No kramplaužiem līdz 'sliktiem namiem' un skaļām slepkavībām – Purvciema kriminālais stāsts

Šis ir sestais raksts stāstu ciklā "Kriminālā Rīga. Labais krasts", kurā DELFI atklāj dažādu Rīgas apkaimju kriminālo pagātni un tagadni.

Rīgas visvairāk apdzīvotajā apkaimē Purvciemā liela problēma allaž bijusi zādzības no automašīnām un dzīvokļiem. Īpaši aktuāli tas bija astoņdesmitajos gados, kad sāka būvēt 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu namus.

"Šos namus būvēja celtnieku bataljons. Paši cēla, paši pēc tam arī zaga. Piemēram, ierauga, ka jaunajā mājā ievācas kāds, kam ir auto. Garāžu tolaik visiem nepietika, mašīnas atstāja pie mājas. Tad nu bija divi varianti: vai nu aizdzina mašīnu vai riteņus noskrūvēja. Rezerves riteņus tolaik nevarēja nopirkt, deficīts. Pieprasījums radīja piedāvājumu," stāsta bijušais milicijas darbinieks Andrejs (nevēlējās atklāt savu uzvārdu lasītājiem – red.). Astoņdesmitajos gados viņš strādāja Rīgas Proletāriešu rajonā, teritorijā, kurā ietilpa Purvciems.

Dzīvokļu zagļi un "repšiki" no Azerbaidžānas

Proletāriešu rajonā notika daudz zādzību no dzīvokļiem. Milicijas pieliktie pūliņi augļus nenesa: vienus iesēdina, vietā stājas nākamie. No dzīvokļiem zaga naudu, vērstlietas, kristāla izstrādājumus. Reiz Vitālijam, kurš tolaik bija Proletāriešu rajona pilnvarotais operatīvais darbinieks, ar kolēģiem izdevās notvert vīrieti, kurš apzadzis vairāk nekā 100 dzīvokļus. Kad zaglim taujājuši, kādēļ tik daudz, viņš atbildējis: "Gribu sazagt miljonu."

Dažu zagļu pašpārliecību un nekaunību varētu apskaust pat visaukstasinīgākie izmeklētāji. Reiz kārtības sargi saņēmuši ziņojumu, ka kādā dzīvoklī pie universālveikala "Minska" atrodas nepiederoša persona. "Lēcām mašīnā un no pārvaldes Gorkija ielā (tagad – K. Valdemāra iela) līdz turienei aizbraucām četrās minūtēs! Ejam mājā: kāpņu telpā stāv puisis, kuru satvērusi modrā kaimiņiene – sieviete cienījamos gados. Varētu aizbēgt, bet pat nav grasījies! Stāsta, ka atnācis ciemos pie drauga no teātra, lai atdotu parādu, bet draugs nolēmis aizskriet pēc pudeles, atstājot viņu gaidīt dzīvoklī. Rāda mums dokumentus, visas mantas uz vietas. Šķiet, nav nekādas zagšanas. Bet vēlāk uzzinājām, ka šis "teātra draugs" jau vairākus mēnešus braukāja pa "viesizrādēm". "Ciemiņš" tik pārliecinoši meloja, ka apveda ap stūri pat profesionāļus! Kādu laiku vēlāk viņš tomēr tika pieķerts, apzogam dzīvokli Juglā," stāsta bijušais policists.

Mēbeļu nams vilināja ne tikai padomju pircējus, bet arī noziedzniekus. Tolaik daudzas preces bija deficīts, tās nevis pirka, bet gādāja "pa blatu". Ja blata nebija, bet ļoti gribējās nopirkt, piemēram, skaistu mēbeļu garnitūru vai ādas dīvānu, pastāvēja risks iekrist uz "uzmetējiem". "Krāpnieki zināja, kā atpazīt naudīgus vientiešus, kas brauca uz Mēbeļu namu pirkt sekciju vai krēslus. Pienāca klāt uz ielas, pārliecināja, ka palīdzēs dabūt kāroto preci, ņēma naudu un aicināja pagalmā, kur izsniegs pirkumu. Veikalam bija divas izejas, "uzmetēji" ar naudu aizgāja pa otrām durvīm. Lētticīgie pircēji stundām stāvēja pie pagalma izejas, gaidot mēbeles," atminas Andrejs.