Kardioloģe: Uzskatīt, ka sirdi var ārstēt ar kefīru, ir dumji  (123)

Saviem pacientiem es stāstu to visas tās minūtes, kas man ir atvēlētas pieņemšanai, un to daru, mērīdama asinsspiedienu, rakstot receptes vai pētot kardiogrammu.

Bet šoreiz paciente patiesi dusmīga: "Jūs man ārstējat stenokardiju, bet šī stenokardija mani pasargā no infarkta!". Tā nu iepazinu šo žurnālu, ko man nebūtu nācis prātā darīt. Ārstam katra minūte, ko var atvēlēt literatūrai, jāvelta savas nozares žurnālu lasīšanai, lai iegūtu maksimāli jaunu un būtisku informāciju.

Raksta virsraksts fascinējošs: "Vai stenokardija ir bīstama?" Kā profesionāli mani piesaistīja literatūras saraksts, atsauces uz 21 rakstu, no kuriem vecākais ir 1939.gada "British Medical Journal", bet jaunākais – man nepazīstama izdevuma "I Am Coll Cardiol" (neticu, ka tas ir kāds nopietns žurnāls) 1995.gada raksts. Informācija bija tik veca, ka mūsdienīgās datu bāzēs neatrodama.

Virsraksts un ievads pretenciozs – stenokardija rada anastamozes starp koronārajiem asinsvadiem, tātad aizsargā no lielākā riska – infarkta. Pārlasīju rakstu – šāda teorija tiešām kādreiz bijusi, pirms atrasti statīni, atklātas koronārās asinsrites plūsmas noteikšanas metodes. Nekas īpaši nepareizs. Pārsteidz tikai, ka šis raksts patiesībā ievietots tikai tādēļ, lai netieši reklamētu koenzīmu Q10, vitamīnus A, C un E un virkni ārstniecības augu tinktūru. Ieteikumi ir atbilstoši māsu skolas trešā kursa līmenim - vitamīni, tas ir labi, zālītes, kas iemērktas spirtā – vēl labākas.

Pārrunājām ar pacienti viņas stenokardiju un vienojāmies, ka labāk tomēr dzert zāles, ievērot režīmu, un iztikt bez sirdssāpēm un "ātrās palīdzības" izsaukuma naktī.

Patiesībā man kļuva skumji. Cik patiesībā cilvēki tomēr ir lētticīgi! Te ievietots liels raksts par C vitamīnu milzīgās devās, kas ielaižams vēnā kā vēža ārstniecības līdzekli. Nieres šo lielo devu pa taisno izvada urīnceļos. Ir simtiem pētījumu, kas pierādījuši, ka C vitamīns lielās devās neārstē. C vitamīnu, protams, vajag, un vēža slimniekiem es tiešām iesaku spinātus, sīpolus, ķiplokus, artišokus, selerijas, pētersīļus. Pavasarī, pēc vitamīnu trūkuma ziemā iesaku jebkurus pavasara zaļumus: pieneņu lapas, virzu, gārsu, balandas. Taču C vitamīnu iesaku ar uzturu, nevis askorbīnskābi vēnā nepamatoti lielās devās. Internetā ir daži padomdevēji, kas vēzi iesaka ārstēt ar sodu. Šīs metodes liecina tikai par autoru zināšanu trūkumu.

Izlasīju galvenās redaktores Lilijas Ķīkules ievadrakstu, kur viņa visus manus kardiologa ieteikumus (nesmēķēt, kustēties, iespējami veselīgi ēst, mazāk lietot cukuru, ēst mellenes) no dzīvesveida pārvērš par ārstniecību. Dzert kefīru ir normāli, bet uzskatīt to par ārstniecību – dumji.

Aizdomājos par to, kādēļ gan cilvēki tic visādām muļķībām? Kādēļ tik vēlu iet pie kardiologa vai onkologa? Kāpēc mums ir tik daudz ielaistu vēža stadiju? Teikt, ka tas viss šī žurnāla "Ko ārsti Tev nestāsta" vai dažādu pseidoveselības portālu dēļ būtu diezgan vienpusēji. Šķiet, vainojama tomēr ir Latvijas veselības sistēma, kas piespiež ārstiem vismaz četras stundas dienā aizpildīt dažādus formulārus un veidlapas, kartiņas un talonus.

Ārstam neatliek laika parunāt ar pacientu. Un tad izrādās, ka ārsts pacientam kaut ko nestāsta.

Ko man ieteikt? Aprunāties ar savu ārstu. Atraut viņu no Veselības dienesta un Veselības inspekcijas dokumentu kalniem. Parunāt par savu stenokardiju tāpat kā par savu kaimiņu. Stenokardiju taču neizvēlas, bet ar to jāsadzīvo ilgus gadus, būs jālieto īstie medikamenti pareizās devās, jālieto normāls uzturs un jānododas nepārspīlētām sportiskām aktivitātēm.