis amats nav apvienojams ar dalību partijā. Vaicāts par atgriešanos partijā tiesībsarga amata neiegūšanas gadījumā, Lipšāns sacīja, ka neizslēdz šādu iespēju.
Beitnere-Le Galla Lipšānam vaicāja viedokli par bērnu adopciju uz ārzemēm. "Joprojām, strādājot LM, ir atsevišķi sliktie gadījumi saistībā ar adopciju uz ārvalstīm, bet tāpat ir ļoti daudz pozitīvo. Ir jāvērtē samērīgums, un jāvērtē, kas ir bērna labākajās interesēs," atbildēja Lipšāns. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi runāt par Latvijas iespējam nodrošināt labākos apstākļus bērniem.
Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (S) visiem Tiesībsarga biroja kandidātiem vaicāja par to, vai viņi atbalsta Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā, uz ko visi trīs kandidāti atbildēja apstiprinoši.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības (NA), kā arī partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakciju deputāti tiesībsarga amatam virza līdzšinējo tiesībsargu Jansonu.
Jansona otrais darbības termiņš amatā šī gada sākumā noslēdzas, tāpēc bija nepieciešams izsludināt amata kandidātu pieteikšanas procesu, kas noslēdzās 5. februārī.
Saeima ir pieņēmusi Tiesībsarga likuma grozījumus, kas vienai personai minēto amatu ļauj ieņemt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Likumā gan ietverts izņēmums, jauno normu neattiecinot uz Jansonu, jo vēlēšanas paredzētas jau šogad.
Trešdien, 24. februārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti vērtēja trīs tiesībsarga amata kandidātu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, kā arī uzklausīja viņu prioritātes tiesībsarga amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
