"Cik sapratu, tad apgāztais piemineklis steidzīgi tika nolikts vietā. Krusts iztaisnots," sev zināmo informāciju atklāj aculiecinieks. "Brāļu kapi atrodas Tukuma pilsētas centrā uz pareizticīgo zemes. Padomju laikā pretim kapiem atradās partijas komiteja, prokuratūra, kara komisariāts un citas varas institūcijas," teic Stiprais.
Iepriekš savās reportāžās Leons Stiprais ir ziņojis, ka brāļu kapi Tukumā ir vieta, kur 9. maijā pilsētā piemin kritušos Padomju armijas karavīrus.
Valsts policijā portālam "Delfi" apstiprina, ka 18. jūnija naktī brāļu kapos Tukumā, Pils ielā apgānīta kapavieta karavīriem. Ticis izgāzts akmens piemineklis un noliekts pareizticīgo krusts.
Par notikušo policijā sūdzējās Latvijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji. Likumsargi ierosinājuši kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 228. pantu par kapa apgānīšanu. Sods par šādu rīcību ir brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam.
Tukuma novada sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Zviedre portālam "Delfi" pauda, ka līdz šim pilsētā vandaļi nav mēģinājuši nodarīt bojājumus padomju pieminekļiem vai kapavietai.
Pilsētā gan ir tikai viens padomju piemineklis. Tas atrodas Mālkalnā un, kā sacīja Zviedre, tas simbolizē māti ar diviem dēliem, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās katrs savā frontes pusē. Līdz šim vietvara nav saskatījusi nepieciešamību nojaukt šo mākslinieces Artas Dumpes 1975. gadā uzstādīto pieminekli, jo tiešā veidā tas nav padomju varas slavinājums.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka padomju režīmu slavinošu pieminekļu demontāža būs jāveic līdz 15. novembrim, to paredz 16. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā.
Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodos glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
Likums neattieksies uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
Likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, kā arī paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
