Foto: stock.xchng
Marina no uzņēmuma "Balticom" pakalpojumiem atteicās jau pirms pusgada, taču uzņēmuma pārstāvji joprojām mēģina piedzīt naudu par it kā salauztu dekoderi.

"Pirms pusgada nolēmu lauzt līgumu ar kompāniju "Balticom". Samaksāju visus rēķinus, nodevu ierīces, mēs parakstījām pieņemšanas – nodošanas aktu," notikušā apstākļus "Delfi Aculieciniekam" izklāsta Marina. Trīs nedēļas pēc akta parakstīšanas viņa pēkšņi saņēma zvanu, ka viņai jāsamaksā vēl 50 eiro par nodoto dekoderi, kas esot salauzts.

Marinu paziņojums šokēja, jo televīziju viņa skatījās līdz pat dienai, kad dekoderi nodeva. "Es viņiem pajautāju: "Pa trim nedēļām varbūt jūs paši esat ierīcei ko nodarījuši?"," raksta Marina. Tomēr uzņēmuma neviens viņu neuzklausīja, bet lietu nodeva parādu piedziņas uzņēmumam "Melna Lapa".

Savukārt uzņēmumā "Balticom" portālam "Delfi" skaidroja, ka dekoderis patiešām bija salauzts.

""Balticom" uzņēmums pārbaudīja konkrēto gadījumu un noskaidroja, ka klients ir nodevis ierīci, parakstot pieņemšanas aktu, kas paredz pārbaudīt ierīces tehnisko stāvokli desmit dienu laikā. Ierīci pārbaudīja kompetenti tehniskā departamenta darbinieki un konstatēja, ka nodotā ierīce nav darba kārtībā. Saskaņā ar līgumu klientam ir jāsedz ierīces izmaksas. Klients atteicās segt ierīces cenu un tādējādi lieta nodota parādu piedziņai," pastāstīja "Balticom" pārstāve Anastasija Muižniece.

Uzņēmumam ir ļoti žēl, ka klientam radies slikts iespaids. Muižniece solīja, ka tuvākajās dienās ar sievieti sazināsies, lai atrastu kompromisa risinājumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) portālam "Delfi" paskaidroja, ka Marinai, ja viņu neapmierina komersanta prasības, jāiebilst veidā, kurš vēlāk var kalpot par pierādījumu. Piemēram, jāsūta vēstule vai elektroniska pasta vēstule.

"Ja "Balticom" rīcībā tiešām ir pierādījumi, ka ierīci sabojājusi patērētāja, tad komersants ir tiesīgs vērsties tiesā. Pierādot patērētājas prettiesisku rīcību un tās rezultātā radītus zaudējumus, uzņēmums ir tiesīgs piedzīt zaudējuma summu," norāda PATC pārstāve Sanita Gertmane. Taču viņa arī piebilst, ka, ja Marinas un "Balticom" abpusēji parakstītajā pieņemšanas – nodošanas aktā itin nekas nav minēts par dekodera bojājumu, tad "Balticom" iespējas pierādīt savu taisnību ir ne pārāk lielas. Protams, ne tādā gadījumā, ja patērētāja atzīst bojājumu.

"Ja bojājumi nav fiksēti abu pušu parakstītajā aktā un turklāt patērētājs neatzīst, ka ierīci sabojājis, tad nav pamata uzskatīt patērētāju par vainīgu. Tikpat labi bojājumus varētu būt izdarījis pats uzņēmums," secina Gertmane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!