Foto: Pūstošas aļģes un kanalizācijas smaka – iestādes noliedz Salacgrīvas pludmales piesārņojumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Aļģes un kanalizācijas smaka – šā gada jūlijā Salacgrīvā novērots jūras piesārņojums, portālam "Delfi" ziņoja kāda aculieciniece, kas līdzīgu situāciju fiksē jau 11 gadus. Pašvaldībā un Valsts vides dienestā (VVD) noraida aizdomas par kanalizācijas piesārņojumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Jau no 2009. gada jūlija novēroju jūras piesārņošanu Salacgrīvā. Iepretim Lauteriem jūrā pa tiešo tiek laista kanalizācija ar visiem biezumiem jau 11 gadus. Katru gadu jūlija sākumā jūras gaiss sāk smirdēt pēc kanalizācijas. Arī šogad," informēja aculieciniece.

Jūlija pirmā puse Salacgrīvā bija ļoti vējaina. Jūras vējš nesa nepatīkamu kanalizācijas smaku no jūras. Jūra pēc stiprā vēja bija izskalojusi krastā stipri smakojošas jūras zāles, kas acīmredzami sajaukušās ar kanalizācijas biezumiem un tagad trūd saulē un karstumā. Šī nepatīkamā aina un smaka atkārtojas katru gadu, situāciju aprakstīja sieviete.

Viņa sākusi interesēties par šo piesārņojumu. Balstoties Veselības inspekcijas (VI) veiktā peldvietu monitoringa datos, Salacgrīvas pludmalē jūlijā joprojām piesārņojums pārsniedz normu – E.coli 1800 vienības, bet zarnu enterokoki – 500 vienības, tāpēc tur nav ieteicams peldēties.

VI veic peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes 56 oficiālajās peldvietās Latvijā. Ūdens paraugos laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji – zarnu nūjiņas (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoki, to koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus, rakstīts VI mājaslapā.

VVD pārstāve Anda Zaļepska portālam "Delfi" skaidroja, ka Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastē Salacgrīvas, tai skaitā vietā, kur Lautergrāvis ietek jūras līcī, kā arī Ainažu posmā katru gadu vairāk vai mazāk tiek izskalotas jūras aļģes.

Tās uzkrājas piekrastē vai lagūnās un nenovēršami notiek izskaloto aļģu bioloģiskās noārdīšanās process. "Aļģēm sadaloties, tikpat nenovēršamas ir nepatīkamas smakas un tam atbilstošs vizuālais izskats," norādīja Zaļepska.

Viņa apgalvoja, ka attēlos redzamās krastā izskalotās aļģes nav saistāmas ar Salacgrīvas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, par ko ir bijušas aizdomas.

VVD Vidzemes reģionālās vides pārvalde veic Salacgrīvas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzraudzību, tai skaitā izvērtējot notekūdeņu monitoringa rezultātus.

Notekūdeņu attīrīšana tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, uzsvēra Zaļepska, piebilstot, ka tuvākajā laikā VVD inspektori veiks plānotu pārbaudi Salacgrīvas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Salacgrīvas novada domes informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese portālam "Delfi" norādīja, ka dome, saņemot šo ziņu, uzreiz rīkojās un sazinājās ar SIA "Salacgrīvas ūdens" un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Viņa atklāja, ka kopā ar SIA "Salacgrīvas ūdens" darbinieku ir apsekota Salacgrīvas pludmale un grāvji, kas varētu būt piesārņojuma avots. "Secinājām, ka grāvjos ūdens ir tīrs, un pludmalē ir aļģes, kas, vēja un ūdens pieplūduma rezultātā, lagūnā pūst un izdala smaku, kā arī neizskatās pievilcīgi," stāstīja Tiesnese.

"Jūras piekrastē, visā tās garumā, cik nu var redzēt, ir izskalotas jūras aļģes, kuras vējš sapūtis krastā. Izskatās neglīti un arī nelabi ož, bet tā ir katru gadu. Dzīvojam pie jūras, un aļģes ir dabīga pludmales sastāvdaļa. Tas nav kanalizācijas piesārņojums," rakstīts pašvaldības mājaslapā pēc 21. jūlijā veiktā piekrastes apsekojuma.

Arī SIA "Salacgrīvas ūdens" norādīja, ka tas nav nekas neparasts, jo šāda situācija ir arī apmeklējot citas pludmales, piemēram, Ainažu, Svētciema, Vitrupes pie Melekiem, kur tuvumā nav nekādu attīrīšanas iekārtu.

Salacgrīvas pilsētas attīrīto notekūdeņu izlaide nav jūra, bet gan kontūrgrāvis, uzsvēra "Salacgrīvas ūdens". Tāpat uzņēmumā norādīja: "Ja ir pamanītas vietas, kur nelegāli no privātmājām tiek veikta notekūdeņu nopludināšana, par to obligāti ir jāziņo attiecīgajiem dienestiem."

"Lai kā arī neizskatītos, pēc vētrām pludmalē veidojās aļģu sanesumi un arī nelielas ūdens krātuves "peļķes", kur, laikam paliekot siltākam, ūdens nekur neaiztek un kļūst "stāvošs". Ja ir karsts laiks, tad šīs aļģes sāk pūt un izdalīt smakas, kā arī veidot šajās peļķēs netīru sastāvējušos ūdeni," skaidroja Tiesnese, jo šāda situācija ir novērota visā novada piekrastē un arī citviet Latvijā – citur vairāk, citur mazāk.

DELFI Aculiecinieks

Tags

Dabas aizsardzība Aculiecinieka ziņas Salacgrīva Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form